Senās Ēģiptes vēsture ir bagāta ar stāstiem par varenību, mistiku un inovācijām, ko lielā mērā organizēja varenie valdnieki, pazīstami kā faraoni. Šīs noslēpumainās personības kā politiskie līderi un dievišķie pārstāvji ieguva nepārspējamu varu, veidojot aizraujošu impēriju.
Arī mūsdienās bieži vien par faraoniem tiek daudz runāts. Ir pat izveidotas vairākas grāmatas, filmas un pat azartspēles, piemēram Book of Ra, kas ir saistītas ar dažādiem Ēģiptes zināmākajiem dieviem un faraoniem. Šajā rakstā Jūs uzzināsiet, kas ir faraons un kādi ir populārākie Senās Ēģiptes vadoņi.
Par faraoniem dēvē valdniekus Ēģiptē. Valdnieka jeb faraona vara bija neierobežota un mantojama. Ēģiptes iedzīvotāji uzskatīja, ka faraons ir dieva iemiesojums. Senajā Ēģiptē svarīga nozīme bija mitoloģijai - iedzīvotāji ticēja, ka bez pasaules, kurā viņi dzīvo, pastāv arī dievu pasaule. Faraoni uzņēmās arī galvenā priestera pienākumus. Ikvienam ēģiptietim bija jāpakļaujas valdnieka gribai un jāmaksā nodokļi.
Ir vairākas iezīmes, pēc kurām varēja atšķirt faraonu seno ēģiptiešu rakstos jeb hieroglifos. Pirmkārt, valdnieku visbiežāk attēloja ar sapītu bārdu, kas simbolizē to dievišķību. Otrkārt, valdnieks vienā rokā turēja zizli, bet otrā rokā turēja pletni. Tas nozīmēja, ka faraonam ir tiesības pārvaldīt un sodīt iedzīvotājus. Trešā pazīme - dubultkronis, tas liecināja to, ka valdnieks valda ne tikai Augšēģiptē, bet arī Lejasēģiptē.
Ēģiptes civilizācijas vēsturē, kas ilga trīs tūkstošus gadu, cita citu nomainīja 31 faraonu dinastija - vienai dzimtai piederīgi valdnieki. Un šeit daži no populārākajiem Ēģiptes faraoniem:
Tutanhamons bija Senās Ēģiptes 18. dinastijas 13. faraons. Viņš dzimis ap 1341. gadu pirms mūsu ēras, miris ap 1323. gadu pirms mūsu ēras. Tiek uzskatīts, ka Tutanhamons valdīja laika posmā no 1332. līdz 1323. gadam pirms mūsu ēras. Šis laika periods pazīstams kā Jaunās valsts laika posms. Šis faraons īpaši slavens kļuva brīdī, kad 1922. gadā Hovards Kārters, angļu ēģiptologs, atklāja Tutanhamona kapenes, bet trīs gadus vēlāk arī viņa mūmiju. Viņa kapenēs atrada dažādus priekšmetus, ieskaitot slaveno Tutanhamona mūmijas masku, kas tagad glabājas Ēģiptes muzejā Kairā.
Tutanhamons mīklaini aizgāja mūžībā ap 18 vai 19 gadiem. Pastāv vairākas teorijas, kāds ir valdnieka nāves iemesls. Vairāki zinātnieki par viņa miršanas iemeslu pieņēma malāriju - dzīvībai bīstamu infekcijas slimību. Citi uzskata, ka faraons gājis bojā no smagas, sāpīgas un deformējošas kaulu slimības.
Ramzess II, pazīstams kā Ramzess Lielais, bija viens no Senās Ēģiptes ievērojamākajiem un varenākajiem faraoniem. Viņš bija deviņpadsmitās dinastijas trešais faraons. Ramzess Lielais troni ieņēma 12 gadu vecumā 1279. gadā pirms mūsu ēras un valdīja ēģiptiešus aptuveni 66 gadus.
Viņa vadībā Ēģipte piedzīvoja stabilitātes, labklājības un monumentālu sasniegumu periodu. Ramzess II bija slavens ar saviem militārajiem varoņdarbiem, jo viņš uzsāka daudzas militārās kampaņas, lai paplašinātu Ēģiptes robežas un nostiprinātu tās dominanci reģionā. Viena no slavenākajām viņa laika kaujām bija Kadešas kauja pret Hetu impēriju - konflikts, kas iemūžināts rakstos Abū Simbelas tempļos.
Ramzess II iespaidīgās statujas un obeliski rotāja dažādas pilsētas, simbolizējot viņa varu un atstājot paliekošu iespaidu. Viens no ievērojamākajiem celtniecības objektiem bija jau iepriekš minētais Abū Simbelas tempļu komplekss pie Asuānas.
Hatšepsuta - neparasta personība senās Ēģiptes vēsturē - bija viena no nedaudzajām sievietēm faraonēm, kas 18. dinastijas laikā ieņēma troni. Viņa valdīja laikā posmā no apmēram 1479. līdz 1458. gadam pirms mūsu ēras. Viņa bija piektā 18. dinastijas faraone, pirms viņas Ēģiptē valdīja Tutmoss II. Hatšepsuta tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākām faraonēm.
