KULTŪRA: Kuras ir latviešu literatūras virsotnes?

«Grūti iedomāties labāku simbolu Leona Brieža dzīves pozīcijai par Servantesa izsāpēto Donu Kihotu. Tur ir viss – apmātība ar grāmatām, skumjas, kalsnums, augsti estētiskie un morālie ideāli, mūžīgais ceļojums un nebeidzamā cīņa ar ikdienības vējdzirnavām,» – tā par mūža balvas laureātu saka viens no žūrijas ekspertiem Ilmārs Šlāpins © F64

24. aprīlī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā notiks Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija. Šī balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā.

Žūrija ir atklājusi gan balvas nominantus piecās kategorijās, gan mūža balvas ieguvēju. Eksperti vienbalsīgi nolēmuši, ka šogad to saņems dzejnieks, atdzejotājs un izdevējs Leons Briedis (dz. 1949) par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā – dzejā un atdzejā, kā arī par nozīmīgo devumu intelektuālās domas attīstībā Latvijā. 

Dzeja

Par labākajiem Latvijā 2014. gadā izdotajiem dzejas darbiem atzīti četri krājumi. Uz balvu pretendē dzejnieks, prozaiķis, tulkotājs, žurnālists Dmitrijs Sumarokovs par Café Europe (Orbīta). «Ja nu ir pārsteigums dzejā šogad, tad šis,» secina žūrijas eksperts, dzejnieks, Latvijas Rakstnieku savienības literārais konsultants Aivars Eipurs. Starp labākajiem dzejas krājumiem ir arī Ineses Zanderes Putna miegā (Neputns). Dzejniece, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja, žūrijas eksperte Iveta Ratinīka atzīst, ka «Zanderes Putna miegā ir tik daudz pasteļtoņu, tik daudz pelēko gradāciju, tik trausla ainavas kadrējuma, ka citu iepriekšējo krājumu Zanderi tajā teju vispār neatpazīstu (īpaši grāmatas pirmajā daļā)». Uz Literatūras gada balvu vēl pretendē Ievas Rupenheites dzejoļu krājums nepāriet (Neputns). Žūrijas eksperts, dzejnieks, tulkotājs un žurnāla Latvju Teksti redaktors Guntars Godiņš, šo darbu raksturojot, secina: «Ievas Rupenheites trešais krājums nepāriet vēl vairāk nostiprinājis dzejnieces iezīmētās robežas – atturību, pārdzīvojuma un sapratnes pustoņus, redzamā un apjaušamā kontūras. Tā ir dzeja bez trokšņa, bez izrādīšanās, bez pārspīlējuma, ļoti harmoniska un polifoniska, niansēta dzeja, kas radusies no pareizas elpošanas, no paļaušanās uz vārdu un zīmju iespējām, valodas un apziņas sakritībām. Katrs dzejolis šķiet kā neliela skice, tā veidojot ļoti vizuālu dzeju. Vai savu lomu te spēlē mākslinieces talants? Katrā ziņā Ievas Rupenheites rokraksts nav sajaucams ne ar vienu citu rokrakstu.»

Ceturtais nominants dzejas kategorijā ir Uldis Bērziņš ar krājumu Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā (Neputns). «Bērziņa dzeja vienmēr bijusi osta, valodu, kultūru un dažādu izteiksmju tranzīta zona. Jaunākajā krājumā to apstiprina autora ieklausīšanās dažādu laikabiedru un gara radinieku balsīs. Tomēr Bērziņa meistarība nekad nav izklaidīga – uz katra motīva ir viņa zīmogs,» – tā šo krājumu vērtē žūrijas eksperts, dzejnieks Artis Ostups.

Proza

Par vienu no labākajiem pagājušā gadā izdotajiem prozas darbiem literatūras eksperti atzinuši rakstnieka, žurnālista un Neatkarīgās kultūras nodaļas redaktora Arno Jundzes romānu Putekļi smilšu pulkstenī (Zvaigzne ABC). Žūrijas eksperts, literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis, to vērtējot, atzīst: «Vienu un to pašu tekstu katrs lasītājs izlasīs atšķirīgi – tā ir īpatnība, kas iemājojusi pašos literatūras pamatos. Arno Jundze ir sarakstījis romānu par šo īpatnību, literatūras pamatu pārtapinādams sava darba fundamentā. Putekļi smilšu pulkstenī ir konstruktors, kuru lasītājs var salikt pēc saviem ieskatiem. Atšķirīgie fragmenti katram lasītājam veidos citādu kopainu. Dažs fragments paslīdēs garām, apziņu neskarot, cits tiks aizmirsts uzreiz pēc izlasīšanas, vēl cits – iemājos uz palikšanu un sāks pārtapināt lasītāju citā cilvēkā. Turklāt neviens no šiem veidojumiem, kas tiks uzdarināts no Jundzes romāna, nebūs greizs vai pavisam aplams – gluži tāpat kā smilšgraudi, birstot smilšu pulkstenī un ik reizi izkārtojoties atšķirīgā kombinācijā, nekad nesakārtojas nepareizi. Iespējamo kombināciju ir bezgalīgi daudz, un visas vienlīdz pareizas. Vēl trakāk – arī pārlasot romānu, sakombinēsies cits teksts, tātad – cits romāns. Seno grieķu gudrais, stāstot, ka vienā upē divreiz nevarot iekāpt, cita starpā ar to droši vien bija pravietojis Jundzes romānu.»

