Turku Egejas pērles

Egejas jūras piekrastes pilsētas un kūrortus Latvijā tūrisma aģentūras nereti mēdz reklamēt kā citu Turciju. Mans apzīmējums gan būtu savādāks – šeit vairāk atklājas Turcijas kosmopolītiskā daba.

To nosaka vēsture, iedzīvotāji un Grieķijas salu tuvums. Maršruts Izmira–Kušadasi–Bodruma–Marmarisa – lielākās pilsētas un kūrorti Egejas jūras piekrastē – ir laba izvēle tiem, kas vēlas apvienot laisku atpūtu siltas jūras krastos ar antīkās un kristietības vēstures pieminekļu un objektu apskati. Protams, ar izdevīgu iepirkšanos arīdzan, to nepiemirsīsim.

Izmira – mainīga kā sievietes garastāvoklis

Lielākā ostas pilsēta Turcijā aiz Stambulas ir Izmira (pieci miljoni iedzīvotāju). Tās senais nosaukums ir Smirna. Pilsētas vēsture iestiepjas 8500 (!) gadu garumā. Vēl sengrieķu ģeogrāfs Strabons (63. g. p.m.ē.) aprakstīja Smirnu kā vienu no skaistākajām joniešu pilsētām antīkajos laikos. Šobrīd Izmira ir vērienīga osta, arī Turcijas vieglās un tekstilrūpniecības centrs. Varat būt droši, ka teju lielākā daļa slaveno Burberry, Dolce&Gabbana, Louis Vuitton, Prada... u. c. apģērbu tiek ražoti šeit. Turklāt – gluži likumīgi, jo tiek pēc tam sūtīti uz savām zīmola izcelsmes zemēm, kur tām uzspiež vajadzīgos zīmogus, piešuj īstās birkas. Tad tie var mierīgi doties... atpakaļ, kur tiek iegādāti par krietni lētākām cenām. Izmirā iepirkšanās centrs ir slavenā franču inženiera Gustava Eifeļa (jā, jā, tā paša Eifeļa torņa autora) projektētais Konakas muliņš. Tas sākotnēji bija iecerēts kā franču muitas birojs. Šobrīd tas izskatās kā miniatūrs Rīgas Centrāltirgus, ja neņemt vērā to, ka šeit iekšpusē ir nesalīdzināmi smalkāki veikali un kinoteātris.

Klimats Izmirā kā jau ostas pilsētā pie jūras ir tikpat mainīgs kā dāmu garastāvoklis. Te tāda lietusgāze, ka pārplūdušās ielas nākas brist ar uzrotītām biksēm un slapjām kurpēm, te pēkšņi nez no kurienes izlien spoža saule, kas tā vien velk uz brūnīga apcepuma iegūšanu uz ādas. Tiesa gan, iedeguma gūšanai un laiskai atpūtai pilsētas centrs nav piemērots. Burtiski dažus kilometrus no tā atrodas termālo ūdeņu kūrorts Balčova. Šeit milzīga parka ieskauts ir viesnīcu komplekss (mūsu izpratnē – sanatorija), kas nodrošina ārstēšanu un atpūtu vienlaikus. Pelde termālo ūdeņu segtajos baseinos nav diez kāds pasaules brīnums, bet iespaidu atstāj tas, ka šī kūrorta labvēlīgā ietekme uz veselību atklāta jau pirms 2500 gadiem. Pārsvarā sanatorijā Balčovā tiek ārstēts artrīts un citas deģ eneratīvas locītavu saslimšanas, kā arī notiek atlabšana pēc sportiskām traumām.

Izmiras kosmopolītiskā daba izpaužas arī reliģiskā dažādībā, kas saistīta ar pilsētas iedzīvotāju sastāvu. Vēsturiski tur ir liela ebreju kopiena. Izmirā un tās apkārtnē ir aptuveni 19 sinagogu. Ir arī divi kristiešu dievnami – 1625. gadā celtā Sv. Polikarpa baznīca (vecākā Izmirā). Šobrīd katoļu draudze nav liela – aptuveni 100 cilvēku. Taču tā raisa vietējo interesi, piemēram, Ziemassvētkos, kad arī citu ticību piederīgie nāk klausīties muzikālos Ziemassvētku dievkalpojumus, vēro lieliskās freskas uz baznīcas sienām un griestiem. Šo greznību ir atjaunojuši franči 19. gadsimtā.

