PASĀKUMU KALENDĀRS: Nopietnība, tradīcijas un jautrošanās Lieldienās
Brīvo dienu ir pietiekami, lai pietiktu laika gan olu krāsošanai un ripināšanai, gan aktivitātēm svaigā gaisā, gan kultūras notikumu baudīšanai.
Zaļajā Ceturtdienā
Ceturtdien, 29. martā, pulksten 18 Mākslas muzejā Rīgas birža ar Lieldienu laikam un Rafaēla dzimšanas dienai veltītu senās mūzikas koncertu Easter Motets uzstāsies Abaronin Ensemble (Latvija) un Markuss Strands (Zviedrija). Ansamblī Abaronin Ensemble apvienojušies senās mūzikas vokālisti, kas iepriekš guvuši pieredzi Latvijas klausītājiem pazīstamajā baroka mūzikas korī Collegium Choro Musici Riga. Programmu Easter Motets izpildīs Beāte Zviedre (soprāns), Ilze Grēvele (mecosoprāns), Mikus Abaroniņš (tenors) un Aivis Greters (bass) - viņus vieno ilgstoša koncertu prakse senās mūzikas jomā. Vakara īpašais viesis būs daudzpusīgais zviedru mūziķis Markuss Strands, kurš ir gan lielisks teorbists, gan baroka ģitārists un lautists. Koncertā izskanēs piecas spāņu renesanses meistara Tomasa Luisa de Viktorijas (1548-1611) motetes no cikla Liturģiskās himnas, angļu dižgara Henrija Pērsela (1659-1695) Mūzika karalienes Marijas izvadīšanai, angļu renesanses komponista, lautista un dziedātāja Džona Doulanda (1563-1626), itāļu baroka dziedātājas Barbaras Stroci (1619-1677) dziesmas balsij un teorbai. Daudzveidīgā koncerta programma ļaus klausītājiem pirms Lieldienu svētkiem iegrimt apcerīgā pārdomu gaisotnē. Vienlaikus bagātīgā baroka un renesanses mūzikas palete izskanēs kā dzimšanas dienas dāvana vienam no izcilākajiem itāļu augstās renesanses gleznotājiem Rafaēlam Sancio da Urbīno (Raffaello Sanzio da Urbino, 1483-1520), kurš dzimis Lielajā Piektdienā. Vecmeistara agrīnais darbs Svētā Katrīna no Aleksandrijas (1500-1503) no Markes Nacionālās galerijas kolekcijas šobrīd ir apskatāms Mākslas muzejā Rīgas birža.
Lielajā Piektdienā
Lielajā Piektdienā, 30. martā, pulksten 19 Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā skanēs vācu dižākā baroka meistara Johana Sebastiāna Baha oratorija Jāņa pasija. Muzicēs Rīgas kamerkoris Ave Sol un Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā, kā arī Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Aija Veismane-Garkeviča (soprāns), Laura Grecka (mecosoprāns) un Rihards Millers (bass). Oratorija, ko Johans Sebastiāns Bahs uzrakstīja, stājoties darbā Leipcigā kā Sv. Toma baznīcas kantors, ir par Jēzus ciešanām un krustā sišanu, kas aprakstītas Sv. Jāņa evaņģēlijā. Pirmo reizi šis muzikālais darbs ticis atskaņots Sv. Niklāva baznīcā Leipcigā 1724. gadā, Lielās Piektdienas vakara dievkalpojuma laikā. Kā uzsver koncerta rīkotāji, Jāņa pasija ir ļoti ekspresīvs un tēlains baroka mūzikas valodā komponēts dramatisks darbs, arhitektoniski koncentrēti sevī ietverot stāstu par pēdējo laiku Jēzus dzīvē ar mācekļa un drauga Jūdas nodevību, sekojošo tiesāšanu, mocīšanu, krustā sišanu un nāvi pie krusta. Komponists dramatisko darbību uztic teicējam - Evaņģēlistam (Mārtiņš Zvīgulis) un korim, kas pārtop nevadāmā pūlī, piespiežot Pilātu sist krustā Jēzu. Oratorijas struktūra sastāv no daudziem filozofiska rakstura kora numuriem, darbības koriem [turbae], korāļiem un solo ārijām. Ieeja koncertā - bez maksas.
