“SIROWA Rīga”: zobārstniecībā strauji aug pieprasījums pēc kosmetoloģiskiem risinājumiem
Tradicionāli zobārstniecību saprotam kā medicīnas jomu, kas rūpējas par mutes veselību, bet mūsdienās strauji pieaug tās loma kosmetoloģisku pakalpojumu sniegšanā, atklāj SIROWA Group Dental viceprezidents, zobārstniecības klīnikas SIROWA Rīga valdes loceklis Edgars Antonevičs. “Ja iedomājamies zobārstniecību kā medicīnas pakalpojumu, tad primāri – ja pacientam ir problēma, piemēram, sāp zobs, zobārsts palīdz šo problēmu novērst. Tas tā bija līdz zināmam laikam – deviņdesmitajos gados zobārsts primāri bija medicīnisku problēmu risinātājs. Pieņemu, ka situācija mainījās, pastiprinoties Rietumu kultūras ietekmei. Kad sāku strādāt, bija pārejas posms,” situāciju raksturo E. Antonevičs.
Kosmetoloģiskās zobārstniecības uzplaukums
Šobrīd zobārstniecībā lielāko apgrozījumu nodrošina kosmetoloģiskā zobārstniecība (“cosmetic dentistry”). Medicīniski šīs manipulācijas nav nepieciešamas, bet cilvēki vēlas taisnākus, baltākus vai lielākus zobus.
“Cilvēki, iespējams, sociālo tīklu vai popkultūras ietekmē izlemj, ka viņiem vajag kaut ko mainīt savā izskatā. Ļoti daudz pacientu, īpaši jaunas sievietes, nāk uz mūsu klīniku ar skaistiem, dabīgiem zobiem, vēloties kaut ko mainīt. Protams, tie nav tik balti kā papīra lapa, bet tie ir dabīgi zobi, kas konkrētajam cilvēkam piestāv. Minēšu piemēru - cilvēki bieži vien dodas pie zobārsta, lai labotu savu smaidu. Pacienti atklāj, ka viņiem ir kauns smaidīt sabiedrībā, jo tad citi pievēršot uzmanību viņu smaidam, kas viņuprāt, ir nepievilcīgs un neglīts. Tad pacients atnāk pie zobārsta un atklāj savas vēlmes,” stāsta E. Antonevičs.
Zobārsts nereti mēģina atrunāt no galējībām, bet pacients uzstāj, ka viņš grib Holivudas smaidu. “Viņam vajag, lai viņa smaids būtu baltāks par baltu lapu! Efekts bieži vien ir tāds - viss ir kvalitatīvi paveikts, bet tik un tā nav simtprocentīgi dabīgi.”
SIROWA - holistiska pieeja kosmētiskajai zobārstniecībai
“Mūsu klīnikas pieeja ir holistiska - iestājamies par dabīgumu. Visiem nav nepieciešami lielāki zobi nekā dabas dotie, un tos milzīgos superbaltos kroņus mēs cenšamies netaisīt, mēģinot pacientu atrunāt.
Zobārstiem ir iespēja veikt modelēšanu jeb diagnostisko vaskošanu (“wax up” vai “mock up”). Tāpat mūsdienās iespējams izmantot digitālus paņēmienus, lai pirms ārstniecības veikšanas parādītu pacientam, kā izskatīsies viņa zobi pēc manipulācijas.
Diemžēl galējības ir. Efekts no tā, ka cilvēkam izveidoti nedabīgi zobi, ir negatīvs: citi vēl vairāk pievērš uzmanību viņa smaidam un zobiem. Tādējādi, cenšoties panākt, lai apkārtējie neskatās uz viņa zobiem, cilvēks sasniedz tieši pretēju rezultātu,” secina E. Antonevičs.
Ekstrēmas pārvērtības var kaitēt veselībai
Ekstrēmas kosmētiskas pārvērtības tāpat var izraisīt sakodiena izmaiņas, kas savukārt nodara kaitējumu veselībai. “Zobi nereti tiek izveidoti tā, ka cilvēka ķermenis nespēj pieradināt muskulatūru, un līdz ar to mēs iedzīvojamies nākamajās problēmās. Ļoti bieži redzēta lieta - pacienti ierodas no Turcijas vai citām ārvalstīm ar “supermega” baltiem zobiem, bet nav pareiza sakodiena, kaut kur sānā ir šķirba, citas problēmas,” brīdina E. Antonevičs. Fotogrāfijās šādas manipulācijas rezultāts var izskatīties ļoti labi, bet dzīvē nedabīgs izskats ir ļoti uzkrītošs.
