Kā un kur svinēt: Muzikālās un aktīvās Lieldienas ar un bez zaķa
 
©Oksana DŽADANA, F64 Photo Agency

Brīvo dienu Lieldienās ir gana daudz, var paspēt gandrīz vai visu – būt ģimenē, nokrāsot olas, uzvarēt vai zaudēt olu kaujās, aiziet uz kādu koncertu, kā arī paveikt kādu no latviešu tautas rituāliem, lai auglīgs un veiksmīgs šis gads.

Kristīgi

Ekumeniskais Krusta ceļš Vecrīgā tradicionāli norisināsies Lielajā piektdienā, 19. aprīlī, sākums pulksten 12. Ik gadu tas vieno ap 2000 dažādu konfesiju un reliģisko pārliecību, atšķirīgu sociālo pieredžu un tautību cilvēkus. Gājienā aicināti piedalīties visi kristieši, arī cilvēki, kuri ir vēl tikai ceļā uz ticību. Ar šo gājienu Latvijas kristieši apliecina arī savu ekumenisko kopības garu. Latvijas kristieši ir piemērs pasaulē, ka konfesiju atšķirības nav šķērslis, lai vienotos ticībā, cerībā un mīlestībā. Šī gada Krusta ceļa centrālā tēma ir atstumtība, ko ikviens ir piedzīvojis personiskā līmenī jau bērnībā. Katrai apstāšanās vietai - stacijai būs veltīta apakštēma. Pārdomājot tādas apakštēmas kā sevis vainošana, nevērība, meli un manipulācija, mazvērtība, seksuālā vardarbība, norobežošanās no atšķirīgā, kā arī dusmas, kauns un bailes, ikviens tiks aicināts rast individuālu un sabiedrības ceļu no atstumtības caur pieņemšanu uz mīlestību. Krusta ceļa garīgās pārdomas vadīs Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, mācītājs Krists Kalniņš, māsa Sofija, priesteris Arnis Maziļevskis, mācītājs Linards Rozentāls, Latvijas baptistu savienības bīskaps Kaspars Šterns un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Ekumeniskais Krusta ceļš sāksies starp Svētā Jēkaba katedrāli un Saeimu, bet noslēgsies Doma laukumā. Kopējais maršruts iekļaus šādas apstāšanās vietas hronoloģiskā secībā: Svētā Gara tornis Pils laukumā, Jēkaba laukums, Basteja kalns, Brīvības piemineklis, Līvu laukums, Doma laukums.

Tautiski

Pašā Rīgas centrā, Brīvības laukumā un Līvu laukumā, 21. aprīlī no pulksten 11.00 varēs izšūpoties jautrajās Lieldienu šūpolēs. Latviešu ticējums vēsta, ka Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs un vasarā odi un dunduri nekodīs. Tāpat senie latvieši ticēja, ka šūpošanās Lieldienās simbolizē auglību - kārtīgi izšūpojoties, saimniekam rudzi izaug lieli, bet liniem sēklas - tīras kā vēja vētītas.

Savukārt Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Lieldienu svinībām 21. un 22. aprīlī. Pavasara gaidītākie svētki divu dienu garumā tiks atzīmēti ar jau iemīļotām un visu gaidītām Lieldienu izdarībām - olu krāsošanu un ripināšanu, kārtīgu šūpošanos, radošām darbnīcām, spēlēm un dančiem kopā ar folkloras kopām, amatnieku un mājražotāju tirdziņu un, protams, tradicionālā Lieldienu cienasta baudīšanu. Nostāsti vēsta, ka Lieldienu rītā agri jāceļas un jāmazgājas tekošā ūdenī, lai visu gadu možums un laime, savukārt kaimiņu nopēršana ar bērzu rīkstēm aizbaidot visus nešķīsteņus, kas tieši šajā laikā esot īpaši aktīvi. Arī brīvdabas muzejā Lieldienu svinībās tiks ievērotas senču ieražas, kā arī darīts viss nepieciešamais, lai vasara būtu ražīga un mājās ienāktu svētība. Kā lieli, tā mazi Brīvdabas muzeja apmeklētāji svētkos varēs krāsot olas, izmantojot ne tikai jau ierastās sīpolu mizas, bet apgūstot arī citus rotāšanas paņēmienus. Kad olas novārītas un izrotātas, tad, protams, seko arī olu sišanās kaujas, kas ir viena no jautrākajām Lieldienu izdarībām, kuru neaizmirsīsim arī šoreiz. Viens no ticējumiem vēsta, ka tas, kam stiprāka ola, ilgāk dzīvos. Īpaši svarīgi esot ievērot principu: Pirmajās Lieldienās sitas ar tievo galu, Otrajās Lieldienās - ar resno galu. Laimi un auglību Lieldienās var veicināt arī ar kārtīgu šūpošanos, jo nostāsti vēstī - jo augstāk šūpojas, jo labāka raža. Šūpošanās Lieldienās arī atbaidot odus un citus uzmācīgus kukaiņus gan no cilvēkiem, gan mājlopiem. Svētku viesi varēs ne tikai piedalīties dažādās tradicionālajās Lieldienu izdarībās un izzināt paražas kopā ar folkloras kopām, bet arī piemeklēt skaistus, noderīgus un gardus darinājumus amatnieku un pārtikas mājražotāju tirdziņā.

