Ir sācies Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio balvas Kilograms kultūras noslēguma balsojums. Līdz 28. janvārim lsm.lv var balsot par aizvadītā gada izcilākajiem notikumiem Latvijas kultūrā. Tos četrās kārtās izvirzījusi žūrija, laureātus nosakot skatītājiem.
Teātra jomā finālā ir Latvijas Nacionālā teātra izrādes Raiņa sapņi (režisors Kirils Serebreņņikovs) un Antigone (režisors Elmārs Seņkovs), Dailes teātra Frankenšteins Lauras GrozasĶiberes režijā un Alvja Hermaņa, Jaunā Rīgas teātra Brodskis / Barišņikovs.
Gada laikā visās kārtās vēl bija nominētas izrādes: JRT Māceklis (režisors Viesturs Meikšāns), Dailes teātra Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu Aleksandra Morfova režijā, Dailes teātra Equus Lauras GrozasĶiberes režijā, JRT Cerību ezers Vladislava Nastavševa režijā, Nacionālā teātra Uguns un nakts Viestura Kairiša režijā, Liepājas teātra Portreti. Vilki un avis Viestura Meikšāna režijā un Ģertrūdes ielas teātra Melnā sperma, ko iestudējis Vladislavs Nastavševs.
Mūzikas jomā skatītājiem un klausītājiem jāizvēlas starp šādiem notikumiem: VAK Latvija, LNSO koncerts Krievu mūzikas pērles III (diriģents Andris Poga); Ērika Ešenvalda multimediālā simfonija Ziemeļu gaisma – koris Latvija, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Māris Sirmais, režisore Margo Zālīte; Arvīda Žilnska operas Zelta zirgs uzvedums Siguldas opermūzikas svētkos, diriģents Atvars Lakstīgala, režisors Guntis Gailītis; E. Dārziņa kora un solo dziesmu koncerts LU Lielajā aulā – koris Latvija, diriģents Māris Sirmais, solisti Egils Siliņš, Agnese Egliņa.
Uz vietu finālā pretendēja arī kamerorķestra Sinfonietta Rīga un vijolnieka Koļas Blahera koncerts Bēthovens, Brāmss un Bartoks; pianista Georgija Osokina solokoncerts Hermaņa Brauna fonda festivālā Avanti!; PPO Rīga pavasara festivāla Windstream noslēguma koncerts (solists Reinis Zariņš, diriģents Andris Poga); Rīgas Operas festivāla galā koncerts Viva Puccini ar LNO kora un orķestra piedalīšanos (diriģenti Jānis Liepiņš un Mārtiņš Ozoliņš); 18. Garīgās mūzikas festivāla atklāšanas koncerts Pareizticīgo garīgā mūzika (koris Latvija, diriģents Vladimirs Kontarevs); Riharda Dubras Otrās simfonijas Latvijas simtgades simfonija pasaules pirmatskaņojums ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā; Marinas Rebekas solokoncerts Zvaigznes atgriešanās Liepājas koncertzālē Lielais dzintars; koncerts Latvijas Radio korim 75. Jubilejas portrets Latgales vēstniecībā Gors (diriģents Sigvards Kļava).
Vizuālajā mākslā balvai nominēta Daces Lielās izstāde Gleznas galerijā Daugava, Ata Jākobsona izstāde Melnā viela Mūkusalas mākslas salonā, izdevuma Popper Magazine izstāde Sistēmas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kuratores Helēnas Demakovas veidotā latviešu laikmetīgās mākslas izstāde Lielāks miers. Mazāks miers. Dzelzceļa vēstures muzejā.
Gada laikā caur balsojuma sietu gājuši vēl vairāki ievērojami vizuālās mākslas notikumi: Māra Ārgaļa izstāde Piena ceļš Rīgas Mākslas telpā (kuratore Ieva Kalniņa), Mārtiņa Lablaika izstāde 35 mm ainavas Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Andra Brežes, Kriša Salmaņa izstāde Viss, ko mēs meklējam, allaž ir tepat tuvumā, varbūt vien norādes tiek lasītas nepareizi? galerijā Alma, Viktorijas Ekstas personālizstāde Dievs Daba Darbs kultūras pilī Ziemeļblāzma, Aleksandra Drēviņa, Nadeždas Udaļcovas izstāde Laiku virpulī Mākslas muzejā Rīgas birža, Gļeba Panteļejeva personālizstāde Latgales rapsodija galerijā Māksla XO, Rasas Jansones personālizstāde Sīkais Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē un Kristapa Ģelža personālizstāde 19112015 galerijā Māksla XO.
Izcilākās 2015. gada grāmatas, no kurām lasītājiem jāizvēlas viena labākā, ir: Māra Bērziņa romāns Svina garša (Dienas grāmata), Gunta Bereļa vēsturiskais romāns Vārdiem nebija vietas (Dienas grāmata), Toma Treiberga dzejas krājums Drudzis (Mansards), Noras Ikstenas romāns Mātes piens (Dienas grāmata).
Gada balsojumos vēl piedalījās Dainas Tabūnas stāstu krājums Pirmā reize (Mansards), Viļa Kasima romāns Lielā pasaule (Mansards), Anitas Vanagas Kirkes grāmata/Kirke’s Book (Neputns), Andra Ogriņa dzejas krājums Plaukstu šķērsielas (Mansards), Justīnes Janpaules dzejas krājums Tālsaruna (Mansards), Alda Bukša romāns Parādu piedzinēji (Dienas grāmata), Jāņa Rokpeļņa dzejoļu krājums Post Factum (Neputns), Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājums Pieaugušie (Neputns).