Češme – ar vieglu vēju

Kā viens no iemesliem, lai nedotos uz Turcijas dienvidu kūrortiem vasarā, nereti tiek minēts nepanesamais karstums. Taču nelielā kūrortpilsētiņa aptuveni 80 kilometru no Izmiras – Češme – rāda, ka iespējams negurt svelmainos saules staros. Vasarā vidējā temperatūra šeit ir 26 grādi, tikpat silts ir jūras ūdens. No Češmes 45 minūšu brauciena attālumā ar prāmi ir Grieķijas sala Hiosa. Atpūtnieki labprāt izmanto iespēju pabūt divu valstu kultūru pusēs. Izjūtas Češmē nezin kāpēc atgādina Baltijas jūras kūrortus – laikam to nodrošina balto smilšu pludmales. To viesi pārsvarā ir briti, vācieši vai arī vietējie no Izmiras, nevis skaļās bijušo padomjvalstu tūristu ordas. Šis fakts tiek minēts kā priekšrocība atpūtai teju visos Egejas jūras piekrastes kūrortos.

Antīkās varenības iespaidā

Aptuveni 90 kilometru no Izmiras uz dienvidiem jūras piekrastē atrodas Kušadasi – pēc Turcijas standartiem, neliela kūrortpilsēta, kuras pievilcība rodama plašajā promenādē, lielajā jahtu piestātnē (630 jahtu), kur iespējams piestāt arī kruīza kuģiem. Pārsvarā pilsēta ir tikai pārnakšņošanas vieta daudzajiem tūristiem, kas dodas ekskursijā uz 15 kilometrus netālo Selčuku, lai atģistos īstā antīkās vēstures muzejā zem skaidrām debesīm. Tieši blakus Selčukai atrodas Efesa – savulaik viena no Romas impērijas lielākajām pilsētām, kurā dzīvoja aptuveni 200 tūkstoši iedzīvotāju (tā laika izpratnē milzīgs cipars). Jāpiebilst, ka šī ir viena no tām antīkajām pilsētām, kuras drupas ir lieliski saglabājušās līdz mūsdienām. Tādējādi spējam apjaust Senās Romas impēriskās varenības un celtniecības apjomus. Efesa vēstures avotos pieminēta kā vieta, kuru apmeklējusi ēģiptiešu karaliene Kleopatra un romiešu karavadonis Marks Antonijs. Efesā Svētais Pāvils mūsu ēras sākumā izplatīja kristietību un savas pēdējās dzīves dienas pavadījis Jēzu Kristus apustulis Jānis un Svētā Jaunava Marija. Pilsēta ik gadu piesaista milzīgu tūristu skaitu – aptuveni 1,5 miljonus tūristu gadā.

Ar marmora plāksnēm bruģētā centrālā antīkās pilsētas iela noved pie Efesas skaistākā apskates objekta – Celsija bibliotēkas, kuras varenību pastiprina piebūvētās otrā stāva kolonnas. Senās Romas varenības laikā tā bijusi trešā lielākā bibliotēka pasaulē pēc Aleksandrijas bibliotēkas Ēģiptē un Bergamas grāmatu krātuves Anatolijā (tagad Turcijā). Gidi labprāt stāsta senas leģendas par dažādu izteicienu izcelsmi, kas saistīti ar Celsija bibliotēku. Piemēram, visiem precētajiem labi zināmais izteiciens iet pa kreisi. Tas esot radies tieši Efesā, mūsu ēras sākumā, jo, senajam un godājamajam pilsonim, ejot pa galveno krāšņo, tempļiem un strūklakām bagāto ielu, tās galā bijuši divi varianti: iet pa labi – uz Celsija bibliotēku, vai pa kreisi – uz rajonu, kur atradušies pilsētas publiskie nami. Uz kurieni antīkie pilsoņi gājuši biežāk, precīzu datu nav, bet izteiciena dzīvīgums dod iespēju izdarīt pareizo pieņēmumu.

