Bikstu tērps: No muzeja uz Deju svētkiem
Dobeles novada vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs Bikstenieki pirms XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI deju svētkiem ir ne tikai apguvuši repertuāru, bet arī parūpējušies par jauniem tautastērpiem.
Bikstu kultūras un atpūtas centra direktore Evita Biete atklāj, ka ideja Bikstenieku tautastērpu atjaunošanai nākusi no Latvijas Vēstures muzeja arhīva senajām liecībām. «Tajās ir saglabājies 19. gadsimta etnogrāfisko brunču fragments, kura izcelsme reģistrēta Bikstu pagastā,» stāsta E. Biete.
No šā brunču fragmentiņa tika radīts bikstenieču tērps ar tradicionālajiem brunčiem ar apaudu, kreklu un lielu plecu lakatu. Krekli tiek rotāti ar saktu sirds formā, un jakām ir no santīmu monētām kaltas pogas. Vīru tērpā īpašā iezīme ir arī naģene.
E. Biete stāsta, ka izgatavoti 12 sievu tērpu komplekti un 12 vīru tērpu komplekti. «Lai radītu desmit sievu tērpus un desmit vīru tērpus, bija nepieciešami apmēram 10 586 eiro. Tautastērpus pamatā apmaksājusi Dobeles pašvaldība, taču daļa finansējuma (1500 eiro) iegūta, piedaloties konkursā Maksimālisti. Par šā atbalsta naudu izgatavoti desmit plecu lakati un sievu sirsniņsaktas. Tāpat finansējums nācis arī no biedrības Bikstenieki un ziedotājiem,» atklāj E. Biete.
Deju kolektīva Bikstenieki vadītāja Agita Jansone lepojas ar atjaunotā tērpa neparasto rotu - pogām. Tās kaltas no santīmu monētām.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Stinkule stāsta, ka līdz ar muzeja dibināšanu 1869. gadā ir uzsākta arheoloģisku, etnogrāfisku, numismātisku un vēsturisku priekšmetu apzināšana, vākšana, saglabāšana, tāpat arī popularizēšana. «Kopš šā laika vākti arī apraksti, zīmējumi, fotogrāfijas un lietiskie priekšmeti, kas raksturo latviešu tradicionālo dzīvesveidu, to skaitā latviešu tradicionālo apģērbu.» S. Stinkule uzsver: «Apģērbu un tekstila kolekcijā glabājas vairāki desmiti tūkstoši latviešu tradicionālā apģērba priekšmetu no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem apvidiem. Savukārt rokrakstu, zīmējumu, fotoattēlu un dokumentu kolekcijā vairāki tūkstoši latviešu tradicionālā apģērba sastāvdaļu - zīmējumi, fotogrāfijas un apraksti.» Speciāliste stāsta, ka par latviešu tradicionālo apģērbu interesējas ne tikai deju kolektīvi no dažādām Latvijas vietām: «Tos apskata, fotografē, publicē, atdarina un pēta dejotāji, dziedātāji, apģērbu ražotāji, interesenti un pētnieki no visas Latvijas un ārvalstīm.