KULTŪRA: Maza izvēle, labi rezultāti

 
LAUREĀTI. Apbalvošanā klātesošie Nacionālā teātra lugu konkursa uzvarētāji (no kreisās): Rodžers de Kūrs, Anna Rancāne, Rūta Žeina, Artūrs Dīcis un Andris Ūdris ©F64

Noslēdzies Latvijas Nacionālā teātra lugu konkurss, kas notika ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Latvijai – 100 finansiālu atbalstu. Otrdien teātrī tika sveikti laureāti.

Par konkursa uzvarētāju vienprātīgi atzīta Dailes teātra aktiera Artūra Dīča sarakstītā luga Lidojošais Travolta, autors saņēma naudas balvu 5000 eiro (pirms nodokļu nomaksas). 2. vietas un 3000 eiro ieguvēja ir dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne ar lugu Bišu māte un vilkacis. To iestudēs Valdis Lūriņš teātra Lielajā zālē, pirmizrāde iecerēta 2016. gada decembra sākumā. Lugas darbība notiek Latvijas austrumu pierobežā, un skarbā ikdiena smalki apvienota ar poētisku pasaules uztveri, veidojot gan komiskas, gan traģiskas situācijas. 3. vietas ieguvējs Andris Ūdris par lugu Apsolu saņēma naudas balvu 2000 eiro. Tās iestudējums, visticamāk, pirmizrādi piedzīvos 2017./2018. gada sezonā teātra Mazajā zālē. No trim apbalvotajām lugām šī ir vienīgā, kuras dramaturģiskais konflikts risināts starp jauniem cilvēkiem šodienas pilsētā.

Salīdzinot šo lugu konkursu un iepriekšējo, kas notika 2011. gadā, Nacionālā teātra direktora palīdze repertuāra jautājumos Ieva Struka atzīst: «Iepriekšējā lugu konkursā tika iesniegtas 75 lugas, līdz skatuvei nonāca tikai viens darbs – Leldes Stumbres luga, divi darbi palika portfelī. Nav teikts, ka tie netiks iestudēti, tomēr kopējais darbu līmenis, tā dzīvā nerva izjūta, spēja uzrunāt tieši te un tagad nenostrādāja. Bijām sāpināti un vīlušies. Tagad, ieraugot konkursam iesniegtos 22 darbus, pārņēma pesimisms, jo likās, ka autori ir vīlušies teātrī, vairs tam netic. Bet šoreiz no 22 darbiem 11 bija apskatīšanas vērti.» Otrajā kārtā tikušās lugas izlasīja teātra veidotā komisija – režisori Edmunds Freibergs, Valdis Lūriņš, Indra Roga, Elmārs Seņkovs, teātra direktors Ojārs Rubenis, Ieva Struka un producēšanas daļas vadītāja Ilona Matvejeva, kā arī atsevišķus darbus lasīja režisori Valters Sīlis un Regnārs Vaivars.

Ojārs Rubenis bijis patīkami pārsteigts, ka atšķirībā no pagājušā konkursa, kad «lugas bija ārkārtīgi melnas, pilns negāciju un bēdu stāstu, šoreiz darbi ir vairāk filozofiski un tiem cauri vijas gaišuma pavediens. Tas rada cerības, ka mēs tomēr dzīvojam drusku labāk.»

Ieva Struka norāda, ka «trim uzvarētājlugām ir liela literāra vērtība un tās ir ārkārtīgi skatuviski pateicīgas». Raksturojot Artūra Dīča traģikomēdiju, viņa atzīmē autora aktiera pieredzi: «Tas ir ieguvums, ka lugu rakstījis aktieris, jo šķiet, ka viņš pats visas tās septiņas lomas ir izspēlējis. Ļoti bieži mūsdienās gadās, ka lugā ir centrālais varonis un pārējie tam piespēlē, nav īpašās dramaturģiskās kvalitātes, kas veidojas, tēlu sistēmas, kur cits no cita ir atkarīgi un izrādes laikā mainās. Šeit tas ir, un šis faktors uzpirka absolūti visus. Svarīgs aspekts ir tēmas aktualitāte. Šodienas Latvija. Kā Edmunds Freibergs teica, viņu uzpērk viena frāze – ciemam cauri brauc mašīna, un puisis izlec tai priekšā, lai atceras – Eiropa uztaisa perfektu ceļu, bet svarīgākie ir cilvēki, nevis sakārtota vide, infrastruktūra, un kas ar cilvēku šajā vidē, 21. gadsimtā, notiek. Lugai piemīt ļoti dzīva valoda. Kā Ojārs precīzi iezīmēja – ja pagājušajā konkursā darbi bija ar baigo melnumu, tad tagad otrā