Pulksten 18 daudzkārt godalgotais koris Kamēr… diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā aicina uz īpašu latviešu sakrālās mūzikas koncertu Dzintaru koncertzālē. Kopā ar soprānu Lauru Teivāni, ērģelnieci Rutu Kaprāni un vijolnieku Konstantīnu Paturski tiks atskaņotas Pētera Vaska, Georga Pelēča, Pētera Plakida, Artura Maskata, Ērika Ešenvalda, Zigmara Liepiņa un Jāņa Lūsēna kormūzikas pērles.
Klusajā Sestdienā
Dabas muzejs 31. martā no pulksten 11 aicina ģimenes ar bērniem vecumā no pieciem līdz 12 gadiem izzināt pavasara augus un sēnes, mežus, purvus un pļavas jeb uzzināt ko vairāk par Latvijā izplatītākajiem biotopiem, augiem un sēnēm. Ģimenes dienas apmeklētājiem būs iespēja ielūkoties jaunatklātajā ekspozīcijā Botānika un mikoloģija, kur zinošie muzeja speciālisti aicinās pētīt pavasara augus un sēnes. Nodarbībā stāstīs, pēc kādām pazīmēm pazīt sēnes - agreni, bisīti un lāčpurnu. Varēs uzzināt, kuri no savvaļas pavasara augiem ir aizsargājami, bet kuri - indīgi, un atklāt, kas dzērvenēm kopīgs ar dzērvēm. Radošajā darbnīcā dalībnieki varēs pagatavot māllēpes ziedu, iepazīstot tā interesanto uzbūvi. Kā ierasts, tiks izsniegtas uzdevumu grāmatiņas, kā arī būs iespēja aplūkot herbārijus un nogaršot pa kādai purva ogai.
Arī Kalnciema kvartāls sestdien, 31. martā, piedāvā daždažādas Lieldienas svinības kopā ar jakutu, vācu, ebreju, tatāru un krievu kopām. Tiek solīti dažādi priekšnesumi, iespēja iepazīties ar senām svētku tradīcijām, kā arī nogaršot tradicionālos ēdienus un dzērienus. Visas dienas garumā tirgus laukumu pieskandinās raibu raibas dziesmas par Lieldienu tematiku - sajauksies ukuleles, akordeona, vargāna skaņas. Apmeklētāji dzirdēs arī jakutu nacionālo instrumentu homus Latvijas Jakutu biedrības Čoron mākslinieku izpildījumā. Savukārt vienīgais ebreju jauktais koris Baltijā Šofar iepazīstinās ar ebreju Lieldienām - pesahu, un ģimenes folkloras kopa Barendejka savā Lieldienu uzvedumā - ar krievu tautas svētkiem Krasnaja gorka. Ar krāšņiem tautastērpiem un a cappella dziedājumu priecēs Rīgas Vācu kultūras biedrības vokālais ansamblis Morgenrot un Dobeles Vācu kultūras biedrības ansamblis Die Lustigen. Kopā ar Rīgas Vācu kultūras biedrību notiks Lieldienu olu krāsošana. Darbnīcā sagatavotās olas tiks iekarinātas Kalnciema kvartāla Lieldienu kokā, ievērojot vācu Lieldienu tradīcijas. Savukārt vecākiem būs iespēja pašiem pagatavot un nogaršot vācu tradicionālo Lieldienu dzērienu Moselriesling no jēlām olām un vīna. Ikviens interesents varēs Kalnciema kvartāla teritorijā meklēt nevis ierastās olas, bet burtus, kas kopā veidos kādu vācu Lieldienām raksturīgu vārdu. Latvijas Tatāru biedrība Ideļ piedāvās iespēju pašiem mazākajiem svinētājiem līdzdarboties tatāru ornamentu krāsošanā, apgleznojot šķīvjus, bet visu vecumu apmeklētājiem norisināsies meistarklases tatāru izšuvumu veidošanā. Būs iespēja uzzināt par tatāru nacionālo kostīmu vēsturi, ādas mozaīku, tatāru zābakiem ar Kazaņas šuvi, kā arī tradicionālajiem tatāru izšuvumiem (tambūra dūrienu, zelta un pērļu izšuvumiem).
