TŪRISMS. Dienvidsomijas panorāmu lūkojot

Ap ziemas saulgriežu laiku Somijas ziemeļos esošais Ziemassvētku vecīša ciemats Rovaniemi (Lapzemes reģiona centrs) piesaista milzum daudz tūristu. Taču Lapzeme un Ziemassvētku pasakas burvības baudīšana noteikti nav vienīgais iemesls, kāpēc ir vērts doties uz Somiju. Ir gana daudz pieturas punktu ceļotājiem, kur piestāt, lai iepazītu šo valsti arī vasarā. Mūsu ceļš šovasar veda uz Dienvidsomiju.

Prāmji šurpu turpu

Lai tur nokļūtu, protams, var izvēlēties lidsabiedrību piedāvājumu, bet mēs nolēmām doties turp pa sauszemi līdz Tallinai un tad jau tālāk līdz Helsinkiem kuģojot. Prāmji Tallina-Helsinki un atpakaļ kursē bieži: 7 reizes dienā. Attālums - 76 kilometri - tiek veikts divās stundās. Ņemot vērā, ka daudzi Igaunijas iedzīvotāji brauc strādāt uz Somiju, bet Igaunijas galvaspilsētu Tallinu atbrauc apjūsmot daudz tūristu, kas ieradušies Somijā no tālām zemēm, piemēram, no Ķīnas, kuģa reisi ir pieprasīti. Esot gan iecere veidot tuneli, kas savienotu Tallinu un Helsinkus, un tad brauciens, piemēram, ar vilcienu aizņemtu vienu stundu, taču pagaidām ideja izskan tikai runu līmenī. Divas stundas uz kuģa paiet ātri - var laiski ķert saules starus uz klāja, var veikt šopingu veikalos vai ieturēt maltīti. Kafejnīcās gan cenas ir augstas, piemēram, maizīte ar garnelēm maksā 9 eiro. Liela izēšanas nesanāks. Labāk jau pirms brauciena sarūpēt ko ēdamu izsalkuma remdēšanai.

Tuvojoties Helsinku ostai, paveras burvīgs skats - lielākas un mazākas saliņas, jahtas veido skaistu kopainu. No Helsinku ostas uz centru kursē tramvajs. Visizdevīgāk ir iegādāties dienas karti (8 eiro) - tad varēs līkumot pa Helsinkiem, cik vien būs vēlēšanās un vajadzība. Un vajadzība varētu būt, jo apskates objekti neatrodas ļoti tuvu cits citam.

Elegantā Ziemeļu un Dienvidu esplanāde, Mannerheima iela, kurā atrodas Somijas parlaments, operas nams, piemineklis somu komponistam Janam Sibēliusam, unikālā Klintsbaznīca, Helsinku doms, vēsturiskais tirgus laukums - tās ir dažas no vietām, ko ir vērts aplūkot Helsinkos, pilsētā, kur dzīvo ap 2 miljoni iedzīvotāju.

Drūzmēšanās ne pa jokam

Kad somu komponistam Janam Sibēliusam pieminekli atklāja, vietējie par to neesot bijuši īpašā sajūsmā, taču tagad sudrabaini mirdzošās stabules ir viens no visapmeklētākajiem un fotogrāfijās iemūžinātākajiem tūrisma objektiem. Vienlaikus ar mums tur bija piestājuši vēl 12 autobusi ar tūristiem, galvenokārt no Ķīnas (pēdējos gados izvērstas īpašas kampaņas, lai piesaistītu tieši Ķīnas tūristus, izskatās, ka tas ir izdevies). Tā kā drūzmēšanās iznāca ne pa jokam. Tūristiem pastiprināta interese ir arī par Klintsbaznīcu, kas izveidota, uzspridzinot klints iekšpusi. Baznīca atrodas dzīvojamo namu kvartālā un nezinātājs var to arī nepamanīt, jo ārēji nekas neliecina, ka tur ir dievnams. Kādreiz baznīcā varēja tikt jebkurš interesents, taču tūristu bari lika mainīt ierasto kārtību - ja dievnams sāk atgādināt bišu stropu un tūristu balsis ir skaļākas par mācītāja sprediķi, tad dievkalpojumi un koncerti tur vairs nav iespējami, tāpēc tika nolemts tūristu straumes ierobežot. Un tagad baznīca nereti aplūkojama tikai no ārpuses. Daudz vienkāršāk ir aplūkot Helsinku domu - tur durvis atvērtas arī tūristiem. Lai gan no ārpuses tas izskatās daudz greznāks un majestātiskāks, iekštelpās dominē askētiskums. Pavisam netālu no doma atrodas arī Helsinku dome un tirgus laukums, kur iekārtojušies suvenīru tirgotāji. Tur nopērkams arī viens no tradicionālajiem somu suvenīriem - lāceņu ievārījums (lakka). No lācenēm somi gatavo arī liķieri, konfektes un ne tikai. Katrā ziņā lācenes ir topa izejviela dažādiem suvenīriem.

