Šoceturtdien Jūrmalā atklāta jauna vieta kultūrai – pēc rekonstrukcijas Dubultu dzelzceļa stacija darbosies arī kā laikmetīgās mākslas izstāžu zāle Mākslas stacija Dubulti.
Dienu pirms oficiālās atklāšanas, kad ar jauno mākslas telpu tika iepazīstināti mediju pārstāvji, notika arī svinīga un simboliska stacijas atslēgas nodošana – VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis to pasniedza Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim. Kapitālo remontu stacijas ēkā, kuras telpas tagad ieguvušas gaišu, mūsdienīgu skatu un piemērotas arī personām ar kustību traucējumiem, veica Latvijas dzelzceļš. Stacijas atslēga jeb apsaimniekošanas un mākslas funkcijas nodrošināšana Jūrmalas domei nodota uz divpadsmit gadiem. Ikviens pasažieris, kas ienāks stacijas ēkā nopirkt vilciena biļeti, tagad bez maksas laikā no pulksten 10 līdz 19 varēs aplūkot arī izstādi. Tāpat jebkurš interesants jau var doties uz Jūrmalu, novērtēt pirmo jaunajā Mākslas stacijā iekārtoto ekspozīciju – starptautisko laikmetīgās mākslas izstādi Man sirdī tīģer’s, kas tapusi projektā Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Rainis un Aspazija – 150. Izstādes kuratori ir mākslas zinātniece Inga Šteimane un literatūrzinātnieks un rakstnieks Arno Jundze.
Inga Šteimane uzsver, ka mākslas izstāžu zāle ir veiksmīgi integrēta joprojām funkcionējošā stacijā, un mākslas stacijas duālo dabu simboliski ataino jaunās mākslas telpas logo – putns ar tīģera kājām, kam iedvesmojis izstādes nosaukums Man sirdī tīģer’s. Runājot par izstādes tēmu, Arno Jundze atgādina, ka nosaukumā liktā rinda ir no Raiņa lugas Jāzeps un viņa brāļi, un šajā izsaucienā Jāzeps atklāj ilgi glabāto un nesadzijušo pazemojumu – brāļu nodevību. Izstādē aicināti piedalīties mākslinieki, kuru darbos ir sociāla balss, filozofiski vispārinājumi un izsmalcināti formas meklējumi gan avangardiskā, gan klasiskā tradīcijā. Mākslinieku darbus vieno Raiņa lugas idejas un tēma par piedošanu un atriebību.
Izstādē piedalās divpadsmit mākslinieki no sešām valstīm. Latviju pārstāv Ieva Iltnere ar gleznu Mīmikrija, kas tapusi, lasot Raiņa Jāzepu un viņa brāļus.
Kristaps Gulbis īsteno akciju Brīvās preses klubs. Konceptuālists Arturs Bērziņš radījis darbu bez nosaukuma (Rainis un Jāzeps pēc Raiņa «Jāzeps un viņa brāļi») – četrus sējumus, kuru saturs saistīts ar konkrēto lugu.
Tēlniece Olga Šilova radījusi skulptūru grupu Man pušu rauta dzīves vienība, nosaukumā izmantojot Raiņa Jāzepa rindu. Izstādē iekļauta Dzintras Gekas Sibīrijas filmu programma, kas rosina domāt par piedošanas tēmu.
Tekstgrupa Orbīta piedāvā instalāciju Mirgojošais atklāsmes kristāls. Dzejolis LED ventilatoriem. Projektu Laika kapsula īstenojis Arno Jundze, intervējot sociālantropoloģi Aivitu Putniņu un psihoterapeitu Viesturu Rudzīti par Raiņa personības izgaismošanos viņa radītajos tēlos.
Izstādē piedalās mākslinieki no Šveices, Izraēlas un Ēģiptes, kas ir būtiskas valstis Raiņa lugas un dzīves kontekstā. Laikmetīgās mākslas zvaigzne pasaules mērogā Tomass Hiršhorns no Šveices izlasījis Raiņa Jāzepu un piedalās izstādē ar instalāciju Pakļaušanās ar acīm. Adī Ness no Izraēlas piedāvā fotogrāfiju ciklu no sērijas Ciems. Šadī Elnošokati no Ēģiptes darbu radīs performancē izstādes atklāšanā. Izstādē piedalās arī tēlnieks Žarko Bašeki no Maķedonijas, piedāvājot aplūkot trīs skulptūru instalāciju Lēciens, ar ko pārstāvējis savu valsti 2011. gada Venēcijas biennālē, interpretējot Rainim tuvo ideju par cilvēku, kas tiecas pārspēt sevi. Izstādē skatāma arī brazīliešu komandas – režisora Sēzara Oitisikas Filju un amatieroperatora Tamura Aimiras filma ar bībelisku nosaukumu Etiķa sindroms.
Laikmetīgās mākslas izstāde Man sirdī tīģer’s būs apskatāma līdz šā gada 15. septembrim.