Par Efesas iedzīvotāju skaitu tās uzplaukuma laikā liecina krāšņais amfiteātris ar 22 000 vietu. Parasti šādas celtnes tika veidotas, paredzot iespēju katram desmitajam pilsētas iedzīvotājam apmeklēt amfiteātri. Arī šobrīd Efesas amfiteātrī mēdz notikt slavenu mūziķu koncerti. Cik lieliska akustika ir šādā vietā, pārliecināties iznāca pareizticīgo Lieldienās, kad pāris dziesmas no sava repertuāra nodziedāja kāds bulgāru baznīcas koris. Otče naš ( Tēvs mūsu, kas esi debesīs...) skaidrais dziedājums nogranda pār Efesas akmens plātnēm, atgādinot mūžīgo vērtību un skaistuma spēku.

Kā jau minēts, Efesas tuvumā atrodas vairāki ar kristietības vēsturi saistīti objekti. Saskaņā ar leģendu nelielā kalnu mājiņā šeit mitusi Jēzus Kristus māte Sv. Jaunava Marija, kuru uz Efesu atgādājis Kristus apustulis Jānis. Pats apustulis apglabāts Ajasulukas kalnā Selčukā (kādreiz Efesā). Virs viņa kapa 5. gadsimtā tika uzslieta baznīca, ko 6. gadsimtā pārbūvēja pēc Bizantijas imperatora Justiniāna gribas. Šobrīd dievnama vairs nav. Kalnā atrodas turku cietoksnis, baznīcas drupas ar iezīmēto Sv. Jāņa kapavietu un Isabeja mošeja kalna pakājē.

Viens no antīkās hellēņu pasaules septiņiem brīnumiem – 8. gadsimtā p.m.ē. būvētais Artemīdas templis – arī atradies Efesā. Šobrīd gan tās ir tikai drupas ar vienu kolonnu un dīķi, kuru rātni apdzīvo bruņrupuči un zosis. Tos vērojot vēsturiskajā tempļa vietā, kārtējo reizi jādomā par veco muļķi Hērostratu, kurš 356. gadā pirms mūsu ēras templi nodedzināja. Jāatzīst – savu viņš tomēr sasniedza, jo daudzus gadu tūkstošus viņa vārds tiek pieminēts, kaut arī nejaukā kontekstā.

Baltā Bodruma

Egejas jūras kūrortu pērle ir Bodruma. Šī Turcijas kūrortpilsēta vairāk atgādina grieķu pilsētas – gan ar šajā stilā būvētajām ēkām, gan ar žilbinošo baltumu, jo ēkas šeit atļauts krāsot vien baltas, ne citādi. Pilsētas senais nosaukums ir Halikarnasa (dibināta aptuveni 484 g. p.m.ē.). Arī šis vārds neliek šaubīties par grieķu izcelsmi.

Bodruma ir turku, angļu un vācu tūristu iecienīta vieta, kas uzlikuši tai izsmalcinātības un arī dārdzības zīmogu. Ja maks atļauj, varat noīrēt numuriņus pasaulslavenu zīmolu – Hilton, Rixos, Kempinsky – viesnīcās. Pilsētā nav skaļo all inclusive hoteļu. Tie jāmeklē netālajos ciematos. Tomēr, jāatzīst, labākās izklaides vietas atrodas tieši Bodrumas centrā. Ne velti pilsēta ir izslavēta ar savu aizraujošo naktsdzīvi – bāriem un diskotēkām. Sagadījās, ka, staigājot pa Bodrumas ieliņām, mūsu grupas gide Ailīna pajautāja tālāko ceļu kādam nejaušam garāmgājējam, jaunam vīrietim ar melnu bārdu. Vakarā iznāca nokļūt naktsklubā Mandolin, kur turku folkmūziku spēlēja Taksim Trio – trīs vīri ar baglamu (mūzikas instruments līdzīgs ģitārai), klarneti un kanunu (kaut ko līdzīgu koklei). Starp viņiem ieraudzījām vīrieti, kuram pa dienu vaicājām ceļu. Izrādījās, ka viņš ir viens no Turcijas slavenākajiem klarnetistiem, brīnumbērns, kurš 12 gadu vecumā beidzis Stambulas konservatoriju, mūziķis, kurš spēlē kopā ar turku popmūzikas megazvaigzni Tarkanu – Hüsnü Senlendirici. Viņa ielūgums mums garantēja iekļūšanu klubā un nakts koncerta noklausīšanos. Jāteic, ka ikvienam nāktos atzīt: tas ir izcilu mūziķu sniegums. Ja pat nesezonā Bodrumā uzstājas šāda līmeņa mākslinieki, ko tad vairs runāt par tūrisma sezonu...