Lieldienās
Svētdien, 1. aprīlī, no pulksten 13 Horna dārzā ar muzikāliem priekšnesumiem, tradicionālo šūpošanos, olu ripināšanu un radošām darbnīcām Jūrmalas pilsētā tiks svinētas Lieldienas. Koncertēs lielu, vidēju un mazu festivālu un nesvinamo dienu orķestris Ducele un folkloras draugu kopa Skandinieki. Ar dejām apmeklētājus iepriecinās bērnu tautas deju kolektīvs Zītariņi, bērnu deju ansamblis Dzīpariņš un jauniešu tautas deju kolektīvs Zālīte. Svētku apmeklētāji varēs piedalīties radošajās darbnīcās, izšūpoties šūpolēs un arī apskatīt putnu izstādi. Savukārt no pulksten 12 Kauguru kultūras namā un tā pagalmā notiks Lieldienu sagaidīšana kopā ar folkloras kopu Skance un Jūrmalas vidējās paaudzes tautas deju kolektīvu Vēlreiz. Ģimenes ar bērniem aicinātas skatīties Jūrmalas jauniešu teātra studijas Experiments uzvedumu ar rotaļām un dejām Lieldienu olu olimpiskās spēles. Muzikāli teatrālu pārsteigumu sagatavojis aktieris Mārtiņš Vilsons. Svētku apmeklētāji varēs piedalīties tradicionālajā olu ripināšanā, izmēģināt Orbitron trīsdimensiju šūpoles, kā arī piedalīties radošajās darbnīcās. Ieeja visos pasākumos bez maksas.
Pirmajās Lieldienās, 1. aprīlī, Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē norisināsies pasākums Krāsainās Lieldienas! jeb atraktīva līksmošanās, gavilēšana un priecāšanās kopā ar atraktīvajiem pasaku tēliem, rotaļās iešana un Lieldienu tradīciju izpildīšana. Rūķu saimes pārstāvji aicinās radoši darboties ar koksnes materiāliem un radīt pavasara vēstnesi - taureni, doties rotaļās un iepazīties ar Rūķu sētas pūkainajiem iemītniekiem, būs arī koncertuzvedums Lieldienu zaķa skola.
Aktīvos un bezbailīgos gaidīs Laimīgās zemes Gaisa taku instruktori, piedāvājot doties pretī pavasarim virvju un trošu ceļā no četru līdz desmit metru augstumā starp Tērvetes dižajām priedēm.
Pirmajās un Otrajās Lieldienās Rīgas Porcelāna muzejs aicina uz Porcelāna apgleznošanas darbnīcu, kurā būs gan iespēja iepazīties ar dažādiem porcelāna dekorēšanas veidiem, apstrādes tehnikām un instrumentiem, gan varēs izgatavot savu unikālo suvenīru vai dāvanu tuviniekiem un draugiem, apgleznojot porcelāna trusīšus, olas un olu trauciņus ar īpašajām keramiskajām krāsām. Apgleznotos traukus apdedzina keramikas krāsnī, krāsa iekūst glazūrā, un tos ir iespēja izmantot kā ikvienu porcelāna izstrādājumu. Gatavos darbus varēs saņemt divu nedēļu laikā.
Lieldienās, protams, nevar iztikt bez šūpošanās, un viena no jestrākajām, visticamāk, būs 1. aprīlī Rīgas centrā, laukumā pie Brīvības pieminekļa. Kā zināms, senie latvieši ticēja, ka Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs un vasarā odi un dunduri nekodīs. Tāpat senie latvieši ticēja, ka šūpošanās Lieldienās simbolizē auglību - kārtīgi izšūpojoties, saimniekam rudzi izaug lieli, bet liniem sēklas - tīras kā vēja vētītas. Lieldienu šūpoles ir īpaši darinātas tā, lai būtu piemērotas un ērti lietojamas ikvienam - kā lieliem, tā maziem.
