Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide \ Tūrisms

Tūrisms: takas atpūtai, aktivitātēm un izziņai

© F64

Svaigs gaiss un fiziskas aktivitātes ir organisma pamatvajadzības, un mediķi nenogurstoši atgādina, ka aktivitātes svaigā gaisā ir vitāli nepieciešamas arī laikā, kad sabiedrība tiek aicināta ievērot Covid-19 piesardzības pasākumus. Nepilsētniekiem ar būšanu dabā problēmām nevajadzētu būt, bet pilsētniekiem, jo īpaši rīdziniekiem, došanās pie dabas jau izrādījusies problemātiska, tomēr ne neiespējama.

Jau pirms pāris nedēļām, kad nedēļas brīvajās dienās dabasmāte aplaimoja ar siltumu, daži tūrisma objekti izrādījās ļaužu pārpildīti, tāpēc daudzi no tiem tika slēgti apmeklētājiem.

Labā ziņa ir tā, ka Latvijā netrūkst vietu, kur ikviens var baudīt dabu, bet sliktā ziņa ir tā, ka liela daļa sabiedrības domā stereotipiski un izvēlas doties uz ļoti populāriem objektiem. Lieldienu brīvdienas solās būt ne pārāk siltas, tomēr arī ne tik meteoroloģiski nejaukas, lai pat degunu nebāztu ārā no mājām. Lai sevi motivētu doties svaigā gaisā, var pats sev atgādināt dažas elementāras patiesības - mazkustīgs dzīvesveids ietekmē visas organisma funkcijas, provocējot lērumu veselības problēmu, arī psihosomatiskas saslimšanas, piemēram, trauksmi, neirozes, veģetatīvo distoniju un daudzas citas. Pastaigas nostiprina imunitāti, to laikā cilvēks atslābinās un nomierinās; elpošana kļūst vienmērīga un dziļa. Mediķi apgalvo - tikai pusstundu ilgas pastaigas ir absolūtais minimums katru dienu. Pastaigas uzlādē mūsu enerģijas baterijas, uzlabo garastāvokli un smadzeņu darbību, sekmē spēju koncentrēties, arī uzlabo miega kvalitāti. Nav šaubu, ka Lieldienu brīvdienas daudzi izmantos ilgākām pastaigām ārpus pilsētas, un arī Neatkarīgā aicina doties dabā, bet vienlaikus aicina to darīt apzinīgi, ievērojot visas valstī noteiktās Covid-19 piesardzības prasības.

Der atcerēties, ka daudzi tūrisma objekti šobrīd ir slēgti, tāpēc, pirms došanās dabā, ir vērts ieskatīties tīmeklī un noskaidrot, vai negrasāties doties turp, kur apmeklētāji šobrīd netiek gaidīti, jo tajos nav iespējams nodrošināt sociālo distancēšanos, piemēram, šaurās takās, skatu torņos un citviet.

Atpūtai dabā aicinām izmantot pēc iespējas mazāk noslogotās Rīgas mežu vai Latvijas valsts mežu (www.lvmgeo.lv) atpūtas vietas. SIA Rīgas meži teritorijā esošo atpūtas vietu atrašanās vietas redzamas https://mdps.rigasmezi.lv/.

F64

CENU TĪREĻA PURVA LAIPA šobrīd ir slēgta, taču tas nozīmē tikai to, ka pēc kāda laika, kad valstī vairs nebūs noteikta ārkārtējā situācija, uz šo vietu varēs doties ikviens, kas to vien vēlēsies. Nav brīnums, ka netālu no galvaspilsētas esošais purvs ir iemantojis īpašu popularitāti, jo Cenas tīrelis ir otrs lielākais purvs Latvijā aiz Teiču purva, tā ir īpaši aizsargājama teritorija - dabas liegums, kā arī Natura 2000 teritorija - un atrodas tikai aptuveni 30 kilometru attālumā no Rīgas centra, Mārupes un Babītes pagastā. Cenas tīrelī izveidota piecu kilometru gara laipu taka apļa veidā, turklāt tā ierīkota tā, lai būtu iespēja apskatīt pēc iespējas lielāku purva teritoriju ar tā dažādo floru un faunu. Ir uzstādīti arī informatīvie stendi ar tīrelī sastopamo augu un putnu aprakstiem un attēliem. Viens takas posms ved gar ainaviski krāšņo un mazām saliņām bagāto Skaistezeru. Šeit iekārtota neliela platforma, lai apmeklētāji var atvilkt elpu un izbaudīt acīm pavērušos skatu. Takas vidusdaļā ierīkots apmēram 12 metru augsts skatu tornis, sniedzot iespēju purvu skatīt no augšas. Starp citu, Cenas tīreli šķērso 1. pasaules kara laikā izbūvēts ceļš kara tehnikas un armijas transportēšanas vajadzībām. Savulaik tas saukts par Novgorodas ceļu, taču to joprojām dēvē par kara jeb strēlnieku ceļu. Iekārtojot purva dabas taku, tika nolemts daļēji atjaunot arī nelielu šā ceļa fragmentu 20-30 metru garumā, lai interesentiem būtu iespēja iepazīties ar militārās būvniecības specifiku. Ceļa atjaunotais posms atrodas skatu torņa pakājē.