Nesteidzīgām pastaigām

No tirgus laukuma kursē kuģīši uz Suomenlinnas jūras cietoksni (ja ir iegādāta dienas braukšanas karte, par braucienu ar kuģīti nav papildus jāmaksā). Brauciens ilgst aptuveni 15 minūtes. Cietoksnis ir UNESCO kultūras mantojuma sarakstā iekļauts apskates objekts. Tā vēsture aizsākās 18. gadsimta vidū, kad teritorija piederēja Zviedrijas karalistei. Cietoksnis bija paredzēts jūras ceļu aizsardzībai pret Krievijas impēriju. Krievija to tomēr vēlākos gados ieņēma - cietoksnis gan tika atdots bez kaujas. Kāpēc tā notika, vēsturnieki vēl mūsdienās lauza galvas. 1809. gadā Somija no Zviedrijas teritorijas oficiāli kļūst par autonomu lielkņazisti Krievijas sastāvā. Tikai 1917. gada decembrī notiek Somijas valsts dibināšana un neatkarības pasludināšana. Un gadu vēlāk cietoksnis iegūst savu pašreizējo nosaukumu - Suomenlinna. Militārās funkcijas (kādu laiku tur tika ierīkota pat gūstekņu nometne) cietoksnis pilda līdz 1973. gadam, kad to atstāj Somijas armija un teritoriju sāk veidot par kultūras centru un atver apmeklētājiem. Gadā cietoksni apmeklē aptuveni viens miljons interesentu. Uz salas mitinās ap 800 patstāvīgie iedzīvotāji. Cietokšņa teritorijā pajumti radušas dažādas mākslas galerijas un arī teātris. Apskatāma arī īsta zemūdene (par papildu maksu), luterāņu baznīca, kura joprojām funkcionē arī kā bāka, sausais doks. Daudzi cietokšņa teritoriju iecienījuši kā ideālu pastaigu vietu prom no pilsētas burzmas. Teritorija ir liela, tāpēc arī no kuģīša nokāpušie tūristi ātri vien izklīst kur nu kurš.

Kotka pārsteidz

Kad Helsinki ir iepazīti, var doties tālāk. Ļoti dziļi Somijā netraucāmies - vairāk izbaudījām pilsētiņas, kas atrodas Somu līča pašā piekrastē. Viena no tādām ir Kotka. Pilsēta sākusi veidoties 19. gadsimtā, un tā bijusi un ir ostas pilsēta. Tā tiek dēvēta par Austrumsomijas jūras vārtiem. Pilsētai nav ainaviski izteiksmīgas vecpilsētas, ar ko piesaistīt ceļotājus, tāpēc mērķtiecīgi attīstīti citi apskates objekti, lai ceļotājs būtu ieinteresēts piestāt šajā pilsētā. Ir vērts paviesoties Vellamo jūrniecības centrā - pēc skata līdzīgs mūsu Gaismas pilij. Sākotnēji uz šo vietu raudzījos ar skepsi, jo jūrniecības tēma man nav īpaši tuva, taču muzeja ekspozīcijas un piedāvājums patiesi pārsteidza. Klātienē iespējams aplūkot daudzus un dažādus ūdenstransporta līdzekļus, salīdzināt, kā laika gaitā mainījušies kajīšu iekārtojumi un kuģu ēdamzāles, kādus atradumus izdevies uziet jūras dzelmē. Būs, ko skatīt un apjūsmot gan lieliem, gan maziem. Laiks paskries nemanot arī Kotkas akvārijā, kur var aplūkot dažādas Somijas ūdeņu zivju sugas. To, ka šeit latviešu tūristi nav retums, apliecina fakts, ka pie ieejas izsniegtajās kartēs visas zivju sugas norādītas arī latviešu valodā. Pēc akvārija var apmeklēt turpat blakus esošo Sapokas parku. Galvenais uzmanību piesaistošais magnēts - mākslīgais ūdenskritums. Bet puķu mīļotāji var smelties iedvesmu puķu kompozīciju un apstādījumu veidošanā, apjūsmot idillisko parka ainavu. Jāteic, ka Kotkā var baudīt mierpilnu atpūtu, neviens no apskates objektiem nav apmeklētāju pārblīvēts.