“Turklāt cilvēki iedzīvojas ilgstošās sāpēs - tādējādi ārstēšanas process ir vēl nepatīkamāks, jo ir jānoņem viss, kas ir izdarīts, kā arī “jāpieradina” muti vērties ciet tādā leņķī, kā vajag. Joprojām saglabājas tendence tiekties pretī ideālam, bet ideālam nevis sev, bet tam, ko cilvēks ir kaut kur redzējis. Tāpēc mēs iestājamies par to, ka ikvienam cilvēkam ir viņam vien raksturīgais smaids. Jā, mēs varam kaut ko pielabot, padarīt zobus gaišākus, bet pats svarīgākais, lai šī zobu rinda piestāv konkrētam cilvēkam. Visbeidzot - lai viņa jaunais smaids būtu pieņemams viņa organismam kopumā, lai tas nerada veselības problēmas. Tāpēc mūsu speciālisti pastāvīgi izglītojas, lai panāktu skaistumu bez fizioloģiskām izmaiņām,” rezumē klīnikas SIROWA vadītājs.
Turcijā - lētāk. Bet vai tikpat labi?
Cita apšaubāma tendence ir nepamatotais apgalvojums, ka Latvijā ir ārkārtīgi augstas zobārstniecības cenas, bet citās valstīs, galvenokārt tādās kā Turcija un pirms kāda laika arī Baltkrievija, tos pašus pakalpojumus var saņemt ievērojami lētāk.
“Tā nevar būt taisnība, jo visā pasaulē zobārstu apmācība un ieguldījumi speciālistu kvalifikācijas iegūšanā un pastāvīgā uzturēšanā ir aptuveni vienādi. Tāpat tiek ieguldīts līdzīgs laiks, kas ir mūsu lielākais resurss. Iekārtu cenas ir visiem zināmas un neatšķiras. Tātad, ja kāds kaut kur piedāvā stipri zemākas cenas, kaut kas ar šo pakalpojuma sniedzēju nav kārtībā. Tas ir nopietns brīdinājuma signāls!” akcentē E. Antonevičs, aicinot nepaļauties lētu cenu vilinājumam, kas, ar lielu ticamības pakāpi, būs “komplektā” ar apšaubāmu kvalitāti vai pat kaitējumu veselībai.
Trīsdesmit gadu vēsture Latvijā
Klīnika SIROWA Latvijā strādā jau 30 gadus, un, pēc vadītāja vārdiem, Latvijā nostrādāt šādu laika posmu ir ļoti cienījams un apsveicams panākums. Runājot par novēlējumu gan pacientiem, gan darba kolektīvam nākamajam darba posmam, E. Antonevičs novēl saglabāt vēlmi kļūt labākiem ar katru dienu, nekad neapstāties, turpināt izaugsmi, saprast to, ka pasaule ir tik dinamiska un tas, kas ir šodien aktuāls, rīt jau var būt vecs un aizmirsts.
“Progress ir konstanta lieta. Jo tālāk mēs attīstāmies, jo ātrāk attīstāmies. Pacientiem gribu ieteikt būt apzinīgiem, atcerēties, ka zobi ir dāvana, kas no Dieva mums visiem ir doti par brīvu, un par tiem ir jārūpējas. Zobi ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas ietekmē cilvēku gan fizioloģiski, gan emocionāli.
Ja runa ir par zobārstniecību, protams, aicinu regulāri apmeklēt zobārstu. Bet - ja runa ir par kosmētisko zobārstniecību, iesaku nepārspīlēt. Katrs cilvēks ir skaists tāds, kāds viņš ir. Ne visiem no mums ir jākļūst par Džordžu Klūniju vai kādu citu slavenību, kas gozējas sociālajos tīklos. Mūsu klīnikas filozofija ir tāda, ka mēs rūpēsimies par mūsu pacientiem, lai viņi justos labi, jo tad arī mēs jutīsimies labi par to, ko darām katru dienu!”
