Ar pirmo igauņu baleta Naudas gars iestudējumu šodien sāksies Igaunijas Nacionālās operas (INO) viesizrādes Latvijā. To apmeklēs arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ar kungu un Ministru prezidents Tāvi Reivass ar kundzi, kā arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi.
Atzīmējot Latvijas un Igaunijas valstu simtgades, no 27. februāra līdz 1. martam Rīgā un Tallinā notiks abu valstu opernamu apmaiņas viesizrādes.
Igaunijas Nacionālās operas un baleta (INOB) viesizrādes Latvijā tiks atklātas ar Eduarda Tubina baleta Naudas gars izrādi. Naudas gars (1943) ir pirmais igauņu balets un pirmais komponista Eduarda Tubina darbs muzikālajam teātrim. Tajā komponists ir veiksmīgi savienojis tautas mūziku ar mūsdienīgu skaņu un simfonisko valodu. Balets balstīts uz mītisku personāžu igauņu folklorā, Naudas garu, kura vienīgais mērķis ir kalpot tā alkatīgajam pavēlniekam Zemniekam un gādāt tam dārgumus. Zemnieka un Naudas gara stāstam pretstatīts ir vēstījums par Zemnieka meitas un nabadzīgā Kalpa nesavtīgo mīlestību. Baleta Naudas gars pirmizrāde notika 1943. gadā Vanemuines teātrī Tartu ar komponistu Eduardu Tubinu pie diriģenta pults, bet šī darba pirmizrāde Igaunijas Nacionālajā operā notika gadu vēlāk, taču šim iestudējumam bija vien dažas izrādes, jo 1944. gada 9. martā Naudas gara izrādes laikā Padomju armijas gaisa spēki smagi sabombardēja operas namu, dejotāji kostīmos izskrēja uz ielas, nobiedējot garāmgājējus. Rīgā tiks izrādīta horeogrāfes Marinas Kesleres interpretācija. Izrādi Rīgā diriģēs Igaunijas Nacionālās operas galvenais diriģents Vello Pehns. Galvenajās lomās - Igaunijas Nacionālā baleta solisti Anatolijs Arhangeļskis, Andrea Fabri, Patriks Fosters, Jevgeņijs Gribs un Marita Vainranka.
28. februārī krāšņs galā koncerts, kurā pie diriģenta pults stāsies Igaunijas Nacionālās operas galvenais diriģents Vello Pehns, piedalīsies Igaunijas Nacionālās operas solisti un Latvijas Nacionālās operas solisti. Pirmajā daļā tiks atskaņoti abu valstu komponistu skaņdarbi, bet otrajā daļā - pasaulslavenu operu ārijas.
27. un 28. februārī 11.00 Beletāžas zālē visjaunākie skatītāji (līdz trīs gadu vecumam) varēs apmeklēt koncertu mazuļiem, ko sniegs Igaunijas Nacionālās operas orķestra stīgu kvartets.
1. martā Igaunijas Nacionālās operas viesizrādes noslēgsies ar krimināloperu - Paula Hindemita Kardijaku. Pie diriģenta pults Rīgā būs Igaunijas Nacionālās operas galvenais diriģents Vello Pehns, lomās - Rauno Elps, Heli Veskus, Helena Lepalāna un citi. 1926. gadā sarakstītā opera ir Paula Hindemita veiksmīgākais skatuves darbs. Tās librets ir balstīts Ernsta Teodora Hofmaņa stāstā Magdalēna fon Skideri, kas ir viens no pirmajiem kriminālžanra paraugiem pasaules literatūrā. Operas galvenais varonis ir zeltkalis Kardijaks, kurš rada brīnišķīgas lietas. Būdams apsēsts ar saviem darinājumiem, viņš cenšas tos atgūt jebkādiem līdzekļiem - pat zogot un slepkavojot. Operas sižets vijas ap dilemmu, vai atklāt sabiedrībai, ka slepkava, kas iedzinis bailēs visu pilsētu, ir viņu iemīļotais mākslinieks... Iestudējumu veidojis Latvijas skatītājiem pazīstamais somu režisors Vilpu Kiljunens.
Tieši šajās pašās dienās LNOB sniegs viesizrādes Tallinā, izrādot baletu Šeherezāde un viņas stāsti, operu Nabuko un sniedzot galā koncertu. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi un Ministru prezidents Māris Kučinskis un kundzi apmeklēs LNOB galā koncertu Tallinā 28. februārī.
Ar šīm viesizrādēm tiek aizsāktas visu trīs Baltijas valstu simtgadei veltītās apmaiņas viesizrādes; maijā un jūnijā Tallinā un Viļņā notiks Igaunijas Nacionālās operas un Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra apmaiņas viesizrādes, bet oktobrī Rīgā un Viļņā apmaiņas viesizrādes sniegs Latvijas Nacionālā opera un balets un Lietuvas Nacionālais operas un baleta teātris.