Zvejas entuziastu paradīze

Somijas dabas krāšņumu noteikti var novērtēt, arī apmeklējot kādreizējā Krievijas imperatora Aleksandra III Romanova rezidenci Langinkoski, kas atrodas netālu no Kotkas. Šī vieta tik ļoti savaldzinājusi imperatoru, ka viņš nolēmis tur būvēt sev vasaras māju. Celtne ir pavisam vienkārša koka ēka, arī iekārtojums pieticīgs, kas ir pilnīgs pretstats Sanktpēterburgas piļu spožumam. Langinkoski apkārtne joprojām ir izslavēta ar savām lieliskajām zvejas vietām, arī Aleksandrs III bijis kaismīgs makšķernieks un vēstures lappusēs saglabājies viņa teiciens, kura aptuvenā doma skan šādi: kad krievu imperators makšķerē, Eiropa var pagaidīt. Tik sirdij tuvs viņam bija šis vaļasprieks. Latvijā Aleksandrs III tiek vērtēts neviennozīmīgi, jo līdz ar imperatora kāpšanu tronī Krievijas impērijas iekšpolitikā pastiprinājās cittautiešu pārkrievošana, rusifikācija skāra arī latviešus.

Bez tūristu masām

Vēl viens pieturas punkts mūsu ceļojumā bija Porvo - tā vairāk tiek uzskatīta par Somijas industriālo pilsētu, piemēram, tur atrodas Eiropas modernākais naftas pārstrādes komplekss, kurā ražo Neste degvielu. Taču tūristiem acij tīkama noteikti būs Porvo senās koka vecpilsētas apskate. Tur dominē celtnes rudā krāsā - tā ir vēsturiskā koka arhitektūras krāsa. Kādreiz šādā krāsā tika krāsotas mājas, kas atradās uz salām vai jūras malā, jo miglā šī krāsa bija visvieglāk pamāna zvejniekiem, lai zinātu, kur ir krasts. Šādas krāsas celtnes nav retums arī citās ziemeļvalstīs, tādas ieraugāmas arī atsevišķos ciemos Igaunijā un Lietuvā. Porvo pēdējos gados aktīvi domā par videi draudzīgu dzīvesveidu, tāpēc cenšas, piemēram, ierobežot transporta kustību, mudinot daudz vairāk pārvietoties ar kājām. Arī šeit nav novērojamas lielas ļaužu masas, tāpēc te ir ideāla vieta, kur nesteidzīgi un klusi baudīt Somijas šarmu.

Netālu no pilsētas atrodas vēl kāds ievērības cienīgs apskates objekts - Askolas Hīdenkirni, kur skatāmi ledāja kušanas rezultātā straumju nestu un virpinātu akmeņu izurbti caurumi klintīs mežā. Ir izveidota dabas taka, jāskatās gan, kur kāju liek, taču taka pieveicama bez īpašas piepūles. Pēc nelielas kāpelēšanas pa klintīm var atvilkt elpu kādā no atpūtas vietām un novērtēt skaisto ainavu visapkārt.

Mūsu maciņiem būs grūti

Jāteic, ka vērienīgas iepirkšanās tūres Somijā diez vai sanāks, arī kārtīgu maltīšu ieturēšana kafejnīcās, iespējams, izpaliks, jo cenas Somijā ir augstas. Ja par salātiem nelielas pilsētas kafejnīcā prasa ap 15 eiro, nemaz nerunājot par sātīgu otro ēdienu, tad vismaz mēs iztikām arī nelielām uzkodām, kas tik un tā izmaksāja ap 10 eiro. Ņemot vērā somu vidējo algu līmeni, iespējams, viņiem pašiem šādas cenas ir pieņemamas. Privātajā sektorā strādājošie vidēji mēnesī pelna nedaudz virs 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, pašvaldību sektorā - nepilnus 2800 eiro, valsts pārvaldē strādājošie - 3600 eiro. Ļoti labi apmaksāti ir ārsti - viņiem vidējā alga ir 7000 eiro, medmāsas - uz pusi mazāk, taču, salīdzinot ar situāciju Latvijā, arī medmāsām darba samaksa nav slikta. Somijā prestižs ir arī skolotāja darbs - par pilnu slodzi vidēji sanāk 3000 eiro, elitārās skolās un vēl pieskaitot dažādas piemaksas, pedagogs var nopelnīt pat 6000 eiro mēnesī. Taču, lai strādātu par pedagogu, nepietiek ar atbilstošu izglītību, topošajam skolotājam jāapliecina sava psiholoģiskā sagatavotība un piemērotība šim darbam. Arī vienkāršu darbu darītāji saņem ne mazāk kā 2000 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka viena ceturtdaļa no atalgojuma aiziet dažādu nodokļu maksājumos. Tā kā ar 2000 eiro mēnesī noteikti nevar atļauties šiku dzīvesveidu, nereti paši somi darba meklējumos dodas uz Zviedriju. Somija pati ir atvērta viesstrādniekiem, taču bez somu valodas zināšanām varēs strādāt tikai vienkāršus darbus. Bezdarba līmenis Somijā svārstās no 7 līdz 9%. Apvienoto Nāciju Organizācijas veidotajā pasaules laimes indeksā Somija ieņem ļoti augstas pozīcijas - principā pēdējos gados allaž gozējās Top 5. Gide zina stāstīt, ka ar šo faktu paši somi lepojas un to izmanto savas valsts popularizēšanā, aicinot - brauciet skatīties šo laimīgo zemi!