Pavasaros Cenas tīrelis ir īpaši interesants putnu vērotājiem - tajā ir sastopamas desmit Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas un daudzi citi mazie putni. Šo objektu vēlams ielāgot, jo pastaigas tajā būs aktuālas arī pēc Covid-19 ēras beigām.

F64

DABAS PARKA PIEJŪRA teritorijā izveidotos aktīvās atpūtas elementus nevajadzētu izmantot, jo tie netiek dezinficēti - atgādina Rīgas meži. Rīgas, Saulkrastu un Carnikavas pašvaldībās ietilpstošais dabas parks Piejūra stiepjas gar jūru 19 kilometru garumā. Parkā var apskatīt kāpu amfiteātri un dabiski izveidojušos parabolisko kāpu, kā arī Rožu kāpu (ap pusotru kilometru gara kāpa, kuras virsotne apaugusi ar savvaļas rozēm, nevis priedēm, kā parasti) un Dzīvības ieleju (šauru un dziļu ieplaku, kas apaugusi ar bērziem un citiem lapu kokiem, kamēr apkārt aug vienas vienīgas priedes). Dabas parkā ir vairākas lieguma teritorijas, piemēram, ezers Ummis. Parkā ir daudzi vērtīgi biotopi - pludmale, baltās un pelēkās kāpas, dažādas pļavas (arī piejūras), sausi priežu meži un ezeri. Galvenās dabas un kultūrvēsturiskās vērtības koncentrētas Vakarbuļļos starp Buļļupi un Lielupi, Daugavgrīvā, Mangaļsalā, Gaujas grīvā un kreisajā krastā, kā arī ap abiem Garezeriem un Ummja ezeru. Caur Piejūras dabas parku iet viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā. Vislabāk putnus iespējams vērot Daugavas un Gaujas grīvās, kā arī Mangaļsalas niedrājos. Te var sastapt gan ūdensputnus, gan dziedātājputnus, gan arī - ja paveicas - ūpjus un jūras ērgļus.

F64

DARMŠTATES PRIEŽU AUDZE atrodas Jūrmalā, blakus Ventspils šosejai, netālu no viadukta uz Jūrmalu. Unikālais dabas liegums dibināts 1977. gadā, lai aizsargātu īpatnēju 120 gadu vecu priežu audzi, kas sēta 20. gadsimta sākumā ar sēklām, ievestām no Vācijas. Šo audzi var uzskatīt par pieminekli mežsaimniecības fiasko. Pirmkārt, izmantotās sēklas bija nekvalitatīvas, bet, otrkārt, Latvijas klimats vācu priedēm nebija piemērots, tāpēc koki izauga līki, kropli un zaraini. Ar laiku pārējās Darmštates priedes nozāģētas malkai, un šī ir vienīgā audze, kas atstāta augam, lai to varētu redzēt arī nākamās paaudzes.

F64

BEBERBEĶU DABAS PARKS atrodas Babītes pagastā, starp Piņķiem, Babīti un Beberbeķiem. 1977. gadā izveidotā parka platība ir 243 hektāri, tā dienvidu daļā atrodas 10,3 hektāru lielais Beberbeķu dzirnavu ezers ar gleznainiem krastiem un arī smilšainām peldvietām. Parka lielāko daļu aizņem priežu sili un mētrāji. Tā ir ļoti iemīļota atpūtas vieta. Starp citu, Beberbeķu dabas parka lielākā teritorija atrodas blakus novadā, Babītē, tomēr tas nes un reizē arī slavina nelielo Beberbeķu vārdu. Izrādās, ka Beberbeķu meža baudīšana bijusi populāra jau 19. gadsimta beigās, kad Konstantīns Metings vienā no populārākajiem Rīgas ilustrētajiem ceļvežiem vācu valodā aprakstījis kājāmgājēju maršrutus pa Slokas ielu līdz Pūpei jeb Krējuma krogam, kurā pamielojies var doties tālāk uz Piņķu baznīcu vai arī «cauri skaistam, vecam mežam uz jauko Beberbeķi un no turienes tālāk uz Babītes ezeru».

