Svētku koncerti dažādām gaumēm un dvēseles noskaņojumiem

Gadumijai tuvojoties, par svētku noskaņu rūpējas vairāki teātri, tāpat aktieri un mūziķi neatkarīgos sadarbības projektos. Atliek tikai izvēlēties no piedāvājuma sev tīkamāko un ļauties mūzikai un vārdam.

Mikrofona aptaujas dziesmas ticībai

Šovakar Dailes teātrī sākas Vecgada koncertu laiks. Tradicionālo gada nogales svētku koncertu šoreiz veido režisors Gundars Silakaktiņš sadarbībā ar scenārija līdzautori un kostīmu mākslinieci Jurati Silakaktiņu. Koncertā piedalīsies dažādu paaudžu skatuves mākslinieki – Olga Dreģe, Ilze ĶuzuleSkrastiņa, Ieva Segliņa, Aija Dzērve, Inita Dzelme, Lauris Dzelzītis, Gints Grāvelis, Intars Rešetins, Aldis Siliņš, Gints Andžāns, Juris Strenga, Juris Frinbergs, Jānis Jēkabs Paukštello. Muzikālo pavadījumu spēlēs grupa Coolmans Report.

Šā gada koncertā aktieri dziedās Mikrofona aptaujas dziesmas. Kāpēc šāda izvēle? Gundars Silakaktiņš atzīst, ka repertuāra izvēle Ziemassvētku un Jaungada koncertiem nav viegla: «Dažkārt ir tādas izjūtas, ka visas iespējamās Ziemassvētku dziesmas ir tik bieži dziedātas, ka atkārtot vairs nedrīkst. Doma, ka jādzied Mikrofona aptaujas dziesmas, nāca no pašiem aktieriem, jo katra no tām garantē veiksmi un skatītāju atsaucību. Kad sākām atlasīt, konkrēti kuras dziesmas dziedāt, izrādījās, ka daudzas no tām jau ir dziedātas iepriekšējos Teātra dienas koncertos. Otro vai piekto reizi tās nevajadzētu dziedāt, tādēļ visas uzvarētājdziesmas neskanēs. Kādēļ, to pamatos šā koncerta mazliet huligāniskie vadītāji – Lauris Dzelzītis un Juris Strenga.» Runājot par šā koncerta repertuāra saistību ar šo laiku, kurā dzīvojam, režisors atgādina, ka «Mikrofona aptauja bija vienīgā latviešu dziesmu aptauja un arī kas krietni vairāk. Tā bija pirmā tautas apvienošanās. Radās ticība kopībai, kopējam spēkam, ticība tam, ka kopā ir iespējams ko mainīt. Tādēļ arī mūsu koncerta hronoloģija sākas ar Mežrozīti un beidzas ar Dzimto valodu. Dzimtās valodas uzvara Mikrofona 1986. gada dziesmu aptaujā ir patiešām nozīmīgs notikums Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Pēc Dzimtās valodas tautas sevis apzināšanās, apvienošanās un noticēšana saviem spēkiem pārvietojās no rokmūzikas uz politisko skatuvi. Pēc tās jau sākās Atmoda, un Mikrofons savu darbu bija padarījis. Man šķiet, ka tieši tagad mums atkal ir ļoti vajadzīga ticība saviem spēkiem, ticība savai vērtībai un, lai cik tas skanētu neticami, – ticība savas neatkarības vērtībai». Jautāts par to, kas šajā darbā ir personiski saistošais, Gundars Silakaktiņš atbild, ka viņam gribētos atrast veidu, kā to spēku, kas ir šajās dziesmās, var izmantot arī ikdienā: «Būt stipram un lepnam ne tikai dziedot, piemēram, Saule, Pērkons, Daugava Dziesmusvētkos vai skanot Dzimtajai valodai, bet arī ikdienā. Varu atklāt noslēpumu, ka viens no vakara vadītājiem atradīs kādu paņēmienu...»