Starp labākajiem prozas darbiem ir Ingas Ābeles romāns Klūgu mūks (Dienas Grāmata), kura galvenā varoņa prototips ir katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, ievērojams valstsvīrs un sabiedrisks darbinieks Francis Trasuns. Žūrijas eksperte, rakstniece Dace RukšāneŠčipčinska atzinusi, ka «Ābeles spējas pārcelties citos laikos, to atainojot ne tikai vēsturiski precīzos notikumu fiksējumos, bet arī valodā, detaļu izpētē un noskaņā, ir apbrīnojamas. Greznais, bagātais teksts tik ļoti atbilst romānā aprakstītajam periodam, ka, iegrimstot lasīšanā, tu burtiski pārcelies uz pagājušā gadsimta sākumu un vairs netiec no tā laukā, pat darot citus darbus. Dzīve, nāve, mīlestība – šīs vispārīgās un nereti banālās tēmas autore paceļ jaunā kvalitātē, iedodot tām savu, tikai Ingai raksturīgo skaudro sižetisko biezumu un pamatīgumu, pie viena meistarīgi savijot politisko aspektu ar personisko dimensiju.»

Šajā kategorijā nominēts arī Dienas Grāmata sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts pirmais darbs, Osvalda Zebra romāns Gaiļu kalna ēnā. Šo romānu Dace RukšāneŠčipčinska uzskata par vienu no vēsturiski visprecīzākajiem romāniem 2014. gadā, «kas pārsteidz ar faktu pārbagātību un rūpīgo konstrukciju. Tomēr vēsturiskā precizitāte ne uz mirkli neaizēno autora centienus atrast cilvēka būtību, pētot vainas un sirdsapziņas aspektus. Lai gan romāna uzbūve ir sarežģīta, daudzslāņaina gan laikā, gan telpā, tā ir viegli uztverama un ne brīdi nepaklupina sižeta attīstību. Kas interesanti – neskatoties uz to, ka tiek aprakstīta 1905. gada situācija un likteņi, līdzīgas problēmas idejiski ir aktuālas arī mūsdienās – ne tikai dvēseles izaugsmes ziņā, bet arī notikumu pārsteidzošajā līdzībā.» Arī sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts trešais darbs – Paula Bankovska romāns 18 – ir nominēts Literatūras Gada balvai. Guntars Godiņš secina, ka «autors paveicis lielu vēstures faktu studiju darbu, spējis atrast kopsaucēju 20. gadsimta notikumiem, bez eksaltācijas un patētikas romānā tiek spriests par valsts dibināšanas un pastāvēšanas jēgu, par cilvēka brīvību, ko autors metaforiski salīdzinājis ar koka brīvību, kas, viņaprāt, esot ideāla un «uz ko mums visiem vajadzētu tiekties».»

Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem

Šajā kategorijā nominēta Ievas Melgalves grāmata Bulta, Zvaigzne un Laī (Zvaigzne ABC). «Lai arī žanra specifika mēdz piedot klišejas un formālismu, Ieva nav ļāvusies kompromisiem un radījusi oriģinālu, intriģējošu stāstu, sarakstītu labā un vienlaikus interesantā valodā. Šķiet, autores pieredze reklāmas jomā likusi neatklāt visus amata noslēpumus, atstājot lasītāju līdz galam neapmierinātu un ar tādu kā «mazuma piegaršu» mutē. Vai āķi lūpā,» vērtē viens žūrijas ekspertiem, publicists, portāla satori.lv redaktors Ilmārs Šlāpins. Otrs nominētais darbs bērniem ir Māra Runguļa Lapsu kalniņa mīklas (Liels un mazs) – pirmā grāmata latviešu bērnu literatūrā, kas stāsta par nacionālo partizānu cīņām pēc Otrā pasaules kara. Grāmatu dizainere un žūrijas eksperte Rūta Briede secina, ka «sarežģīto uzdevumu – skaidrot Latvijas vēstures notikumus – Māris Rungulis veicis, meistarīgi sabalansējot «pasakāmo» ar «izdomāto». Lapsu kalniņa mīklas ļauj pagātnē notikušo atklāt kā detektīvam – soli pa solim, neatstājot nepamanītas svarīgas detaļas un laikam raksturīgus uzskatus.»