Kino jomā četri labākie 2015. gada darbi ir dokumentālās filmas: Dzintras Gekas Dieva putniņi (studija Sibīrijas bērni), Ināras Kolmanes Ručs un Norie (Deviņi), Lindas Oltes un LTV Jānis. Elza. Mīlas grāmata, Sandija Semjonova, Gundara Rēdera, Audingas Kucinskaites Prāta vētra. Starp krastiem (Skuba Films).
Arī gandrīz visi pārējie nominētie notikumi bija dokumentālās filmas: Andreja Verhoustinska Viktors un nakts (Ego Media), Ievas Ozoliņas Mans tēvs baņķieris (Mistrus Media), Olafa Okonova un LTV filma Dāma. Gleznotāja Džemma Skulme, Kristīnes Želves un LTV filma Manā mežā nav neviens. Multimākslinieks Hardijs Lediņš, Andreja Verhoustinska Īvāns (Ego Media), kā arī Lailas Pakalniņas spēlfilma Ausma (Hargla).
Kategorijā Gada pārsteigums uz balvu pretendē Sanitas Reinsones grāmata Meža meitas (Dienas grāmata), Laikmetīgās mākslas izstāžu zāles Mākslas stacija Dubulti atklāšana un izstāde Man sirdī tīģers (kuratore Inga Šteimane), Latvijas filmu izvietošana filmas.lv (Nacionālais kino centrs) un Kristīnes Luīzes Avotiņas multimediāla izstāde Sapņu upe Rīgas Mākslas telpā.
Pārējie žūrijas izvirzītie pārsteigumi gada laikā bijuši: fotogrāmata Latvijas ainava (sastādītāji Alnis Stakle, Arnis Balčus, Mūsdienu kultūras centrs KultKom); Frīdriha Bernharda Blaufūsa Vidzemes stāsti – manuskripta faksimila un transkripcijas pirmizdevums ar komentāriem, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība; Modesta Musorgska Izstādes gleznas – Gidona Krēmera projekts ar mākslinieku Maksimu Kantoru Starp divām pasaulēm, kamerorķestris Kremerata Baltica; Shipsi koncertu sērija Kamermūzika Piena muižā; dramaturgu tekstu lasījumu cikls Kara piezīmes neatkarīgajā teātrī Dirty Deal Teatro; pasākumu kopums, kas veltīts multimākslinieka Hardija Lediņa 60. dzimšanas dienai, Hardija Lediņa gads (rīkotājs: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs); Margaritas Ziedas grāmata Andris Freibergs (Neputns).
Balsotāju rokās ir izlemt, kas kļūs par 2015. gada notikumu:
Vijas Zariņas, Kaspara Zariņa, Paulas Zariņas un Martas ZariņasĢelzes projekts Četras izstādes Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (izstādes kuratore Inga Šteimane) vai Dzintaru koncertzāles restaurētās Mazās zāles atklāšana, vai Latvijas Jaunā teātra institūta rīkotais Starptautiskais Jaunā teātra festivāls Homo Novus, vai arī Liepājas koncertzāles Lielais dzintars atklāšana.
Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas žūrijas vērtējumā citi īpašie aizvadītā gada notikumi kultūrā bija: Laikmetīgā dizaina izstāžu cikls Dizaina manifestācija – kuratori: Ingūna Elere, Holgers Elers, Barbara Ābele, Dita Danosa; CD Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa – latviešu valodas izlokšņu paraugi, apgāds Upe tt, sastādītāji Iveta Mielava, Lidija Leikuma, Ilmārs Mežs; Eimijas Brizgelas monogrāfija Miervaldis Polis (Neputns); Gotharda Frīdriha Stendera Latviešu gramatikas (Lettische Grammatik, 1783) tulkojums latviešu valodā – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdevums, tulkotāja Zigrīda Frīde; monogrāfija Džemma Skulme – sastādītāja Laima Slava, Neputns; Elīnas Garančas solokoncerts Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB orķestris, diriģents Karels Marks Šišons); senislandiešu mitoloģisko tekstu kopojuma Eddas dziesmas pirmizdevums latviešu valodā, ko atdzejojis Uldis Bērziņš, Jāņa Rozes apgāds.
Kultūras notikumus vērtē un skatītāju balsojumam izvirza: Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, Latvijas radio 3 Klasika direktore Gunda Vaivode, Latvijas radio 3 Klasika programmu vadītājs Orests Silabriedis, LTV kultūras raidījumu redaktore un kinokritiķe Daira Āboliņa, Latvijas radio 1 redaktore un programmu vadītāja Anda Buševica, teātra kritiķe un plaša profila kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska, režisore un literāte Kristīne Želve, LTV Kultūras raidījumu redakcijas redaktore Lilita Eglīte, Latvijas radio 1 raidījuma Kultūras rondo žurnāliste Ruta Rikše, brīvmāksliniece Ieva Lejasmeijere un Latvijas sabiedrisko mediju portāla lsm.lv kultūras ziņu redaktors Jānis Kalve.