Koncerta aprakstā minēts, ka tas būs «detektīvs, kurā caur visiem zināmajām un iemīļotajām Mikrofona aptaujas dziesmām tiks meklēts mūsdienu latvietības kods». Kāpēc detektīvs? «Tas nav liels noslēpums, ka dziesma var gan rosināt cilvēkus cēliem darbiem, gan provocēt primitīvus instinktus. Atsevišķu skaņu apvienošana muzikālā skaņdarbā, tās kods liek puķēm ātrāk augt, pat ietekmē piena izslaukumu govīm. Kā atrast to kodu, kas provocē latviešus noticēt sev? Šā koda meklējums caur Mikrofona dziesmām tad arī ir koncerta intriga un Laura Dzelzīša virsuzdevums. Detektīvs tas varētu būt tādā nozīmē, ka šajos meklējumos Laurim būs daudz un dažādu šķēršļu, visbiežāk paša vainas vai nezināšanas dēļ. Un, protams, arī apkārtējo intrigu dēļ. Par spīti nopietnajai tēmai, koncerts ir humoristisks. Kur satiekas Juris Strenga un Lauris Dzelzītis, tur pārpratumi ir neizbēgami. Galu galā – nācijas, kas māk par sevi pasmaidīt, ir dzīvotspējīgas, vai ne?» – retoriski jautā koncerta režisors.

Tiem, kas dzīvojuši laikā, kad Mikrofona aptauja bija gada notikums mūzikā, koncerts varētu raisīt nostalģiskas atmiņas. Gundars Silakaktiņš atzīst, ka nostalģija ir neizbēgama: «Tiem, kuri zina, kas ir Mikrofona aptauja, šī būs patīkama atkalsatikšanās ar jaunību. Tie, kuri, tāpat kā mūsu meklētājs Lauris, īsti neko nezina par šo laiku, varēs uzzināt dažus leģendārus vārdus un notikumus, saprast, kādas dziesmas skanēja toreiz, kad viņu vecāki un vecvecāki vēl bija jauni un traki.»

Pērn debitējis režijā Dailes teātra pagrabā ar iestudējumu Kauli, Gundars Silakaktiņš kopā ar Jurati uz Dailes teātra Lielās zāles skatuves jau veidojis 2010. gada Spēlmaņu nakts apbalvošanas ceremoniju. To vadīja Jānis Skutelis, un personīgi man tā šķiet viena no veiksmīgākajām ceremonijām Teātra gada balvas vēsturē. Dažas dienas pirms koncerta pirmizrādes Gundars Silakaktiņš atzīst, ka profesionālā ziņā patlaban lielākais izaicinājums ir īsā laika posmā uz skatuves salikt kopā visu to, kas jau kopš pavasara kopā ar Jurati, horeogrāfi Ingu Krasovsku, scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi un videomākslinieku Arti Dzērvi izdomāts. «Esmu milzīgi pateicīgs koncertā iesaistītajiem aktieriem un varu ar apbrīnu skatīties uz viņu atdevi, gatavojoties gan šim koncertam, gan trim pirmizrādēm.» Jautāts, vai gadumijas laiks ir īpašs, Gundars Silakaktiņš atzīstas, ka vēl nav sapratis, ka Ziemassvētki un gadumija ir jau klāt, «lai gan vēstules no meitām, kas jānodod Ziemassvētku vecītim, jau esmu saņēmis. Mūsu ģimenes vecītis dāvanas ved uz Liepāju, kur dzīvo mani vecāki un kur Ziemassvētkus svin septiņpadsmit Silakaktiņi – manas trīs māsas, brālis un viņu ģimenes».

Nacionālā teātra Gadumijas koncerts

Latvijas Nacionālais teātris jau kopš šīs ceturtdienas aicina uz režisores un scenārija autores Indras Rogas un muzikālā vadītāja Raimonda Petrauska veidotajiem Gadumijas koncertiem. Šogad kopā ar aktieriem – Mariju Bērziņu, Egilu Melbārdi, Ditu Lūriņu, Ģirtu Liuziniku, Līgu Zeļģi, Mārtiņu Eglienu, Zani Jančevsku, Agnesi Cīruli, Eviju Skulti, Uldi Anži, Voldemāru Šoriņu – koncerta apmeklētāji atskatīsies uz aizgājušo gadu, kā arī ļausies sapņiem par jauno gadu. Kalendāra lapas šķirstot, aktieri būs tērpti Elitas Patmalnieces radītajos kostīmos, bet dziedās gan labi zināmas, gan piemirstas dziesmas.

Ziema rožu laukumā

Liepājas teātris šogad skatītājiem sarūpējis muzikālu satikšanos improvizētā pilsētas Rožu laukumā, lai vietā, kur satiekas iemīlējušies un vientuļie, veiksminieki un neveiksminieki, sapņotāji un pragmatiķi, runātu par būtiskāko. Liepājas teātra muzikālā vadītāja Normunda Kalniņa un teātra direktora, koncerta režisora Herberta Laukšteina veidotās programmas caurviju tēma ir Liepāja. Tāpēc koncertā, kurā piedalīsies gandrīz visa Liepājas teātra aktieru trupa, Bērnu un jauniešu radošās izaugsmes studija Gaismiņa un mūziķu grupa, skanēs Liepājā dzimušu vai ar Liepāju cieši saistītu komponistu un izpildītāju dziesmas.

Svētki ar Raimondu Paulu un Zigfrīdu Muktupāvelu

No 21. decembra mūzikas namā Daile svētku noskaņu gūt palīdzēs Raimonds Pauls un Zigfrīds Muktupāvels īpašā jaunradītā koncertprogrammā, kurā iekļautas Maestro komponētas, klausītāju mīlētas dziesmas ar latviešu dzejnieku – Pētera Brūvera, Alfrēda Krūkļa, Jāņa Petera, Jāņa Poruka, Māras Zālītes, Ziedoņa Purva u. c. – vārdiem. Šai programmai tapuši Ziemassvētku noskaņām niansēti dziesmu aranžējumi, sagatavots arī instrumentāls popūrijs. Kopā ar Zigfrīdu Muktupāvelu uz skatuves būs mūziķi Raimonds Macats, Oskars Sproģis un Artis Orubs, pie klavierēm – Maestro Raimonds Pauls. Turpmākie koncerti Mūzikas namā Daile – 22., 23. 25., 26., 27. un 28. decembrī.

Tev tuvumā ar Aiju Andrejevu, Artūru Skrastiņu, Martu Kristiānu Kalniņu

No 20. līdz 29. decembrim ar skaistākajām latviešu komponistu – Mārtiņa Brauna, Aivara Hermaņa, Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna, Ulda Marhilēviča, Imanta Kalniņa, Igo, Aigara Voitišķa, Valta Pūces un citu autoru – Ziemassvētku dziesmām Latvijas baznīcās Rīgā, Valmierā, Liepājā, Saldū, Jelgavā un Cesvainē atsaucīgas sirdis uzrunās dziedātāji Aija Andrejeva, Marts Kristiāns Kalniņš, aktieris Artūrs Skrastiņš un grupa Putnu balle. Koncertos piedalīsies mūziķi Kārlis Auzāns, Jānis Miltiņš, Valters Sprūdžs, Kaspars Kurdeko. Uz koncertiem bērniem līdz septiņu gadu vecumam ieeja ir bez maksas.

Mana roka Tavējā. Rēzija Kalniņa un Uldis Marhilēvičs

No 25. decembra Latvijas pilsētās viesosies aktrise Rēzija Kalniņa un komponists Uldis Marhilēvičs, piedāvājot klausītājiem muzikālu garīgo maizi – koncertprogrammu Mana roka Tavējā. Tajā skanēs fragmenti no Zālamana Augstās dziesmas, bet programmā ietverto dziesmu tekstu autori ir cilvēki, kuru dzīves pieredzē izietā garīgā skola un gūtās atziņas var noderēt ikvienam, kas vēlas ieklausīties, piemēram – dzejniece un skolotāja Gunta Micāne, dzejniece un teoloģe, Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne Rudīte Losāne, kuras dzejas rinda likta koncertprogrammas nosaukumā. Koncertos, kas notiks arī vēl janvāra sākumā, piedalīsies arī mūziķi Modris Laizāns, Ingus Feldmanis, Ivars Kalniņš un Dzintars Beitāns. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam ieeja ir bez maksas.