Arvien vairāk ventspilnieku sākuši pievērsties tūrisma biznesam. Viņi savus mitekļus labprāt izīrē atpūtniekiem. Ienesīgumu šajā jomā saskatījuši arī apsviedīgie lietuvieši, kas Ventspilī pērk dzīvokļus un izīrē tos saviem tautiešiem.
Šogad Ventspilī vienlaikus var pārnakšņot vairāk nekā 2000 tūristu. Tomēr karstākajā tūrisma sezonā pieprasījums pēc naktsmītnēm joprojām pārsniedz piedāvājumu. Šo nišu daudzi steidz izmantot. Ventspils Tūrisma informācijas centrā (TIC) kopumā reģistrētas 86 naktsmītnes, tai skaitā 31 dzīvoklis ar 137 gultas vietām. Taču tā ir tikai niecīga daļa. Ventspils TIC vadītājas vietniece Inga Aulmane norāda, lai nodarbotos ar viesu izmitināšanu, dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem nav obligāti jāreģistrējas TIC. Lielākā daļa īrniekus piesaista saviem spēkiem, nevis izmanto TIC starpniecību. Viņi sludinājumus ievieto gan tepat Latvijā, gan arī Lietuvas interneta portālos.
20 līdz 25 lati dienā
Neatkarīgā pārliecinājās, ka sludinājumu portālā ss.lv apmēram 40 dzīvokļu un privātmāju saimnieki Ventspilī piedāvā savas mītnes par dienas, nevis mēneša īres maksu. Piemēram, par divistabu dzīvokli no vasaras atpūtniekiem tiek prasīti vidēji 20 līdz 25 lati dienā.
Kā stāsta kāda māklere, kas klientu interesēs savu vārdu nevēlas publiskot, šopavasar Ventspilī būtiski atdzīvojies mājokļu tirgus. Un tas noticis, tieši pateicoties uzņēmīgajiem lietuviešiem. Viņi gan iepriekšējos gados, bet īpaši aktīvi tagad pērk Ventspilī nekustamo īpašumu un atver apartamentus atpūtniekiem. Pārsvarā viņus interesē nelabiekārtoti mājokļi, kas nav pieslēgti centrālajai apkurei, lai gada aukstajos mēnešos, ja dzīvokli izīrēt neizdosies, nenāktos maksāt lielus apkures rēķinus. Dzīvokļus savai atpūtai labprāt iegādājas arī Krievijas iedzīvotāji.
Dod priekšroku Ventspilij
Salīdzinot ar savu kūrortu Palangu, lietuvieši Ventspilij priekšroku dod arvien biežāk. Lietuvieši Rima un Tads stāsta, ka Ventspils pludmalē nav tik daudz cilvēku kā Lietuvas pludmalēs, kur atpūtnieki ir kā siļķes saspiedušies. Turklāt Palangas kūrorts ir kļuvis nejēdzīgi dārgs, gan naktsmītnes, gan cenas ēdināšanas iestādēs ir lielas.
Ventspilnieku un lietuviešu interesei nopelnīt naudu ir arī savas negatīvās puses, jo vietējiem kļuvis problemātiski atrast īres dzīvokļus. Ventspilniece Līga stāsta, ka viņa kopā ar draugu īres dzīvokļa meklējumos mokās jau ilgāku laiku. Pašreizējā īres dzīvokļa saimnieks pārim paziņojis, ka jūnijā viņiem jātaisās prom, jo dzīvokli remontēs, lai to pa vasaru varētu izīrēt tūristiem. Jau kopš janvāra viņi intensīvi meklē jaunu īres dzīvokli, taču joprojām bez rezultāta. Sludinājumi, kuros par dzīvokli prasa mēneša, nevis dienas maksa, parādās ļoti reti. Ja piecu minūšu laikā jaunievietoto sludinājumi nepamanīsi, dzīvoklis jau būs aizrunāts. Tas liecina, ka gribētāju ir daudz, spriež Līga. Līdzīgā situācijā nonācis arī ventspilnieks Ģirts, kurš divistabu dzīvokli nevar atrast četrus mēnešus. Arī Ģirta pieredze rāda, ka daudzi dzīvokļu saimnieki mītni piedāvā izīrēt tikai līdz jūnijam un tad būšot jāiet projām, jo tikšot ņemti atpūtnieki. Ilgtermiņa dzīvošanai noderīgi dzīvokļi praktiski neparādās.
Vainīgas arī bankas
Ventspils mērs Aivars Lembergs, komentējot īres dzīvokļu trūkumu, norāda, ka tā ir tirgus ekonomika. Tirgus pieprasījums šobrīd ir lielāks nekā piedāvājums. Viņš arī met akmentiņu banku dārziņā. A. Lembergs atgādina, ka dzīvokļu iegādei bankas savulaik izsniedza lētus kredītus, burtiski pakaļ meta, un cilvēki to labprāt izmantoja. Vēlāk iestājās krīze, iedzīvotāji kredītu nomaksāt nevarēja, un bankas dzīvokļus savāca. Tā vietā, lai bankas šos dzīvokļus izīrētu vai pārdotu, tās tos tur tukšus. Bankām tagad dzīvokļus palaist tirgū nav izdevīgi. A. Lembergs uzskata, ka tā ir milzīga valsts kļūda, ka bankām atļauj turēt nekustamo īpašumu un mākslīgi radīt deficītu, kura pēc būtības nav.