F64

ZIEMASSVĒTKU KAUJU PIEMIŅAS VIETAS, kas atrodas netālu no šobrīd slēgtās Cenas tīreļa purva takas, iespējams, būtu īpaši vērtīgi apmeklēt tiem, kas ir pērnā gada nogalē klajā nākušās latviešu spēlfilmas Dvēseļu putenis fani. No vēstures zināms, ka Ziemassvētku kaujām ir liela nozīme Latvijas un arī Eiropas vēsturē, jo tās bija vienas no vērienīgākajām un sīvākajām 1. pasaules kara kaujām Eiropā no 1915. līdz 1917. gadam. Ziemassvētku kauju piemiņas vieta ierīkota pie Antiņu brāļu kapiem, kur Nordeķu-Kalnciema kāpu sistēmā praktiski uz katra soļa sastopamas apjomīgas 1. pasaules kara nocietinājumu sistēmas paliekas. Rīgas meži ar Latvijas Kara muzeja informatīvo atbalstu rekonstruējuši daļu no latviešu strēlnieku nocietinājumu sistēmas (zemnīcu un ierakumu kompleksu) tādā izskatā, kāds tas bija 1. pasaules kara laikā. Šobrīd tur apskatāmas trīs zemnīcas un ap 100 metru garš ierakumu posms. Netālu ir gan Ložmetējkalna skatu tornis, gan arī otrs militāro kauju liecinieks - Latvijas Kara muzeja spēkiem atjaunotais vācu armijas nocietinājumu valnis pie Mangaļu mājām. Ir vērts apskatīt abas militārās būves, jo tās ir krasi atšķirīgas, kaut arī viena laika liecinieces.

F64

OGRES ZILO KALNU DABAS PARKS ir plašs (312 ha), samērā jauns (izveidots tikai 2003. gadā) un nozīmīgs (Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops) - tur sastopami daudzi aizsargājamie augi, kas aug uz saglabājama un nozīmīga ģeomorfoloģiska veidojuma - Ogres osu grēdas, kas stiepjas no Ikšķiles līdz Ogrei. Dabas parka lielāko teritoriju aizņem - skujkoku mežs uz osiem. Ogres Zilajos kalnos sastopamas 18 aizsargājamas augu, sešas aizsargājamu putnu un vairākas aizsargājamas kukaiņu sugas. No Zilo kalnu augstākās virsotnes 30 metru augstā skatu torņa paveras skaista panorāma. Starp citu, teika vēsta, ka velns nesis uz Rīgu smilšu maisu, bet ceļā piekusis un atgūlies purvainā vietā atpūsties. Bērni, gribēdami velnu izmuļķot, izplēsuši smilšu maisam caurumu. Velns atmodies un, nekā nemanīdams, cēlis maisu plecos, un gājis tālāk. Tā smiltis izbirušas un izveidojušās osu grēdas - Zilie kalni, ko tautā dēvē arī par Velna gultu. Arī šajā objektā tornis ir slēgts uz nenoteiktu laiku, arī aizliegts pulcēties piknika vietās, tomēr dabas parks ir atvērts, vien jāatceras par distances ievērošanu un pieskaršanos dažādām virsmām.

F64

MANGAĻSALA UN TĀS MOLS ir iecienīta pastaigu vieta, kas vienlaikus noder impulsam izzināt vēsturi. Daudziem interesi varētu raisīt tā sauktie ķeizara akmeņi, kas tur savulaik uzstādīti par godu Krievijas cara Aleksandra II apmeklējumam 1856. gadā. Militārās vēstures fanu uzmanību varētu saistīt vecās Daugavas grīvas krasta apsardzes artilērijas nocietinājumu būves. Cariskās Krievijas laiku mantojums tur ir šāviņu pagrabi un betonēti krasta bateriju kazemāti, bet no pirmās Latvijas brīvvalsts un padomju varas laikiem - artilērijas pozīcijas. Daudzas no šīm būvēm ir sabrukušas vai uzspridzinātas, taču lielākā daļa saglabājušās līdz mūsdienām. Vecākās saglabājušās būves datētas ar 1874.-1884. gadu. Šis ir unikāls objekts, kāda citur Baltijas jūras krastos nav. Starp citu, tur apskatāms arī krastā izskalots 18.-19. gs. zviedru burinieka Lady Cotlin vraks.

JA DODIES DABĀ:

Ej pa iemītiem celiņiem un takām - sargi zemsedzi no izmīdīšanas.

Saudzē dabu un infrastruktūru.

Rīkojies atbildīgi ar uguni - kurini to tikai īpaši tam izveidotās vietās. Nodzēs rūpīgi, aplejot ar ūdeni vai apberot ar smiltīm. Ārkārtas sausuma apstākļos ugunskuri un cita atklāta liesma mežā un atpūtas vietās mežā aizliegta.

Īsteno modernu attieksmi pret atkritumiem - #ko atnesi, to aiznes.

Neatstāj pēdas aiz sevis - izsmēķus, sērkociņus, vienreiz lietojamās sejas maskas, celofāna cimdus, šļirces, gravējumus kokos un akmeņos.

Ieliec somā līdzi uzlādētu mobilo tālruni, aptieciņu, dzeramo ūdeni un enerģijas batoniņu.

Velc atpūtai dabā piemērotu apģērbu un apavus.

Pievērs uzmanību brīdinājuma zīmēm.

Apdraudējuma gadījumā zvani pa tālruni 112.