TŪRISMS: Berlīne. Pelēkais ir kā neīsts biklums

 
©Anita Vaivode

Katram ceļotājam ir savs mērķis ceļošanai. Un arī ceļojumam pašam ir savs mērķis. Man ceļošanas mērķis ir lauzt savus stereotipus un aizspriedumus par tautām, kultūrām un valstīm, kuras nepazīstu. Tas ir veids, kā rast jaunu redzējumu pašai par savu dzīvi.

Dažkārt šim mērķim der brauciens pa Latvijas dzelzceļu līdz Rēzeknei un atpakaļ, Rēzeknē paspējot vien izdzert tasi kafijas. Citreiz vajag, lai kāds no rutīnas izvelk gluži vai aiz matiem. Citkārt apzināti galamērķim nolūkoju tās vietas, par kurām zemapziņā uzkrājušies aizspriedumi. Domāju, ne es viena spriedumos par vāciešiem esmu bijusi netaisna, varbūt pat augstprātīga, jo Vāczeme ir pavisam netālu, viss diezgan paredzami un saprotami, šķiet, nebūs pārsteiguma un sajūsmas, jo pārāk tuvu, lai šo zemi uztvertu kā nopietnu galamērķi - pārāk piezemēta un maz eksotikas.

Ceļā no Berlīnes lidostas pilsētas arhitektūra šķiet diezgan vienmuļa, vienveidīga, it kā bez izdomas, bet detaļās, krāsojumos un dekoratīvo materiālu izvēlē ļoti pārdomāta. Tikai pēc kāda laika, atkāpjoties no stereotipiem, kļūst skaidrs, ka tur vienkārši nav vietas bezmērķīgi romantiskiem izskaistinājumiem. Tur dominējošais pelēkais ir kā neīsts biklums ļoti stipra rakstura pilsētai un tautai. Atklāju, ka neoklasicisms ļoti labi sadzīvo un sasaucas ar monumentālismu un pompozitāti. Jau ceļojuma otrajā dienā pieķēru sevi pie domas, ka arhitektūra šeit ir strukturēts, ļoti tolerants un korekts fons jebkura laika propagandai un nav svarīgi, kādai politiskajai sistēmai tas kalpo. Pelēkajam tiešām ir ne tikai piecdesmit nokrāsas, bet vēl arī piecdesmit faktūras.

Brauciens, kāpiens, cēliens

Ja uz Berlīni sagadījies aizbraukt bez īpaša plāna, cerot vienkārši ļauties vēlmēm, tad varētu būt grūtības orientēties, ir iespējams pat apjukt vēlmēs. Ir jāizvēlas. Šoreiz izvēlos gūt iespaidu par pilsētu, to aplūkojot no augšas. Pilsētas panorāmu vislabāk novērtēt no Berlīnes televīzijas torņa, kas ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem. Torņa augstums ir 368,03 metri, bet skatu laukums atrodas 203 metru augstumā. Tas ir augstākais tornis Vācijā un otrais augstākais televīzijas tornis Eiropas Savienībā, starp citu, aiz Rīgas radio un televīzijas torņa. Lai apmeklētu torni, jārēķinās ar saviem 30 eiro, bet laikam jau ir tā vērts - skaidrā laikā redzamība var sasniegt pat 42 kilometrus. Torņa rotējošajā lodē atrodas skatu laukums un restorāns, un rotējošā lode veic vienu pilnu apgriezienu 30 minūšu laikā, iespaidīgi, vai ne?

Ja gribas uz pilsētu paskatīties no augšas, netērējot naudu, tad piemērotāks ir kāpiens Kreicbergā vai Reihstāga apmeklējums, kas ir par brīvu. Lai to apmeklētu, ir iepriekš jāpiesakās apmeklējumam noteiktā laikā, to var izdarīt internetā vai arī reģistrācijas punktā pie Reihstāga. Jābūt gatavam drošības pārbaudēm, jāuzrāda arī personu apliecinoši dokumenti, jo nevajag aizmirst, ka Reihstāgā atrodas valsts augstākā pārvaldes iestāde - parlaments. Lai arī šķietami ēka izskatās sena, tā celta 1884. gadā, bet 1999. gadā uz Reihstāga ēkas tika izveidots moderns stikla kupols, kā simbols, kur saduras jaunais ar veco un no kura paveras lieliska panorāma (360°) uz Berlīni. Reihstāga kupola apmeklējuma laikā par brīvu ir pieejams lielisks audio gids, kas sakontaktējas ar bezvadu sensoriem atkarībā no atrašanās vietas un pastāsta par Reihstāga un Berlīnes vēsturi, arhitektūru un kultūras iespējām.

