Ko redzēt Cēsu mākslas festivālā

EQUUS. Dainis Grūbe un Gints Andžāns Lauras Grozas-Ķiberes izrādē, kas būs skatāma Cēsu mākslas festivālā © Publicitātes foto: Kaspars KVIESIS

Šodien sākas Starptautiskais mākslas festivāls Cēsis 2015, kas notiks līdz 9. augustam, piedāvājot daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras programmu.

Šogad festivāla rīkotāji manifestē tā statusu – būt par nozīmīgu ziemeļu reģiona kultūras notikumu un ziemeļu dimensijas kultūras procesu veicinātāju. Tāpēc festivāla uzmanības centrā ir Ziemeļvalstis, to identitātes meklējumi un atklājumi mākslā, mūzikā, kino un arhitektūrā.

Viena no Cēsu mākslas festivāla kvalitātes zīmēm ir laikmetīgās mākslas izstāde. No 3. jūlija Cēsu alus brūzī skatāma kuratores Ingas Šteimanes veidotā izstāde Tālas noskaņas zilā vakarā, kas tematiski saistīta ar Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu. Izstādē ar jauniem un jau eksponētiem darbiem piedalās vienpadsmit Skandināvijas un Baltijas valstu mākslinieki – Arturs Virtmanis, Miķelis Fišers, Stens Āre Sandbeks (Norvēģija), Ane Grafa (Norvēģija), Elīna Broterusa (Somija), Sofija Hultēna (Zviedrija/Dānija), Tomass Bēlings (Dānija), Jurga Barilaite (Lietuva), Marguss Tamms (Igaunija), Bolata SīlisHega (Dānija/Grenlande), Margrēta H. Blendala (Islande).

No 4. jūlija Vidzemes koncertzālē būs apskatāma Ziemeļvalstu laikmetīgās arhitektūras izstāde NORDIC ID, kas mēģina atbildēt uz jautājumiem – ko šodien nozīmē ziemeļu identitāte un kā tā atspoguļojas arhitektūrā. Idejas īstenošanai tika uzaicināti kuratori no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas, un viņi piedāvā savas personiskās versijas par ziemeļu identitātes fenomena izpratni arhitektūrā. Katrs kurators izvēlējies piecus arhitektūras projektus savā dzimtajā zemē, kuri, pēc viņa ieskata, vislabāk atbilst šai idejai.

Kino programmu veido gan izcilās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes atlasītie Zviedrijas kino klasikas dārgumi, gan kinorežisora un kino pētnieka Jāņa Putniņa sarūpētā avangarda filmu programma Ziemeļi, dodot iespēju baudīt Ziemeļvalstu avangarda kino. Eksperimentālo filmu programmā iekļauti četru kino mākslinieku darbi: Gunvoras Nelsones filmas (4. jūlijā), Pētera Veisa darbi (10. jūlijā), Maikla Snova Wavelength un tās īsā versija WVLNT (18. jūlijā), Džeka Čambersa filma The Hart of London (1. augustā).

Ciklā Grand Prix festivāla rīkotāji piedāvā izcilus mūsu teātra notikumus. Tie ir trīs aizgājušās sezonas iestudējumi, kas nominēti Spēlmaņu nakts 2015 balvai gada labāko izrāžu kategorijās – Liepājas teātra 1984 (1. un 2. augustā), Nacionālā teātra Antigone (8. augustā), Dailes teātra Equus (9. augustā). Programmā iekļauts arī senāks Jaunā Rīgas teātra iestudējums Ziedonis un Visums (7. augustā). Bet jau 4. jūlijā festivālā viesosies Nacionālā teātra izrāde Prāts. Tāpat šajā dienā būs skatāma Somijas mākslinieces Maijas Hirvanenas performance Mūsu sociāldemokrātiskie ķermeņi.

Kā allaž, festivāls piedāvā augstas raudzes mūzikas programmu, ko 3. jūlijā Cēsu pils dārzā atklās koklētājas Laimas Jansones, sitaminstrumentālista Arta Oruba un basista Andra Gruntes koncertprogramma Laima Jansone un Zarbugans.

Festivāla rīkotāji Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā, 11. jūlijā, piedāvā solodziesmu vakaru Rainis un Aspazija puķu tirgū, kurā Latvijas Nacionālās operas solisti atskaņos Latvi jas komponistu – Lūcijas Garūtas, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Emiļa Melngaiļa, Bru no Skultes – solodziesmas ar abu dzejnieku dzeju. Režisores Indras Rogas veidotajā koncertuzvedumā piedalīsies Inga Šļubovska, Ieva Parša, Mihails Čuļpajevs, Rihards Millers, Krišjānis Norvelis, Ērika Apeine. Savukārt 17. jūlijā Cēsu pils parkā gaidāms unikālais vasaras skaņas un gaismas notikums – Gustava Mālera Trešās simfonijas atskaņojums, kurā piedalīsies mecosoprāns Oļesja Petrova, Rīgas Doma zēnu koris, Cēsu Mākslas festivāla sieviešu koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Andra Po gas vadībā. Festivālā viesosies koka pūšaminstrumentu kvintets Carion no Dānijas (17. jūlijā) un Strasbūras filharmoniskā orķestra koris no Francijas (24. jūlijā). Cēsu mākslas festivāla ziemeļu tēma atklāsies klarnetista Gunta Kuzmas un Sinfonietta Rīga koncertā Ziemeļu bākas gaismā (25. jūlijā). Tā programmu veidojis Normunds Šnē, un koncertā skanēs Erkis Svena Tīra Lighthouse, Rolfa Vallīna Boyl, Sebastiana Fāgerlunda Klarnetes koncerts un Jana Sibēliusa Trešā simfonija.

Vairāk informācijas festivāla mājaslapā www.cesufestivals.lv.



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais