KULTŪRA: Grāmata par latvieti, teātri un trimdu
Pagājušā gada nogalē apgādā Zinātne klājā nākusi Viktora Hausmaņa grāmata Laimonis Siliņš un Sanfrancisko Mazais teātris. Beidzamajos gados izdoti vairāki literatūras un teātra zinātnieka sarakstītie, trimdas teātrim veltītie izdevumi (Latviešu teātris trimdā (2005), Latviešu teātris ASV un Kanādā (2008), Latviešu teātris Austrālijā (2010)).
Šī grāmata veltīta vienam no aktīvākajiem latviešu teātra veidotājiem ASV – Laimonim Siliņam (dzim. 1926), kurš 1966. gadā Sanfrancisko dibinājis Mazo teātri. Nozīmīga vieta kā Laimoņa Siliņa dzīvē, tā teātrī un Viktora Hausmaņa grāmatā ir Laimoņa dzīvesbiedrei un aktrisei Brigitai Siliņai.
«..Sanfrancisko Mazais teātris man liekas kā latvietības, kā mūsu tautas, mūsu identitātes un būtības apliecinājums,» dokumentējot šī teātra vēsturi, ievadā raksta grāmatas autors. Taču Viktora Hausmaņa grāmata par latviešiem Siliņiem, kuri gadu no gada paralēli saviem maizes darbiem rūpējušies par teātra kā latvietības saliņas pastāvēšanu ASV, nepagurstoši meklējot jaunas un apstākļiem piemērotas lugas – trupa ir neliela, un galvenais kritērijs kāda darba iestudēšanai ir tās darbojošos personu skaits –, stāsta ne tikai par teātri. Protams, autors aplūko iestudējumus, citē recenzijas un vēstules, pauž savu viedokli par Sanfrancisko Mazā teātra izrādēm, ko izdevies noskatīties. Viņš izceļ šī teātra repertuāra stūrakmeņus, atsevišķu nodaļu veltot latviešu dramaturģijas klasikai, rakstniekam Anšlavam Eglītim, gleznotājam un dramaturgam Raimondam Staprānam, tāpat aplūkojot citu latviešu autoru lugu iestudējumus. Tekstu papildina Laimoņa Siliņa iestudēto lugu un nospēlēto lomu rādītājs. Grāmata ir vērtīga laikmeta liecība, kas dokumentē divu trimdas latviešu dzīvesstāstu, viņu ceļu no Latvijas uz ASV, dzīvas saiknes uzturēšanu ar dzimto zemi un tās teātri, gan viesojoties šeit, gan uzņemot Latvijas teātra ļaudis.
Viktora Hausmaņa grāmatā no pagājības uznirst pirmskara un kara laika Rīga, kad Laimonis Siliņš, darbojoties Radiofona bērnu ansamblī, satiek tā laika ievērojamos teātra ļaudis, apmeklē Ernesta Feldmaņa teātra kursus, kā iespiedēja māceklis strādā Valsts Vērtspapīru spiestuvē un palīdz meistaram tapt Ludolfa Liberta gleznu mapei ar komentāriem. «Rezultātā tapa greznākais darbs, kāds līdz tam laikam Latvijā bija izdots,» savu amata apgūšanas laiku atceroties, grāmatā stāsta Laimonis Siliņš. Pēc kara gaitām Latviešu leģiona sastāvā viņš nonācis Vācijā, un grāmatā varam lasīt par dīpīšu nometnes ikdienu un dzīves apstākļiem, par to, kā 1950. gadā Laimonis Siliņš nonācis ASV. Tur viņš sāka jaunu dzīvi ar Brigitu, kuru saticis nākamajā dienā pēc ierašanās Amerikā.
Laimoņa Siliņa dzīves gājuma apraksts grāmatas lappusēs ļauj satikt gan ievērojamus tautiešus, gan citus laikabiedrus, ar kuriem krustojies Laimoņa Siliņa ceļš. Ar jau minēto Anšlavu Eglīti Laimonis Siliņš sarakstījās daudzus gadus, un vēstules ne mazums citētas grāmatā (tostarp Latvijā Eglīša darbus iestudējušajiem režisoriem neglaimojošas rindas). «Man jau viņš bija tāds pusdieviņš – ja ko teica Anšlavs, tā jau bija dziļa patiesība. Varbūt ne tikai man, bet, es domāju, visai latviešu sabiedrībai,» atzinis Laimonis Siliņš. Vācijas nometnes laikā skolā uz vienas skatuves Laimonis Siliņš spēlējis ar Brigitu Švarci, kas vēlāk, apprecējusies ar Jāni Robiņu, laida pasaulē Lailu Robiņu – ASV zināmo latviešu izcelsmes aktrisi Lailu Robins. Laimonis Siliņš spēlējis arī amerikāņu teātros, un Comedia teātrī viņam bijusi iespēja mācīties pie Konstantīna Staņislavska skolnieces, Maskavas Dailes teātra aktrises Veras Solovjovas – arī šī pieredze atklāta grāmatā par Laimoni Siliņu un Sanfrancisko Mazo teātri.
Būtisks grāmatas avots ir Viktora Hausmaņa un Laimoņa Siliņa korespondence. Tā līdzās objektīvajam faktoram – attālumam, kas liedz sarunāties klātienē, iezīmē papildu dimensiju. Tā ir laika zīme, kas raksturo Latvijas un ārzemju latviešu attiecības – reizē tuvas un tālas, pamatā ar rakstītu vārdu uzturētas.
2013. gadā Laimonis Siliņš Rīgā saņēma Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu latviešu teātra attīstībā un kopšanā. Viņa dzīve un darbs, iemūžināts grāmatas lappusēs, atstāj nākamībai latviešu dzīvesstāstu, ko caurauž sarežģītā 20. gadsimta vēsture.