Alternatīvas izklaides

Berlīne ir pazīstama ar dažādiem alternatīviem izklaides un atpūtas piedāvājumiem, interesentiem viegli ir atrodams Mazās Stambulas orientālais tirgus un urbānās dārzniecības paraugs Princešdārzs (Prinzessinnengärten). Savukārt Mākslas kvartālā - Bethanien galerija, kas izvietota kādreizējās slimnīcas ēkā un šobrīd ir alternatīvās mākslas centrs Berlīnē. Daudzas no izstādēm ir bez maksas. Tur var vērot arī teātra un mākslas priekšnesumus. Kad laikmetīgās mākslas kļūst par daudz, vislabāk doties uz Nikolaja kvartālu, kas tiek uzskatīts par vecpilsētu. Tieši šeit esot dibināta Berlīne 1200. gadā, tiesa, kvartāls pilnībā nopostīts Otrā pasaules kara laikā un no jauna izbūvēts 1987. gadā, protams, maksimāli autentisks. Zoodārza aktīvākos iemītniekus var vērot arī no tam blakus esošā tirdzniecības centra, jo ēdināšanas un bērnu rotaļu zonām ir stikla sienas, caur kurām paveras skats uz zoodārzu.

Arī Berlīnes mūra muzejs jeb, pareizāk, Terora topogrāfija pieskaitāms ekonomiskajām tūrisma apskates vietām, šis ir bezmaksas muzejs par policijas un valsts teroru nacisma režīma laikā Vācijā. Apskates objekti ir gan iekštelpās, gan ārā, ir pastāvīgās un īslaicīgās izstādes. Muzejs iekārtots ēkās, kas reiz kalpoja par gestapo un SS štābu. Teritorijā saglabāti fragmenti no oriģinālās Berlīnes mūra sienas. Bet, manuprāt, šī ir vieta, kura jāzina, bez jebkādām ilūzijām un gaidām. Turpretī Ebreju genocīda memoriāls netālu no Brandenburgas vārtiem tik tiešām ir iespaidīgs mākslas piemineklis. Tik neuzbāzīgi pelēks un pārspīlēti sistematizēts un strukturēts, tas atstāj milzīgu iespaidu - labirinta rotaļīgums konfliktē ar vēsturisko saturu. Jaunieši to izmanto nenopietnos selfijos, bet ir sabiedrības daļa, kam tas nav pieņemami.

Neiespējamā izvairīšanās no muzejiem

Kopumā Berlīnē ir tiešām iespaidīgs muzeju klāsts, kas aptver un godina visu, no dabas un cilvēces vēstures līdz pat pasaules mēroga mākslas darbiem un žilbinošiem vācu dizaina attēliem. Pat ja esat apņēmies nestaigāt pa muzejiem, noteikti gadīsies kādam uzskriet virsū un, nejaušības vadītam, sajūsmā tajā pavadīt pāris stundas. Labāko Berlīnes muzeju vidū vienmēr tiek minēts Tehnikas muzejs, Kino/Filmu un Televīzijas muzejs, Stasi slepenpolicijas muzejs, Muzeju sala ar pieciem dažādiem mākslas muzejiem, Bauhaus lietu muzejs, kas pēta lietu dizainu un attīstību, Komunikāciju muzejs, Dabas muzejs ar fantastiskiem pilna izmēra dinozauru skeletiem, milzīgām iežu kolekcijām, bezgalīgu lērumu zivju eksponātu kolbās un pasakainiem Dienvidamerikas papagaiļu eksponātiem. Man personīgi vispatīkamākais pārsteigums bija Fotogrāfijas muzejs un īpaši Helmuta Ņūtona lietu un fotogrāfiju kolekcija. Helmuts Ņūtons ir viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta modes māksliniekiem, kas nekautrējās no savas intereses par kaila ķermeņa skaistumu un sauca sevi par pornogrāfu. Savos provokatīvajos attēlos viņš apvienoja portretu, modi un erotiku. Tādēļ jo īpaši iespaidīgi viņa bildes izskatās milzīgos izmēros, kas orientējoši varētu būt 2 x 6 metri.

Vēderprieku cienītājiem no sirds iesaku baudīt visus iespējamos ātro ielas ēstuvju piedāvājumus, jo tik daudzveidīgam un neizsmeļamam hamburgeru un kebabu piedāvājumam grūti turēties pretī. Un jāatzīst, ka neatkarīgi no hamburgera cenas (5-30 eiro robežās) kvalitāte bija nemainīgi lieliska, mainījās tikai telpu vai sēžamo kvalitāte.

Jāatzīstas, ka baidījos no nevīžīgiem alusvēderiem, kas aizrāvušies ar desiņām, baidījos arī no skinhedu laika ietekmētiem pēctečiem kopā ar lērumu Austrumu imigrantu un grafiti samocītu pilsētu, un tas viss tur tik tiešām ir, bet - tas netraucē.

Augstprātību no inteliģences atšķirot vien tas, ka augstprātīgs cilvēks ir gudrs, bet liek citiem justies mazāk vērtīgiem, taču inteliģents nekad otram neliks nojaust savu nepilnību. Tieši tā varētu būt arī ar Berlīni, tā man tagad ir inteliģences etalons.