VĒRTS PIEDALĪTIES! Piedzīvojums pie Gaujas

ĪPAŠS. Gaujas Nacionālā parka ceļotāju dienās ir daudz kā skatāma un izmēģināma, bet īpašs piedāvājums noteikti ir brauciens ar plostu kopā ar GNP leģendāro dabas inspektoru Māri Mitrevicu, sauktu arī par Gaujas Mitro. Šā brauciena laikā ir ne tikai iespēja baudīt Gaujas ainavu, bet arī plostnieka stāstus par klintīm, alām, salām, atvariem un sērēm, un arī par plostniekiem un koku pludinātājiem, par Gaujas zivīm un dabas aizsardzības inspektoru piedzīvojumiem © Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Šīs nedēļas nogalē, 14. un 15. septembrī, notiks Gaujas Nacionālā parka ceļotāju dienas, kur apmeklētāji tiks aicināti piedalīties pārgājienos, ļauties piedzīvojumiem, degustācijām un aktivitātēm dabā.

Gaujas Nacionālā parka ceļotāju dienu rīkotāji ar katru gadu paplašina norišu loku, un šogad apmeklētājiem tiek piedāvāta īpaši plaša pasākumu programma - pārgājieni, piedzīvojumu spēles, velobraucieni, plosta braucieni, arī degustācijas un dažādas citas aktivitātes dabā. Projekta īstenotāji uzsver, ka tādējādi tiek apliecināts, ka GNP demonstrē ne tikai dabas vērtības, bet arī plašu kultūrvēsturisko mantojumu, cilvēka un dabas kopdarbību un sabiedrības ieguvumus.

Visplašākā pasākumu programma šogad gaidāma Amatas novadā ar saukli Ceļo - baudi - Āraišos. 14. septembrī diena sāksies ar sirnieku degustāciju un ceļojumu seno mūzikas instrumentu pasaulē Drabešu muižas Amatu mājā. Drabešu muižas parkā būs iespēja iepazīties ar kamanu suņiem - haskijiem, arī izmēģināt kādu no kamanu suņu vasaras sporta veidiem: kanikrosu, skūteri vai vienkārši izbaudīt pastaigu kopā ar haskiju. Unikāla būs Ezerpils jaunā apmeklētāju centra pirmreizējā atvēršana Gaidot patstāvīgo ekspozīciju ar izstādi, sarunām un kinofilmām par dabu, bet arheoloģiskajā parkā notiks Āraišu pakalnu stāstu pārgājiens un seno māla trauku apdedzināšanas demonstrējumi ugunskurā. Izturīgākie un nenogurdināmākie ceļotāji Āraišu viduslaiku pilsdrupās pulksten 21 varēs lustēties ceļotāju rudens zaļumballē.

Līgatnes novadā pasākumi notiks abas dienas un interesentiem būs iespējams piedalīties piedzīvojumu orientēšanās spēlē Alu gājējs, degustēt brūkleņu spēka dzērienu un Līgatnes vīnu, kā arī izbaudīt pārvērtības ar pārģērbšanos papīrfabrikas strādnieku dzīvoklī. Visu nedēļas nogali varēs apmeklēt Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas takas un vērot Latvijas savvaļas dzīvniekus. Turklāt sestdien, 14. septembrī, no pulksten 12 pie dabas izglītības centra Pauguri notiks Sēņu dienas pasākumi. Apmeklētāji varēs doties sēņu meklēšanas pārgājienā un kopīgi ar mikologu Edgaru Mūkinu veidot sēņu dienas izstādi. Sportiskie ceļotāji sestdien, 14. septembrī, ir aicināti piedalīties vēl nebijušā velobraucienā - viss Gaujas Nacionālais parks vienā maršrutā. Pirmo reizi būs iespēja vienā velobraucienā izbraukt visas Gaujas krastu kalnu riteņbraukšanas takas - sākot no Valmieras, līdz pat Murjāņiem, kopīgi veicot vairāk nekā simts kilometru uz velosipēda.

Savukārt svētdien, 15. septembrī, pieejama bezmaksas autobusa ekskursija, kas sāksies Valmierā un ceļotājus aizvizinās uz Sietiņiezi, Veidenbauma muzeju Kalāči, Lielo ellīti un Liepas muižu, kā arī Maizes māju, kur varēs cienāties ar siltu zupu un piedalīties pīrāgu cepšanas meistarklasē.

Gaujas Nacionālais parks ir lielākais un vecākais nacionālais parks Latvijā. Tam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, reljefa formu dažādība, avoti, smilšakmens atsegumi, gleznainas ainavas un savdabīgi dabas un kultūrvēstures pieminekļi. Gaujas Nacionālais parks izveidots 1973. gadā. Tas vairāk nekā 90 tūkstošu hektāru platībā aizsargā Gaujas senielejas krāšņāko posmu no Valmieras līdz Murjāņiem. Gaujas Nacionālā parka ceļotāju dienas notiek tieši 46. gadadienā, kopš izveidota šī īpaši aizsargājamā dabas teritorija.

Izklaide

Pēc grupas “bet bet” koncerta Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” prezentēta Guntara Rača pirmā prozas grāmata – autobiogrāfiskais atmiņu stāsts “Trakais”. Pasākumu apmeklēja vairāki grāmatas varoņi, tostarp “Līvu” līderis Ainars Virga, kā arī vēl viens jaunības laika draugs Ivo Fomins.

Svarīgākais