Arī Brīvdabas muzejs aicina uz Lieldienu svinībām 1. un 2. aprīlī no plkst. 10. Pavasara gaidītākie svētki divu dienu garumā tiks atzīmēti ar jau iemīļotām un visu gaidītām izdarībām - olu krāsošanu un ripināšanu, kārtīgu šūpošanos, radošām darbnīcām, spēlēm un dančiem kopā ar folkloras kopām, amatnieku un mājražotāju tirgu un, protams, tradicionālā Lieldienu cienasta baudīšanu. Senie nostāsti vēsta, ka Lieldienu rītā agri jāceļas un jāmazgājas tekošā ūdenī, lai visu gadu možums un laime, savukārt kaimiņu pēršana ar bērzu rīkstēm aizbaidot visus nešķīsteņus, kas šajā laikā esot īpaši aktīvi. Arī Brīvdabas muzejā Lieldienu svinībās sekosim mūsu senču ieražām un rūpēsimies, lai vasara auglīga un mājās ienāktu svētība. Gan lieli, gan mazi Brīvdabas muzeja apmeklētāji svētkos varēs krāsot olas pēc senām latviešu tradīcijām, izmantojot ne tikai ierastās sīpolu mizas, bet apgūstot arī citus rotāšanas paņēmienus. Kad olas novārītas, tad, protams, seko olu sišanās kaujas, kas ir viena no jautrākajām Lieldienu aktivitātēm, par kuru netiks aizmirsts arī šoreiz. Viens no ticējumiem vēsta, ka tas, kam stiprāka ola, ilgāk dzīvos. Īpaši svarīgi esot ievērot principu: Pirmajās Lieldienās sitas ar tievo galu, Otrajās Lieldienās - ar resno galu. Laimi un auglību Lieldienās var veicināt arī ar kārtīgu šūpošanos, jo nostāsti vēstī, ka, jo augstāk šūpojas, jo labāka raža. Šūpošanās Lieldienās arī atbaidot odus un citus uzmācīgus kukaiņus gan cilvēkiem, gan mājlopiem. Svētku viesi varēs ne tikai piedalīties dažādās tradicionālajās Lieldienu izdarībās un izzināt paražas kopā ar folkloras kopām, bet arī piemeklēt skaistus, noderīgus un gardus darinājumus amatnieku un pārtikas mājražotāju tirdziņā. Starp citu - 1. aprīlī pulksten 10 Usmas baznīcā notiks Lieldienu dievkalpojums.
Ja Lieldienu trusis vai zaķis uzvedas mazliet bezkaunīgi, pamanoties atstāt olas, viņu pašu neredzot, bet to redzēt vaigā ļoti gribas, jau no 30. marta līdz pat 2. aprīlim ciemos gaida Trušu muiža, kas atrodas Kurzemē, Aizputes novada Kalvenes pagasta Eglainēs. Trušu muižas birztaliņā savos namiņos mīt dažādu šķirņu garauši - Meklenburgas tauriņš, Satīns, Madagaskaras auntrusis, Burgundas, Kalifornijas, Kastor Rex, Vīnes zilais un citi, turpat netālu izvēlīgākie vēl rosās greznā vairākstāvu viesnīcā, bet pūkaiņu jaunākā paaudze draiskojas bērnudārzā Ļipiņa. Gluži nesen pūkainajiem muižnieciņiem pievienojušies apakšīrnieki - patīkamo vidi un sabiedrību bauda fazānu saimīte. Katram Trušu muižas viesim tiks pārsteigums no Lieldienu trušu brīnumligzdas. Taps arī kāds drēgnumu kliedējošs virums uz dzīvās uguns. Saimniece Signe Tomsone atklāj, ka pats galvenais - ikvienam būs iespēja pūkainajā harmonijas un miera sētā trusīšus samīļot, pabarot un pašiem kopā uzņemt kādu fotogrāfiju. Ne tikai pilsētniekiem trušu iepazīšana iespējama arī trušu izstādē Liepājas Latviešu biedrības namā 31. martā no pulksten 11. Dzīvnieku mīļotāji izstādē varēs gan aplūkot, gan samīļot un nofotografēt vairāk nekā piecpadsmit dažādu šķirņu un nokrāsu dekoratīvos trušus un arī vistas, kas būs ieradušies no Vidzemes.