Bodrumas līča centrā pie lielās jahtu piestātnes atrodas cietoksnis – Sv. Pētera pils. Patlaban tas ir muzejs, kas sniedz ieskatu bagātajā pilsētas vēsturē, liecinot par tās stratēģisko nozīmi pirms gadu tūkstošiem. Cietokšņa torņu nosaukumi – Britu, Itāļu, Vācu – apliecina dažādu tautību bruņinieku valdīšanu. Piemēram, tā dēvētais Čūsku tornis ir būvēts spāņu kundzības laikā.

Viena no interesantākajām Bodrumas cietokšņa ekspozīcijām ir saistīta ar Karijas (tā senāk dēvēja zemi ap Bodrumu) princesi Adu. Viņa dzīvojusi ap 333. gadu p.m.ē. Saskaņā ar vēstījumu Ada pieņēmusi Maķedonijas Aleksandru par savu padēlu, lai tas nekarotu par viņas zemi. Princeses seja rekonstruēta Britu muzejā pēc pīšļiem un skeleta, kas atrasts sarkofāgā Bodrumā. Iespaidīgākais, protams, ir ārkārtīgi smalkais zelta ziedu kronis, kas bijis Adai galvā. Nu tas izstādīts muzejā.

Antīkajos laikos Bodrumā atradies vēl viens pasaules brīnums – Halikarnasas mauzolejs jeb Mauzola kapenes. Tas būvēts 353. gadā p.m.ē. valdniekam Mauzolam, viņa sievai un māsai Artemisijai. Par senās būves varenību – 45 metru augstumu un 140 metru apkārtmēru – vairs nekas neliecina. To pilnībā sagrāvušas daudzās zemestrīces. Tomēr, lietojot vārdu mauzolejs, mēs drīkstam atcerēties šā vārda izcelsmi, tādējādi pieminot karali Mauzolu un Halikarnasu.

Viena no tūristu iecienītākajām izklaidēm Bodrumā ir izbrauciens ar jahtu. Laika apstākļu dēļ šo prieku izbaudīt neizdevās, toties tā vietā piedzīvojām pamatīgu pavasara vētru. Turcijā kaut kas tāds ir rets un ekskluzīvs notikums. Toties izdevās baudīt braucienu ar kuģīti pa jūru 90 kilometru attālajā Marmarisā.

Marmarisas promenādes šarms

Pirmais brauciens uz Turciju un Marmarisu pirms desmit gadiem deva iespēju salīdzināt, kas ir mainījies šajā kūrortā. Ar nožēlu jāsecina, ka nu jau vairākus gadus čārterlidojumi uz Marmarisu tiek organizēti tikai no Viļņas. Taču ir parādījušās citas iespējas, proti – ar Turkish Airlines caur Stambulu nokļūt gan Bodrumā (Milas lidosta), gan Marmarisā (Dalamanas lidosta). Tāpēc jācer, ka Egejas jūras piekrastes kūrortus Latvijas iedzīvotāji nepametīs novārtā. Marmarisa ar smilšu pludmali un vairāk nekā desmit kilometru garo promenādi gar jūras krastu tiek dēvēta par Turcijas Rivjēru. Desmit gadu laikā ar greznām viesnīcām ir aizbūvēta ne viena vien pilsētas pludmale. Marmarisas apkārtnē rotājas neskaitāmi līči un līcīši. Netālu no Marmarisas, Gekovas līcī, kā uzskata, notiek divu jūru saplūšana. Tālāk uz austrumiem, aiz Marmarisas, pie Vidusjūras, krāšņumā sacenšas citi Turcijas kūrorti – Fetije, Kemera, Antalja. Taču tas jau ir cits stāsts.

Autore pateicas Turcijas vēstniecībai Latvijā par publikācijas tapšanas iespēju