Šīs nedēļas nogalē, no 31. janvāra līdz 2. februārim, notiekošajā 27. starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour 2020 būs iespējams uzzināt par aktualitātēm, kā arī vēlreiz atklāt ne tikai vietējo ceļotāju novērtētās skaistās, bet ne tik plaši zināmās vietas. Aktīvākie ceļotāji apgalvo – tieši šajās vietās top visskaistākās un arī neparastākās bildes, kas jo īpaši svarīgi sociālo tīklu laikmetā.
Kur ir viena no garākajām lapegļu gatvēm Latvijā? Mazajā Trapeņu ciemā Apes novadā. Piecus kilometrus garajā lapegļu gatvē var saskaitīt ne tikai 630 lapegles, tur aug arī purva bērzi un liepas. Tādu skaistumu ir vērts apskatīt. Starp citu, tieši Trapenē pirmās skolas gaitas sācis dzejnieks Ojārs Vācietis.
*
Kinostacija izveidota Ķeipenes kādreizējās dzelzceļa stacijas telpās. Šis objekts radies, pateicoties kinofestivāla Arsenāls komandai un domubiedriem festivālu laikā, dodoties mazliet sirreālā ceļojumā ar vilcienu uz Ķeipeni. Katra šāda ceļojuma laikā mazā stacija ieguvusi kādu jaunu elementu vai vides instalāciju. Šī ir kā tikšanās vieta kino dižgariem, šeit atrodas milzu galds un krēsli. Pāri sliedēm slejas tunelis no 24 kino kadriem, kas ir veltījums pirmajai kino lentei. Stacijas uzgaidāmajā telpā ir ekspozīcija kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam, tur var arī daudz ko uzzināt par kino rašanās vēsturi vai vienkārši izbaudīt nedaudz sirreālu zuduša laika sajūtu. Pazemē izbūvēts vides instalācijas objekts - 8 metrus gara un 4 metrus plata Potjomkina aka, kas veidota kā izstāžu zāle zem zemes, galveno akcentu liekot uz bruņukuģi Potjomkinu. Vecā Ķeipenes dzelzceļa stacija arī ir vienīgā vieta, kur ir saglabāts sliežu posms no bijušā vilcienu maršruta Rīga-Ērgļi.
*
19. gadsimta 20. gados celtā Stāmerienas pils, ko ieskauj ainavu stila parks, pēc divu gadu ilgiem restaurācijas darbiem atkal ir atvērta apmeklētājiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc var itin droši paredzēt, ka tā varētu kļūt par šīs vasaras vienu no iecienītākajiem objektiem. Šīs vietas skatīšanai klātienē sava nozīme varētu būt arī nesen pirmizrādi piedzīvojušajai dokumentālajai filmai Geparda dzimšana (Die Geburt des Leoparden). Kā vēsta leģenda, Lampedūzas princis Džuzepe Tomazi di Lampedūza savu vienīgo romānu Gepards, kas klajā nāca jau pēc viņa nāves un kļuva par sensāciju, daļēji ir rakstījis arī Latvijā, Stāmerienas pilī, apmeklējot savu dzīvesbiedri Aleksandru fon Volfu. Ir vērts redzēt filmu, kas vēsta par neparastu mīlasstāstu, kā arī apskatīties vietu, kur tas daļēji norisinājās.
*
Kafijas dzirnaviņas un iepirkumu tīkliņi, veļas mašīna Rīga un pirmo izlaidumu televizori, automašīnas un apģērbi - kā tas izskatījās padomju laikos? To var aplūkot un iemūžināt Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja Kalna ziedi pastāvīgajā ekspozīcijā Padomju gadi, kas veltīta dzīvei Latvijā padomju laikā. Starp citu, tā ir plašākā 20. gadsimta 50.-80. gadu kultūrvēsturiskajam mantojumam veltītā ekspozīcija Baltijā un tapusi, lai parādītu padomju cilvēka dzīvi tās daudzpusībā: visu dzīves pušu ideoloģizāciju, sadzīvi, darbu un atpūtu, izglītību un kultūru.
