No tvaika lokomotīves līdz laivu mājai

 
©Ventspils muzejs, Ventspils hronika

Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs (Ventspilī, Riņķa ielā 2) ir harmoniska un arī atraktīva vieta, kas īpaši vasarā vilina gan senatnes mīļotājus, gan tos, kas vēlas pavadīt laiku kopā ar ģimeni.

Šeit priežu ielokā var aplūkot 19. gs. zvejnieku un zemnieku saimniecības, gūt ieskatu piejūras iedzīvotāju sadzīvē, tostarp izstaigājot jauno Laivu māju ar restaurētajām zvejas laivām vai vizinoties ar nesteidzīgajam laikmetam piemēroto Mazbānīti - unikālo, vairāk nekā gadsimtu seno tvaika lokomotīvi.

No Kalna iet vilciens uz depo

1963. gadā Piejūras brīvdabas muzejā tika izbūvēta Riņķa līnija, kuras garums - apmēram kilometrs, tomēr vilciena kustība bija iespējama tikai aptuveni 300 metru garā posmā.

1996. gadā Riņķa līnija atjaunota, pagarināta un Mazbānītis uzsāk regulāru kustību visā 1,3 km garumā.

Ventspils muzejs, Ventspils hronika

2007.-2010. gadā tika īstenots projekts, kurā veikta šaursliežu dzelzceļa līnijas trases daļas rekonstrukcija un Kalna līnijas (2,6 km) un apsaimniekošanas ceļa, kas vienlaikus kalpo kā gājēju pastaigu un veloceliņš, izbūve. Projektā radītas vēsturisko ēku replikas (Mazirbes un Pļavas staciju, Aizputes depo) un palīgēku - vagonu nojumes, kases, ogļu iekraušanas vietas, divu pieturas punktu, estakādes un griezuļa - izbūve.

No 2013. gada vasaras Ventspils šaursliežu dzelzceļa rīcībā ir divas autentiskas «Brigadelok» sērijas tvaika lokomotīves. Pasaulē saglabājušās 93 «Brigadelok» sērijas lokomotīves, no tām Latvijā atrodas sešas, no kurām tikai divas - Ml 631 un Ml 611 - ir darba kārtībā un abas atrodas Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā.

Pēdējais Mazbānīša reiss no Stendes uz Dundagu tika veikts 1968. gada 27. jūnijā. Vilcienu veda vācu «Brigadelok» tipa lokomotīve Ml-628, kas kursēja Liepājas-Rucavas (600 mm) līnijā, Ventspils/Stendes un Jēkabpils/Viesītes lauku dzelzceļos, pēdējais pieraksts - Viesītes depo (izslēgta no inventāra 1972./73. gadā). Lokomotīve Ml-628 ir saglabājusies līdz mūsdienām un atrodas Rīgā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Braucot ar vilcieniņu no stacijas «Muzejs», var nokļūt Piedzīvojumu kalnā (stacija «Kalns») vai izkāpt pie pludmales (pietura «Pludmale»), izplānojot jauku dienu ar nelielu ieskatu arī vēsturē.

Šaursliežu dzelzceļa kustības saraksts (varbūt var paņemt kustību grafiku: http://muzejs.ventspils.lv/piejuras-brivdabas-muzejs/mazbanitis/kustibas-saraksts/



Airu laivā iesēžos

Pērn Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā noslēdzās nozīmīgs projekts, kas tika realizēts ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) un Ventspils pašvaldības atbalstu - tika uzbūvēta Laivu māja, kurā izvietotas restaurētās laivas un zvejas rīki, kas ir līdz šim apjomīgākā un daudzveidīgākā laivu un zvejas rīku kolekcija Baltijas valstīs.

Ventspils muzejs, Ventspils hronika

Laivu mājas koka konstrukcija balstās uz 94 betona «pēdām», bet, visas koka daļas saliekot vienā līnijā, izveidotos 6,7 km garš posms, konstrukciju metāla stiprinājumi sver 2,5 tonnas, un visas tērauda detaļas kopā sver 11 tonnas!

Laivu kolekcijas veidošana Piejūras brīvdabas muzejā aizsākās jau no pašiem muzeja tapšanas sākumiem - 20. gs. 60.-70. gados ar dibinātāja Andreja Šulca iniciatīvu muzejā nonāk vislielākais laivu skaits. Tās tiek apzinātas un vāktas gan Kurzemes piekrastē, gan Rīgas jūras līcī, arī Ventspils ostā. Muzeja aktīvajā veidošanās posmā Kurzemes piekraste bija PSRS robežzona, kur zvejniecība tika mērķtiecīgi iznīcināta, liedzot zvejniekiem piekļuvi jūrai, laivas tika konfiscētas vai lēnām saira kāpās. Vēl 2003. gadā muzeja krājumā nonāca viena zvejas laiva, bet 2021. gadā Ventspils muzejs saņēma dāvinājumu no Ventspils sporta skolas «Spars» - 20. gs. 60. gadu sporta kanoe.

Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja zvejniecības kolekcijas apjomīgākie eksponāti redzami pilsētvidē, pie Dienvidu mola uz mūžu noenkuroti 20. gs. 80. gadu zvejas traleri «Grots» un «Azova», bet Ventspils muzeja krājumā nonākusī apjomīgā 20. gs. gadsimta sākuma kuģa dzenskrūve iedvesmoja tēlnieku Kirilu Panteļejevu radīt izzinošu tēlniecības objektu «Cilvēciskais spēks», kas atrodas Ostas ielas promenādē.

Priekšmetu vēsture ir nepārtraukts izziņas process, un arī līdz šim atklātais ir pārsteidzošs. Piemēram, Laivu mājā eksponētā t.s. Oskara laiva ir tā pati, kas «filmējusies» Viļa Lāča romāna «Zvejnieka dēls» ekranizācijā (1939), laiva gan atceļojusi no Rīgas līča zvejniekciema un domāta lašu zvejai, tomēr tā ir mūsu muzeja «kinozvaigzne». Bet motorlaivas «Aira» un «Fricis» (sākotnēji tika būvētas kā zvejas laivas, un uz «Airas» pat tika izmēģināts zvejnieku kolhoza «Sarkanā bāka» pirmais tralis) 2. pasaules kara laikā tika izmantotas bēgļu pārcelšanai no Latvijas uz Zviedriju (1944.-1945. gadā tieši Ventspilī un apkārtnē bija vienīgās nevardarbīgās Latvijas pretošanās kustības Centrālās Padomes darbošanās centrs). Ap 20. gs. 60. gadiem abas laivas nonāk muzeja krājumā.

Visas eksponētās laivas un kuteri ir restaurēti, atjaunots to oriģinālais krāsojums vai darvojums. Airu laivās gan nesanāks iesēsties, jo tādējādi tiek apdraudēta to saglabātība. Izņēmums ir kuģis «Vienība», kas ir sagatavots šāda veida apskatei, un uzkāpšana pa īpašu laipu uz kuģīša klāja ikvienam liek justies kā kapteinim.

Piejūras brīvdabas muzeja apmeklējuma biļetes iespējams iegādāties arī vietnē mobilly.lv