Balvas pretendentes Ingas Gailes pirmais dzejoļu krājums ģimenēm ar bērniem Vai otrā grupa mani dzird? (Liels un mazs) ir «kārtējais pierādījums Gailes kā dzejnieces drosmei. Uzstādījums rakstīt ģimenēm ar bērniem, iekļaujot arī vecāka skatījumu, īstenots formā, kas paplašina žanra robežas», vērtē Artis Ostups. Ievas Samauskas Oliņš Boliņš sēž uz soliņa (Zvaigzne ABC) ir viens no pērn iznākušajiem autores darbiem. Žūrijas eksperte, literatūrzinātniece un literatūras skolotāja Lita Silova, šo grāmatu vērtējot, atzīst: «Dzejnieces ielūkošanās, kas aiz dažādu paaudžu bērniem zināmā skaitāmpanta slēpjas, norit asprātīgi un rotaļīgi, un tad izrādās, ka jau latviešu bērnu folklorā mīļi tēli un zināmi sižetiņi spēj izdzīvot arī mūsdienu trauksmē, troksnī un dažādu iespaidu sīko gabaliņu ņirbā.»

Labākais tulkojums latviešu valodā

Balvai nominēti četri darbi: Daces Meieres veiktais Kurcio Malapartes eseju grāmatas Nolādētie toskānieši (Neputns) tulkojums no itāļu valodas, Mairas Asares tulkojums no krievu valodas: Ļenas Eltangas romāns Akmens kļavas (Jāņa Rozes apgāds), Daces Deniņas veiktais Gunsteina Bakes Moda un Oda. Romāns par satiksmi (Mansards) tulkojums no norvēģu valodas un Jāņa Krastiņa tulkojums no čehu valodas – viņš latviskojis Josefa Škvorecka romānu Cilvēka dvēseles inženiera stāsts (Mansards).

Spilgtākā debija literatūrā

Šajā kategorijā nominēti trīs darbi. Ilzes Spergas debijas stāstu krājumā Dzeiveiba (Cymuss) apkopoti deviņi stāsti mūsdienu latgaliešu rakstu valodā. «Unikāls un drosmīgs mēģinājums turēt dzīvu latgaliešu literāro valodu, rakstot tajā par mūsdienu cilvēkiem, viņu dzīvi un domām, atrodot īstos un pareizos vārdus, taču ne uz brīdi nepadarot to par ciniski filoloģisku eksperimentu,» – tā secina Ilmārs Šlāpins. Par citas debitantes – Dainas Tabūnas – stāstu krājumu Pirmā reize (Mansards) viņš teic: «Daudz kas šajos stāstos ir nodēvējams par pirmo reizi latviešu literatūrā, un Daina šo pirmatklājēja privilēģiju izmanto godbijīgi – neizbradājot un nenobetonējot svaigi izcirstās taciņas.»

«Ja reiz debitēt, tad pārliecinoši, spēcīgi un ar uzrāvienu!» – tā rakstniece Dace RukšāneŠčipčinska raksturo Katrīnas Rudzītes grāmatu Saulesizplūdums (Literatūras kombains). «Dvēseliski, mīlestības piesātināti dzejoļi bez liekām prāta konstrukcijām un morāles – atkailināts garīgums tā lieliskākajā formā,» vērtē Dace RukšāneŠčipčinska.

Ekspertu komisija ir piešķīrusi speciālbalvu par ieguldījumu literatūrzinātnē, un to saņems Eva EglājaKristsone par LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdoto pētījumu Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti, kas veltīts latviešu literātu kontaktiem abpus dzelzs priekškara 20. gadsimta politisko kolīziju kontekstā.

Lai dotu iespēju plašākai publikai iepazīt balvai nominētos autorus un viņu darbus, 11. aprīlī pulksten 18 koka ēku renovācijas centrā Koka Rīga (Rīgā, Krāsotāju ielā 12) notiks dzejas lasījumi, savukārt 18. aprīlī pulksten 18 Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas darbnīcās (Rīgā, Lāčplēša ielā 55) – prozas lasījumi. Visi šie pasākumi ir bez ieejas maksas.

Svarīgākais