TŪRISMS. Barselona – saulainā Gaudi šedevru pilsēta

Antonio Gaudi pilsētā

Barselonu dēvē par arhitekta Antonio Gaudi pilsētu - viņa arhitektūras šedevri modernisma stilā pieder pie pasaules kultūras mantojuma un izraisa apbrīnu jau vairāk nekā 100 gadu. Populārākā viņa ģēnija radītā celtne ir Svētās Ģimenes baznīca jeb Sagrada Familia. Šķiet, grandiozā iecere nekad netiks pabeigta - baznīca jo-projām ir celtniecības torņu ieskauta. Viņa slavenākais izteiciens, raksturojot nepabeigto būvi, ir: «Mans klients nesteidzas» - Gaudi baznīcu bija projektējis Tā Kunga godam, tāpēc - cik mūžīgs ir Dievs, tik mūžīga drīkst būt arī tā godu slavējošās ēkas būvniecība. Labi, es pārspīlēju - Sagrada Familia celtniecību ir solīts pabeigt 2026. gadā - tieši 100 gadu pēc Gaudi nāves. Tūristu nemitīgi augošo interesi par grandiozo un neparasto celtni izmanto pilsētas tēvi - ja vēlaties apskatīt celtni arī no iekšpuses, ne vien no nožogojuma puses, tad jāšķiras no 20 eiro. Ja vēl ar ekskursiju - tad pat 33 eiro. Tas pats, starp citu, attiecas arī uz citu Gaudi šedevru apskati. Tāpēc labāk būtu uzreiz nopirkt kombinēto biļeti, kura kopumā izmaksās lētāk. Bet principā lēti būs vien pastaigāt pa ielām... starp citu, neuztveriet to kā neizdevušos joku - Barselonas centrs ar majestātiskajām jūgendstila un modernisma ēkām, plašajiem parkiem un promenādēm ir viena no labākajām pastaigu vietām Eiropā.

Atgriežoties pie Gaudi: viņa arhitektūras šedevriem bija lemts tapt, pateicoties mecenāta grāfa Eusebio Gueja neierobežotajam finansējumam. Viņam par godu nosaukts arī krāšņs parks - Park Guell, ko 1984. gadā UNESCO iekļāva Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Parka celtnēs var izbaudīt Gaudi nevaldāmās iztēles augļus - mozaīkām rotātā esplanāde un arkas, strūklakas un pasakainie paviljoni liek brīnīties par to, cik ģeniāls var būt cilvēka prāts, pārveidojot dabu. Gueja parkā atrodas arī slavenā mozaīkas ķirzakas strūklaka, kas ir Barselonas simbols. To aplenc tūristu bari, kas alkst iemūžināt sevi blakus Gaudi šedevram. Parkā atrodas arī viens no Gaudi memoriālajiem muzejiem, kas vēsta par viņa dzīvi un daiļradi. Vēl pirms vairākiem gadiem ieeja Gueja parkā bija bez maksas, taču tagad pieaugušajam ir jāšķiras no desmit eiro parka apskatei - tas taču nav daudz, lai aplūkotu Barselonas simbolu, vai ne?

Ja ir vēlēšanās iedziļināties Gaudi arhitektūrā, vēloties teju praktiski pārliecināties, kā būtu dzīvot viņa līdz niansēm plānotā ēkā, ir vērts apmeklēt La Pedrera jeb Casa Mila. La Pedrera tulkojumā nozīmē akmeņlauztuves. Tā ir pēdējā Gaudi projektētā laicīgā celtne, pirms pievērsties krāšņās Sagrada Familia bazilikas būvei. Ēka - dzīvojamais nams ar viļņveida fasādi un fantastiskiem tēliem rotāto jumtu - tika pabeigta 1910. gadā un ir viens no raksturīgākajiem Gaudi arhitektūras stila paraugiem. Ēkā ir ne tikai Gaudi muzejs, bet arī muzejs - dzīvoklis. Izstaigājot to, var rasties pat līdzsvara traucējumi, jo tas ir radīts uz nevienmērīgām plaknēm un dīvainiem izliekumiem, metot izaicinājumu gravitācijas likumiem, tajā pašā laikā - tas ir piemērots dzīvošanai. Ja vien jums ir ļooooti daudz naudas - mājā ir arī privāti apartamenti, kuros tiešām arī dzīvo, taču neatradu informāciju, ar cik nullēm ir rakstāma summa, par kuru nopērkams dzīvoklis šajā mājā. Uz ēkas jumta ir īsts skulptūru parks, kas slēpj ventilācijas lūkas. Visas La Pedrera ēkas apskate pieaugušajam maksā 30 eiro, un šajā cenā ietilpst gan muzeja, gan dzīvokļa, gan izstāžu zāles un jumta apmeklējums. Kā jaut teicu - lēti nav, bet neaizmirstamas atmiņas ir garantētas.

Paseo - pa bulvāriem pastaigas solī

No La Pedrera ēkas var pa centrālo ielu Passeig del Gracia aiziet līdz Katalonijas laukumam jeb Placa de Catalunya. Passeig del Gracia monumentālo ēku pirmajos stāvos ir izvietojušies Eiropā populārāko zīmolu veikali, pirmām kārtām Katalonijas brendi - ZARA un Desiqual. Var teikt, ka iepirkšanās Barselonā ir tīkama blakusnodarbe arhitektūras šedevru apskatei - nav jau gluži Berlīne cenu lētuma ziņā, tomēr izvēle ir daudzveidīga. Uz visām ielām, kas krustojas Placa de Catalunya, atrodas milzīgi tirdzniecības centri un veikali.

