Andrejs Rode, Roberts Garselis un Vilhems Matuzelis – kas vieno šos ievērojamos vīrus? Viņu visu paveiktie darbi sekmējuši dzelzceļa attīstību un izaugsmi gadsimta gaitā! Jo īpaši svarīgi ir godināt viņus laikā, kad dzelzceļš Latvijā atzīmē savu 155. gadadienu.
Andrejs Rode (1873-1931). Andrejs Rode bija inženieris un Latvijas valsts dzelzceļu galvenais direktors, kura vadībā dzelzceļi kļuva par galveno satiksmes līdzekli Latvijā, nodrošinot tautsaimniecības un sabiedrības sociālās vajadzības. Viņa laikā dzelzceļos tika ieviestas jaunākās pasaules tehnoloģijas un darba metodes.
Roberts Garselis (1892-1936). Pēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā inženiera-mehāniķa grādu ieguvušais Roberts Garselis 1921. gada februārī sāka strādāt Latvijas valsts dzelzceļu Ekspluatācijas direkcijā, bet 1923. gada 1. februārī tika iecelts par Mašīnu direkcijas Lokomotīvju daļas vadītāju. Viens no prioritārajiem Latvijas valsts dzelzceļu uzdevumiem tajā laikā bija atjaunot lokomotīvju parku, kas kara laikā bija faktiski iznīcināts. R. Garselis piedalījies arī pirmās lokomotīvju vadītāju mācību grāmatas latviešu valodā veidošanā.
Vilhelms Matuzelis (1876-1955). Inženieri Vilhelmu Matuzeli var uzskatīt par Dzelzceļu galveno darbnīcu izveidotāju: vispirms viņš vadīja Rīgas galveno darbnīcu Mehānikas nodaļu, tad piedalījās Daugavpils dzelzceļa darbnīcu atjaunošanas darbos, par ko 1924. gadā saņēma satiksmes ministra J. Pauļuka pateicības rakstu. Savukārt no 1924. gada 1. marta līdz pat aiziešanai pensijā 1938. gadā V. Matuzelis vadīja Liepājas galveno dzelzceļu darbnīcu Mehānikas nodaļu.
Vairāk faktu par dzelzceļa vēsturi Latvijā meklē mājaslapā www.dzelzcelam155.lv un aplikācijā Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad.