Slāvu tirgus Vitebskā – svētki Daugavas krastos
Baltkrievijas pilsētā Vitebskā no 7. līdz 15. jūlijam notika 24. starptautiskais mākslu festivāls Slāvu tirgus. Festivāla laikā Vitebska skan gan koncertzālēs, gan ielās, ko piepilda mākslinieki, amatnieki, folkloras ansambļi. Pilsētas centrs mudž kā krāsains skudru pūznis, un viens un tas pats ceļš katru dienu var nest jaunus iespaidus. Slāvu tirgus – tie ir svētki.
Slāvu tirgus Vitebskā ir projekts, kam bijušajās postpadomju valstīs nav līdzinieku. Tas apvieno slāvu tautas, uz vienas skatuves kāpj to populārie izpildītāji un arī citu valstu mākslinieki. Šogad tie bija Imany no Francijas, Eruption no Lielbritānijas, Ten Sharp no Nīderlandes, Inna no Rumānijas, baltkrievs Aleksandrs Ribaks no Norvēģijas, vēl viena Eirovīzijas uzvarētāja – Marija Šerifoviča no Serbijas, Bosson no Zviedrijas un citi. Popmūzika gan ir festivāla tortes putukrējums, jo programmā ir virkne kultūras kārtu – izrādes, izstādes, koncerti. Šogad festivāla programmā bija aptuveni simt pasākumu.
Kā galvenos un pastāvīgos festivāla notikumus Slāvu tirgus direktors un kultūras centra Vitebska ģenerāldirektors Aleksandrs Sidorenko izceļ atklāšanas un noslēguma koncertus, kas, pulcējot dažādu pasaules valstu māksliniekus, notiek Vasaras amfiteātrī, starptautisko jauno estrādes dziedātāju konkursu un bērnu muzikālo konkursu, kā arī teātra programmu un amatnieku tirgu, kurā tiekas dažādu valstu un arodu meistari. Festivāla rīkotāji lepojas, ka Starptautiskā Festivālu organizāciju federācija divas reizes Slāvu tirgu atzinusi par labāko festivālu pasaulē. Slāvu tirgus budžets ir aptuveni 3,5 miljoni dolāru. Šogad šajā «mākslu olimpiādē» piedalījās 41 valsts, un tas ir rekords festivāla vēsturē.
Jauno estrādes dziedātāju konkursā Latviju pārstāvēja Ieva Sutugova. Vitebskas koncertzālē, dziedot Raimonda Paula un Annas Rancānes Es sev paņemšu līdz, viņa gan ar savu balsi un enerģiju paņēma publiku, taču žūrija Azerbaidžānas mūziķa, dziedātāja, aktiera, bijušā kultūras ministra Polada Bjuļ-Bjuļ Ogli vadībā pusfināla slieksni mūsu dziedātājai pārkāpt neļāva. Žūrijā strādāja arī Intars Busulis, un viņš atzina, ka konkursantu vokālais līmenis ir visai augsts, sešiem dalībniekiem bija jāpaliek aiz strīpas, un diemžēl pēc punktiem sanāca, ka starp tiem ir arī Latvijas pārstāve. Konkursā uzvarēja Kazahstānas dziedātājs Dimašs Kudaibergens. Bērnu konkursā no Latvijas piedalījās Jūras akmentiņu dalībniece Karlīna Priedēna, bet uzvarēja arīdzan kazahstāniete Luīze Nurkuatova.
Vitebskas mākslas muzejā festivāla laikā bija apskatāma izstāde Dalī un Pikaso no krievu biznesmeņa un mecenāta Aleksandra Šadrina kolekcijas – oriģinālās Salvadora Dalī grafikas un bronzas skulptūras līdzās Pikaso keramikas darbiem. Festivāla rīkotāji uzsver – Ermitāžā Sanktpēterburgā ir tikai 14 Pikaso keramikas darbu, bet Vitebskā izstādīti trīsdesmit mākslas darbi. Šadrina īpašumā esošās un Vitebskā apskatāmās Salvadora Dalī skulptūras veido pasaulē lielāko spāņu mākslinieka skulptūru privāto kolekciju. Kā novēroju klātienē, darbdienas pusdienlaikā apmeklējot izstādi, publikas interese par abu slaveno spāņu mākslinieku darbiem bija liela. Ekspozīcija, īpaši Dalī skulptūras, aizveda filozofisku un eksistenciālu pārdomu labirintos un kļuva par vienu no spilgtākajiem Slāvu tirgus iespaidiem.