Taču slavenākā pilsētas gājēju iela ir Rambla avēnija. Tā ved no Placa de Catalunya līdz jūras molam. Rambla avēnija ir kā iespēja tūristam iejusties kataloņu tradicionālās pastaigas - paseo - rituālā. Avēnijā nerimst brīvdabas tirdziņa gaisotne - tirgotāju teltis, kafejnīcu terases, ielu muzikanti un dzīvās statujas, ziedu tirdzniecība - tas viss ir Rambla avēnijas vizītkarte. Tūristus parasti brīdina, ka Rambla avēnija ir īsta kabatzagļu paradīze un jāsarga savas somas un maki. Nezinu, varbūt tā arī ir. Taču nācās vairāk redzēt policiju, kura uzstājīgi dzenāja afrikāņu izskata tirgotājus, kas bija uz ielas izklātiem palagiem izlikuši savu viltoto zīmolu produkciju - somas, pulksteņus un rotas. No policijas tika mutisks brāziens arī kādam vīrietim, kurš no šiem tirgoņiem gribēja ko nopirkt.

Rambla avēnija aizved līdz Kolumba statujai jūras krastmalā - 1888. gadā radītais monuments godina jūrasbraucēja atgriešanos Spānijā pēc Amerikas atklāšanas. Vēl vairāk tuvojoties krastam, var pa peldošo koka molu aiziet līdz milzīgam tirdzniecības centram Mare Magnum, kur ir gan vietas, kur paēst, gan arī kinoteātris. Blakus tirdzniecības centram atrodas Barselonas akvārijs - okeanārijs, kas ir lielākais Eiropā un kur var apskatīt Vidusjūras floru un faunu. Akvārijā ir arī zemūdens tunelis - pa to ejot, virs galvas un apkārt biedējošā zilgmē peld haizivis.

Pikaso ģēnijs

Pablo Pikaso (1881-1973) ir 20. gadsimta visvairāk cildinātais mākslinieks. Viņa māksliniecisko stilu daudzveidība un jaunu radīšana ir leģendāra, savukārt gleznu cenas ir simtos miljonu mērāmas. Pasaulē ir divi Pikaso muzeji - viens Parīzē, bet otrs - Barselonā. Barselonas Pikaso muzejam pieder lielākā Pikaso agrīnās daiļrades kolekcija: muzeja ekspozīcijā ir iekļauti gan viņa mācekļa gadu darbi, gan diplomdarbi, gan slavenās gleznas Gernika skice, gan portreti, kas zīmēti katrs savā mākslas stilā. Izstaigājot muzeju, ir gandrīz grūti noticēt, ka visās zālēs ir viena un tā paša mākslinieka darbi - tik daudzveidīgs ir Pikaso savā mākslā. Šo muzeju noteikti nedrīkst palaist garām, veidojot savu plānu Barselonas apskatei.

Pikaso muzejs atrodas Barri Gotic rajonā, kas atgādina, ka Barselona nav viss nekāda jaunā pilsēta - 14.-15. gadsimtā bija tās uzplaukums, un no šā laika Barri Gotic rajonā ir gotikas stila ēkas, senatnīgi laukumi un arī 13. gadsimta katedrāle. Barselonas katedrāle ir Spānijas reliģiskās vēstures simbols - kristiešu baptistērijs šeit bija jau 6. gadsimtā, bet krāšņā fasāde izbūvēta vien 19. gadsimtā. Laukumā pretim katedrālei ir kafejnīcas, bet pirms Ziemassvētkiem - arī tirdziņi. Ļaužu pūļi ap katedrāli ir teju kā tās papildu rota. Vispār jāteic, ka Barselonas centrs un vēsturiskie rajoni allaž ir ļaužu pilni - tas ne tuvu nav ziemeļnieciskais tukšums, kāds vērojams Rīgā.

Ceļot, neceļot?

Ja vienu brīdi pērn Barselonā gāja vaļā jezga ar Katalonijas vēlmi atdalīties no Spānijas un tas nedaudz atturēja tūristus apmeklēt šo pilsētu, tad tagad koronavīrusa izplatība ir sabaidījusi tā, ka cilvēki atkal bīstas ceļot. Bet gan jau psihoze pāries. Nekāds vīruss jau nevar ietekmēt ne ēkas, ne arhitektūru, ne gleznas - tās paliks, ja gribēsiet doties uz Barselonu - vienu no Eiropas skaistākajām pilsētām - vēlāk. Reisus uz Barselonas centrālo - El Pratas - lidostu no Rīgas nodrošina gan nacionālā aviokompānija airBaltic, gan īru zemo cenu aviokompānija Ryanair. Konkurenci ar divām aviokompānijām nupat neizturēja ungāru Wizzair, kuri plāno atcelt reisus no Rīgas uz Katalonijas galvaspilsētu. Taču tūrisma kompānijas uz Barselonu piedāvā arī čārterlidojumus, nogādājot pilsētai tuvajos kūrortos. Lai gan nopeldēties Vidusjūrā var arī, nepērkot ceļazīmi ar piesaisti viesnīcai. Pludmales ir pašā Barselonā ar uzbērtu smilšu kārtu... daži drosmīgie peldas pat ziemā, jo kas gan tur liels - ūdens temperatūra kādi 13 grādi... Baltijas jūrā tāda ir jūnija sākumā.