Pūkainie izstādes dalībnieki būs sastopami ne tikai būrīšos, bet gaidīs apmeklētājus pie īpaši izgatavotā fotostūrīša, kur ikvienam būs iespēja iemūžināt kopbildi ar kādu no trušu saimes brašuļiem. Starp Lieldienu svētku aktivitātēm būs arī radošās darbnīcas, uz tām bērni aicināti ņemt līdzi vārītas olas, kuru rotāšanā un apgleznošanā savu padomu sniegs mākslinieces. Trušu izstādes apmeklējums un radošās bērnu darbnīcas ir bez ieejas maksas.
Otrajās Lieldienās
Pirmdien, 2. aprīlī, no pulksten 13 kinoteātrī Splendid Palace notiks interaktīvs pasākums Latvijas ainavas krāsās un skaņās. Ģimenes ar bērniem aicinātas uz zīmēšanas darbnīcām mākslinieka Jāņa Anmaņa vadībā un latviešu mūzikas baudīšanu orķestra Rīga izpildījumā (pie diriģenta pults Andis Klučnieks, solists Daumants Kalniņš). Būs sagādāts zīmēšanas papīrs un krāsaini rakstāmrīki, ar kuriem ikviens varēs ļauties radošajam lidojumam un uzzīmēt savas mīļākās Latvijas ainavas. Mākslinieks Jānis Anmanis sniegs vērtīgus padomus un centīsies ievērot labākos un talantīgākos zīmējumus. Pēc zīmēšanas darbnīcas notiks orķestra Rīga koncerts. Skanēs latviešu komponistu mūzika, un Daumanta Kalniņa dziedājumā būs iespēja dzirdēt Mārtiņa Brauna un Raimonda Paula dziesmas. Uz ekrāna iecerēts parādīt labākos zīmējumus un apbalvot to autorus - bērnus un skolēnus. Ieeja pasākumā ir bez maksas.
Otrajās Lieldienās pulksten 12 pēc 12 gadu restaurācijas atklās Ķempju ev. lut. baznīcas krāšņās vitrāžas - ar Jaunķempju muižas īpašnieka Zigismunda Gotlība fon Volfa un viņa sievas grāfienes Annas Karolīnes Mellinas dzimtas ģerboņiem baznīcas altārdaļas logos tika iebūvētas pirms 135 gadiem. Pēc Otrā pasaules kara vitrāžas bija stipri bojātas - logos bija izsisti vairāki caurumi, savukārt apakšējā daļa līdz mūsdienām vispār nebija saglabājusies - tās vietā bija balts stikls. Pēc vērienīgās restaurācijas vitrāžas izceļas ar īpaši smalko gleznojumu, kas uz stikla klāts trīs kārtās, iegūstot izsmalcinātu baroka laika stilizāciju un ornamentus - vijīgu akantu lapu rindas.
Savukārt pulksten 16 klavesīniste Aina Kalnciema aicina uz savu solokoncertu Liepājas koncertzālē Lielais dzintars. Klavesīniste koncertā pārlūkos dažādu gadsimtu autoru opusus klavesīnam - sākot no Domeniko Skarlati baroka laika sonātēm, Dmitrija Bortņanska un Jozefa Nikolā Rojē darbiem, beidzot ar mūsdienu latviešu autoru kompozīcijām - Jura Karlsona Sāpju cerību noktirni un Pētera Vaska Cantata - programmas gaitā mūziķe apskatīs klavesīnam rakstītos darbus piecu gadsimtu garumā.