Hatšepsuta piedzima valdnieku ģimenē un bija Tutmosa I un Ahmeses meita. Sākotnēji viņa kalpoja kā Tutmozes III reģente jeb līdzvaldnieci, bet vēlāk viņa pārņēma visas faraona pilnvaras un kļuva par vienu no veiksmīgākajām sievietēm Ēģiptes vēsturē.
Hačepsutas valdīšanas laikā valdīja miers un ekonomiskā izaugsme. Viņa bija tālredzīga līdere, kas veicināja tirdzniecību un pārraudzīja daudzas ekspedīcijas uz svešām zemēm, piemēram, Punt zemi (mūsdienu Somālija), nodibinot ciešus tirdzniecības sakarus un atvedot uz Ēģipti eksotiskas preces, kā vīraku un citus vērtīgus resursus. Šīs ekspedīcijas tika iemūžinātas uz viņas morga tempļa sienām Deir el-Bahri.
Kleopatra VII Filopatora bija pēdējā hellēniskās Ēģiptes valdniece no maķedoniešu Ptolemaja dinastijas. Viņa valdīja 22 gadus kopā ar saviem brāļiem - Ptolemaju XIII un Ptolemaju XIV. Tomēr viņas ambīcijas, inteliģence un stratēģiskā izveicība lika viņai sagrābt varu un nostiprināt savu autoritāti, iesaistoties aliansēs ar ietekmīgiem romiešu līderiem, lai saglabātu Ēģiptes neatkarību.
Faraone tiek uzskatīta par gudru un izsmalcinātu sieviete, kurai bijis mīlas sakars ar Jūliju Cēzaru, romiešu militāro un politisko līderi, un konsulu Marku Antoniju. Kleopatras skaistuma noslēpums - peldēšanās pienā.
Vadone Kleopatra VII gāja bojā traģiski - viņa izdarīja pašnāvību, pieliekot pie krūtīm indīgu čūsku un ļaujot, lai tā iedzeļ. Taču viņas traģiskā nāve paspilgtināja viņas tēla romantizāciju.
Tutmoss III, ko bieži dēvē par "Senās Ēģiptes Napoleonu", bija viens no veiksmīgākajiem faraoniem Senās Ēģiptes vēsturē. Tutmoss III bija prasmīgs karotājs, kas valdīja 18. dinastijas laikā. Pirmos 22 valdīšanas gadus viņš valdīja kopā ar savu pamāti Hatšepsutu. Kā jauns faraons Tutmoss III saskārās ar izaicinājumu nostiprināt savu autoritāti, kamēr Hačepsuta bija reģente un pēc tam pati kļuva par faraoni. Tomēr pēc viņas nāves Tutmose III kļuva par vienīgo valdnieku un uzsāka ambiciozu iekarošanas ceļu.
Ambiciozais faraons Seno Ēģipti padarīja par varenāko impēriju tās pastāvēšanas vēsturē. Zināms, ka Tutmoss vadījis vismaz 17 karagājienus, kuru laikā tika iekarotas teritorijas no mūsdienu Sīrijas ziemeļiem līdz pat Nīlas ceturtajai krācei Nūbijā.
Ehnatons, pazīstams arī kā Amenhoteps IV, bija 18. dinastijas faraons Jaunās karalistes periodā, no aptuveni 1353. līdz 1336. gadam pirms mūsu ēras. Viņa valdīšanas laikā tika veiktas radikālas reliģiskās reformas, kas mainīja senās Ēģiptes reliģisko ainavu un būtiski ietekmēja valsts kultūru un sabiedrību.
Pēc stāšanās tronī Amenhoteps IV sākotnēji valdīja kā parasts faraons, taču drīz vien viņš ieviesa pārveidojošu reliģisko ideoloģiju. Viņš uzsāka pilnīgu atteikšanos no Ēģiptes politeistiskās tradīcijas, aizstāvot tikai vienas dievības - Atona godināšanu. Faraons dibināja arī jaunu galvaspilsētu Ahetatonu jeb Amārnu, kas bija veltīta tikai Atona pielūgšanai. Tā bija atkāpšanās no iedibinātajām reliģiskajām normām, izdzēšot tradicionālo dievu vārdus un tēlus, uzsverot Atonu kā augstāko dievu.
Ehnatona valdīšanas laikā notika ievērojamas izmaiņas tradicionālajā Senās Ēģiptes mākslā. Māksla kļuva reālistiskāka, pat faraona ģimene bieži tika attēlota dažādās ikdienišķās situācijās un dabiskākās pozās, tas bija ievērojams jauninājums.
Pēc Ehnatona nāves Amārna tika nolīdzināta līdz ar zemi. Arī faraon pats tika pilnībā izdzēsts no Ēģiptes vēstures, visi hieroglifi ar viņa vārdu un atveidojumi tika iznīcināti.
APMAKSĀTA REKLĀMA
