Pievēršot uzmanību šogad latviešu valodā izdotajai čehu literatūrai, Čehijas Republikas vēstniecība Rīgā, biedrība Latvija – Čehija, apgāds Mansards un izdevniecība Pētergailis aicina lasītājus uz īpašu pasākumu. Tas notiks trešdien, 25. novembrī, pulksten 18 grāmatu un kultūrpreču mājā Nice Place Mansards (K. Barona ielā 21a, pagalma mājā).
Kā norāda pasākuma rīkotāji, šogad čehu valodā iznākušo grāmatu skaits ir rekordliels. Trīs no tām izdevis apgāds Mansards, tostarp Ulda Bērziņa (attēlā) tulkoto Nobela prēmijas laureāta Jaroslava Seiferta dzejas izlasi Mēŗa stabs/Skūpstu grāmata. «Mana kāre un mans tulka uzdevums bija rādīt Seiferta dzeju tādu, kādu es to iepazinu 70. gadu Čehoslovākijā. Seiferts tad – krasā atšķirībā no savas proletāriskās jaunības – neatlaidīgi uzsvēra, ka neraksta t.s. politisko dzeju. Te tomēr sanāk politiska dzeja, lai autors vēlāk saka, ko grib. (..) Goda un lepnuma jūtas ir skaistas, bet vai erotika nav vēl skaistāka? Ir, tikai tas jau ir gluži cits žanrs,» par savu tulkojumu stāsta Uldis Bērziņš. Mansards izdevis arī Jāņa Krastiņa tulkoto Josefa Škovorecka Cilvēka dvēseles inženiera stāstu, kas ir «senu tematu enterteinments par dzīvi, sievietēm, likteni, sapņošanu, strādnieku šķiru, ziņotājiem, mīlestību un nāvi». Par čehu rakstnieku The New Yorker raksta: «viena no mūsu laika ievērojamākajām literārajām personībām (..) augstas raudzes romānists (..) viens no čehu modernās literatūras meistariem (..) Viņa romāni ir skumji, jocīgi – un bezgala aizgrābjoši.»
Tomāša Zmeškala romānā Mīlestības vēstule ķīļu rakstā tēlota triju paaudžu dzīve 20. gadsimta otrās puses Čehijā (un Čehoslovākijā), to tulkojusi Sandra Nikuļceva. Inga Žolude, raksturojot šo darbu, kurā autors pievērsies vājprāta tēmai, atzinusi: «Vājprāta attēlošana literatūrā sniedz ļoti plašas iespējas, būtībā tas attaisno neiespējamo, autors var izvērsties pēc sirds patikas, liekot vājprātīgajiem tēliem darīt neiedomājas lietas. Starp citu, tieši šīs neiedomājamības dēļ ārprāta tēma iedarbojas arī uz lasītāju, sapurinot to un liekot pārvērtēt realitātes veidolu un uzdot jautājumus par savas apziņas robežām.»
Divus čehu autoru darbus šogad laidis klajā Pētergailis. Viena no tām ir grāmata bērniem – Halinas Lapiņas tulkotā Mihaila Čerņīka grāmata Krāsainā pasaule. Es gribu to redzēt – maza enciklopēdija bērniem, kuri vēl neapmeklē skolu vai jau ir pirmklasnieki un kuru jautājumi par apkārtējo pasauli bieži sākas ar jautājumu: «Kāpēc?» Savukārt Zitas Začas latviskotā Patrika Ouržedņīka Europeana raksturota kā savdabīga grāmata, un «diezin vai atrastos autors, kura 20. gadsimta vēstures pieraksts kaut nedaudz līdzinās Ouržedņīka darbam». Tas tulkots vairāk nekā 25 pasaules valodās, un kritiķis Vlastimils Hārls paskaidro, kāpēc tā izpelnījusies tādu interesi un atzinību: «Ouržedņīka teksts, kas atrodas uz robežas starp daiļliteratūru un eseju, ir provokatīvs mēģinājums, kā monolītā, tomēr izteikti heterogēnā formā (jo «vienotība nevar nebūt heterogēna») savienot modernisma un postmodernisma elementus. Citiem vārdiem sakot, attēlot pasaules pieredzi bez Dieva – fiktīvu epizožu, dokumentālu komponentu, vēsturisku datu, pārdomu un parafrāžu asamblāžā. Bet varbūt vēl citādi un, vienkāršoti sakot, iztirzāt galveno modernisma tēmu ar postmodernisma līdzekļiem – un divdesmitais gadsimts mums ir kā uz delnas.»
Pasākumā būs iespēja tikties ar grāmatu izdevējiem, tulkotājiem. Ar lasījumiem uzstāsies aktieri Klāvs Mellis un Ance Strazda.