Otrdien, 2. jūnijā, ir latviešu teātra 147. dzimšanas diena, un Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs to atzīmē, rīkojot Rožu dienu.
Latviešu teātra sākotne saistīta ar 1868. gada februārī dibināto Latvisku palīdzības biedrību priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem – tā nodarbojās ar ziedojumu vākšanu kaimiņvalstij, kura Baltiju skārušajā neražā bija cietusi visvairāk. «Šī komiteja, cenzdamās dažādā veidā gūt ienākumus, 1868. gada martā un aprīlī sarīkoja Rīgā pirmos latviešu priekšlasījumus un koncertus, kas pievērsa sev lielu uzmanību un tika novērtēti kā izcili notikumi latviešu kultūras attīstībā. Bet sevišķi dzīva atbalss un vēsturiska nozīme bija latviešu teātra izrādei, ko komiteja sarīkoja Rīgā 1868. gada 2. jūnijā. Varas iestāžu atbalstītās komitejas nodibināšanās deva iespēju sapulcēties un sākt darbību pirmajam latviešu skatuves mīļotāju pulciņam. No tā izauga mūsu pirmais dramatiskais kolektīvs. Šai izrādei sekoja citas, darbība vairs nepārtrūka, sākās teātra dzīves attīstība, tāpēc 1868. gada 2. jūnija izrādi varam uzskatīt par latviešu teātra sākumu,» raksta Kārlis Kundziņš Latviešu teātra vēsturē (1. sēj. Rīga: Liesma, 1968. 57. lpp.).
Vingrotāju biedrības zālē Strēlnieku dārzā (tagad Kronvalda parks) tika izrādīts Vecā Stendera dēla, Sēlpils mācītāja Aleksandra Johana tulkotās un lokalizētās dāņu rakstnieka Ludviga Holberga komēdijas Kalna Jepe (Lustes spēle no zemnieka, kas par muižnieku tape pārvērsts) iestudējums Žūpu Bērtulis. «Lokalizējot Ludviga Holberga Kalna Jepi, Jaunais Stenders latviešu lasītājiem bija dāvājis pirmo lugu viņu dzimtajā valodā un tulkojumam izvēlējies dāņu klasiķa teicamu lugu, kuras daudzi skati un ainas staro no asprātības; dīvainas, dažbrīd paradoksālas ir situācijas, kurās lemts iekulties Bērtulim, bet līdzi viņam iet asprātība un spēja veiksmīgi izkulties no katras jezgas,» vēsturiskās izrādes literāro materiālu vērtē Viktors Hausmanis (Latviešu drāmas sākotne. Rīga: Zinātne, 2009. 18. lpp.).
Pie izrādes iestudēšanas ķēries uzņēmējs Rihards Tomsons, bet spēlējis tajā gan būvuzņēmējs Kristaps Bergs (viņš uzbūvēja ēku ansambli, ko pazīstam kā Berga bazāru), gan ievērojamais un pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis, kura projektu vidū ir Latvijas Mūzikas akadēmijas ēka un Rīgas Cirka māja. No šīs biedrības, pēc Baumaņa, Tomsona un Bernharda Dīriķa iniciatīvas, attīstījās Rīgas Latviešu biedrība, kas atbildīga par pirmā profesionālā Rīgas Latviešu teātra rašanos.
Par vēsturisko Žūpu Bērtuļa izrādi atgādina Kronvalda parkā uzstādītais tēlnieka Oļega Skaraiņa veidotais piemineklis.
Savukārt rīt lielā rožu speciālista, režisora Eduarda Smiļģa dārzā Dailes teātra, Nacionālā teātra un Jaunā Rīgas teātra mākslinieki stādīs rozes, sūtot sveicienu gan dižajam meistaram, gan visam latviešu profesionālajam teātrim. Mākslinieki Smiļģa dārzā stādīs angļu šķirnes Charlotte rozes, ko izvēlējusies Rundāles pils rožu dārza saimniece Dainuvīte Brūvere.
Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš norāda, ka rožu stādīšanā piedalīsies arī Dailes teātra aktieris Juris Strenga, kura 1979. gada maijā stādītā egle ir izaugusi dižena, un «tas liecina, ka mākslinieks šādos darbos nodrošina veiksmi».
Savu rozi Smiļģa dārzā iestādīs arī Latvijas Kultūras akadēmijas 2. kursa topošie aktieri un režisori, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas 1. un 2. kursa scenogrāfijas nodaļas studenti savu profesoru Māras Ķimeles un Andra Freiberga uzraudzībā.