di – katrā darbā, arī šajā, izskaņa ir gaiša. Jūti, ka ir vēlme cilvēku gan pažēlot, gan pacelt uz augšu. Tāpēc lugai varētu būt ļoti labs skatuviskais mūžs. Un katrs režisors, kas lasīja, ieraudzīja lugā ko savu, kas viņu interesē. Mani interesētu visu piecu režisoru šīs lugas versijas. Tāds gadījums nav bijis kopš Ingas Ābeles Tumšajiem briežiem.» Artūra Dīča lugu iestudēs Regnārs Vaivars teātra LMT Jaunajā zālē, pirmizrāde plānota 2017. gada marta sākumā. «Nobalsoja, ka iestudēs Jaunajā zālē, jo tur iederēsies vislabāk. Es pati būtu laidusi Lielajā zālē, bet tā ir mana subjektīvā izjūta,» sacīja Ieva Struka.

«Man liekas, ka mūsdienās cilvēkam ir grūti definēt un atrast, kas viņš ir un kāpēc dzīvo. Ir priekšstats, ko un kā vajadzētu. Lugas darbība notiek laukos, perifērijā, un tad it kā no kaut kāda kakta skaties uz pārējo. Bet jāapzinās, ka jebkur, kur esi, esi tu pats. Atrast vispirms sevi un tad apzināties pasauli, nevis apzināties pasauli un tad meklēt sevi tajā. Tā man šķiet ļoti mūsdienīga problēma. Lugā tas ir izstāstīts, cik nu vien es ticami to spēju,» sacīja Nacionālā teātra lugu konkursa 1. vietas ieguvējs.

Artūrs Dīcis arī pastāstīja, konkurss bijis impulss lugu pabeigt: «Es ilgu laiku nebiju neko uzrakstījis, bet domāju, ka vajag atrast kaut ko, kas iešķiļ, lai rakstītu. Tad sapratu, ka beidzot zinu, par ko gribu uzrakstīt, radās konkrēts tēls. Drīz pēc tam ieraudzīju, ka izsludināts lugu konkurss. Tā bija motivācija. Iesniegšanas termiņš bija 6. janvāris, es vēl 5. janvārī kaut ko laboju, un arī tagad būtu ko labot. Iesniedzu pavisam siltu.» Aktieris atzīst, ka viņam patīk rakstīt, konstruēt. Vienu lugu uzrakstījis studiju laikā, tā piedzīvojusi lasījumu, bet līdz skatuvei nav nonākusi. Artūrs Dīcis ir veidojis Knuta Hamsuna romāna Loks noslēdzies dramatizējumu Mihaila Gruzdova iestudējumam Ābels un Olga Dailes teātrī, dramatizējis Kaspara Rogas Skudru sprintu, ko arī iestudējis Mihails Gruzdovs.

Artūrs Dīcis atzīst – kaut ko citu rakstīt nav mēģinājis, «proza pārāk lēni iet uz priekšu, man galvā viss notiek ātrāk un nevaru paspēt pierakstīt. Dramaturģijā varu.» Viņš piekrīt, ka aktiera pieredze lugu rakstīšanā palīdz.

No Nacionālā teātra resursiem nolemts piešķirt trīs veicināšanas prēmijas darbiem, kuri, kā sacīja Ieva Struka, «arī ir potenciāli iestudējami pie zināmas korekcijas un sastrādāšanās ar režisoru. Un ceru, ka arī šīs trīs lugas līdz skatuvei tiks daudz ātrāk nekā iepriekšējā konkursa portfelī palikušie darbi.» Apbalvota Leldes Stumbres luga Karaļa četras meitas un divu autoru ar pseidonīmiem iesniegtie darbi – Rodžera de Kūra Eiropas direktīva un Rūtas Žeinas Puķains peldkostīms.

Lugu konkurss tika izsludināts 2015. gada jūnijā, piedalījās 19 autori ar 22 lugām. Speciāli šo darbu iestudēšanai naudu ir atvēlējusi arī Latvijas Kultūras ministrija.



 

Rīgas namu pārvaldnieks