Šogad Slāvu tirgu papildināja jaunums – ielu mākslas festivāls, kas Vitebskas vecpilsētas ielās ļāva satikt muzikantus un dzīvās statujas. Notika dažādi teatrāli priekšnesumi, kas gājienu no vienas festivāla norises vietas uz citu pat neplānoti pārvērta piedzīvojumā.
Vitebskā darbojas leļļu teātris Ļaļka, kas bija leļļu teātra programmas galvenā skatuve. Man izdevās noskatīties divas izrādes. Poltavas (Ukraina) leļļu teātra izrāde Tīģerēns Petriks nepārsteidza ar kādiem interesantiem risinājumiem, taču bailīgajam tīģerēnam sniegtā džungļu dzīves mācība tika pausta skaidri un sirsnīgi. Savukārt Vitebskas Ļaļkas piedāvātie Brēmenes muzikanti Viktora Kļimčuka režijā iepriecināja. Izrāde tapusi pēc padomju ražojuma multfilmas, izmantojot tās populārās melodijas. Viena no izrādes veiksmes atslēgām ir spraiga, dinamiska darbība, kas notur gan mazu, gan pieaugušu skatītāju uzmanību. Aktieri spēlē košos, konkrēto tēlu raksturojošos tērpos, un katram ir savs līdzinieks lelles veidolā. Izrādi atraktīvi vada klauns, kurš laiku pa laikam sarunājas ar publiku. Piemēram, viņš devās zālē, lūkojot, kam uz rokas ir pulkstenis, lai uzzinātu, cik ir pareizs laiks. Pirmais upuris bija sieviete pirmajā rindā, kam pulksteņa nebija, un viņš deva padomu, lai taču pasaka vīram, ka jānopērk. Tad klauns ieraudzīja manu pulksteni un lika pateikt, cik tas rāda. Apgājis visu zāli, ielūkojies vēl dažos laikrāžos un noskaidrojis pareizu laiku, atkal vērsās pie manis, norādot, lai uzstellēju pareizu laiku. Šī gājiena laikā viņš paguva novērtēt kāda bērna rotaļu zaķi, mēģināja nočiept vienas skatītājas somu – jautri bija gan bērniem, gan pieaugušajiem. Taču jautrība un humors bija lieliski savienoti ar emocionālo slāni, kas raisa līdzjušanu. Kad Trubadūrs dabūjis princesi par sievu, bet viņa draugi – Ēzelis, Suns, Kaķis un Gailis – svētkos pilī neielaisti, noskumuši un bēdīgi dodas prom, patiesi sažņaudzās sirds.
Festivālā viesojās Baltkrievu dramaturģijas teātris ar folkrok-operu Mūžīgā dziesma, ko pēc literatūras klasiķa Jankas Kupalas lugas motīviem iestudējis Sergejs Kovaļčiks. Uz skatuves radīta nosacīta un tēlaina vide. No grīdas mazliet piepacelta koka ripa simboliski apzīmē cikliskumu, kas attiecināms gan uz cilvēka mūžu, gan dabas ritu. Cilvēka mūža ritums tiek rādīts, saistot tā posmus ar gadalaikiem, un uz skatuves iznāk Pavasaris, Vasara, Rudens un Ziema – aktrises, ģērbtas konkrētajam gadalaikam atbilstošu krāsu tērpos. Vīrieša un viņa ģimenes stāstā iejaucas nereālistiskas būtnes – Liktenis, Bads, Aukstums. Izrādē tautas mūzika un dejas elementi labi sadzīvo ar roka enerģiju, un šajā savienībā rodas iedarbīgs spēks. Izrāde atklāj cilvēka vājumu neietekmējamu apstākļu priekšā un gara stiprumu, kas ļauj izturēt grūtības. Mūžīgā dziesma izskanēja kā spēka vārdi, kas iedarbojas neatkarīgi no nacionālās piederības.
Šogad festivāla teātra programmā piedalījās arī izrāde no Latvijas – Daugavpils teātris rādīja dejas iestudējumu Kazanova. Henrieta. Venēcija, kas izpelnījās publikas stāvovācijas.
Slāvu tirgus Vitebskā ir beidzies, taču rīkotāji jau gatavojas nākamajam, jubilejas festivālam.