Muzikāli

Piektdien, 19. aprīlī, pulksten 18 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā diriģents Māris Kupčs un baroka orķestris Collegium Musicum Riga aicina izbaudīt šķietami zināmu, taču Latvijā līdz šim nedzirdētu darbu - Johana Sebastiāna Baha kantāti Tilge, Höchster, meine Sünden (Džovanni Batista Pergolēzi Stabat Mater J. S. Baha versijā). Pirmatskaņojuma solistes - soprāni Terēze Gretere un Ilze Grēvele-Skaraine. Džovanni Batista Pergolēzi darbs Stabat Mater savu ārkārtīgi lielo popularitāti ieguva visai drīz, un šā darba slava strauji izplatījās ārpus Itālijas robežām, tostarp arī protestantiskajā Vācijā, kur katoļu mūzikai ikdienā bija grūti atrast pielietojumu. Tādēļ Pergolēzi laikabiedrs Johans Sebastiāns Bahs bija viens no pirmajiem, kurš Stabat Mater veica instrumentācijas izmaiņas un pielāgoja nošu materiālam tekstu vācu valodā, tādējādi radot kantāti Tilge, Höchster, meine Sünden (BWV 1083), kas ātri vien ieguva popularitāti visās vāciski runājošās zemēs. Koncertu papildinās arī fragmenti no J. S. Baha kantātes Ich steh mit einem Fuß im Grabe, ko diriģenta un senās mūzikas pētnieka Māra Kupča vadībā atskaņos soliste, baroka obojiste Kristīne Kupča, tenors Rinalds Kandalincevs un soprāns Ilze Grēvele-Skaraine.

Rīgas kamerkora Ave Sol Lieldienu koncerts Augšāmcelšanās notiks Pirmajās Lieldienās, 21. aprīlī, pulksten 16 Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Koncertā piedalīsies ērģelnieks Aigars Reinis. Koncertā izskanēs Klaudio Monteverdi, Bendžamina Britena, Leonarda Bernsteina, Sergeja Rahmaņinova, Johana Sebastiana Baha un citu komponistu kompozīcijas.

Klusajā sestdienā, 20. aprīlī, uz koncertprogrammu Stabat Mater Latgales vēstniecībā Gors aicina Rēzeknes kamerorķestris. Programmā Džovanni Batistas Pergolēzi skaņdarbs Stabat Mater un Pētera Vaska darbs stīgu orķestrim Viatore. Piedalīsies arī jaunās dziedātājas Ilze Grēvele-Skaraine un Agnese Urka. Baroka laika itāļu komponista Džovanni Batistas Pergolēzi (1710-1736) skaņdarbs Stabat Mater ir zināmākais komponista darbs. 1736. gadā tapušā darba ierosme ir 13. gadsimta kristiešu himna svētajai Marijai, portretējot Dievmātes ciešanas Jēzus Kristus krustā sišanas laikā.

Pirmdien, 22. aprīlī, pulksten 16 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā uzstāsies vokālā grupa Putni Antras Dreģes vadībā un ērģelniece Larisa Carjkova ar koncertprogrammu Musica Divina. Programmas pamatā ir viduslaiku, renesanses un baroka vokālās un vokāli instrumentālās kompozīcijas, kas tapušas, iedvesmojoties no seniem dziedājumiem un tekstiem par mistiskajiem cilvēku aizstāvjiem un Dieva sūtņiem eņģeļiem. Skaņdarbi aptver plašu muzikālo stilu klāstu un aicina iepazīties ar Latvijā reti atskaņotu autoru mūziku, tostarp ar viduslaiku mistiķes un zinātnieces Bingenes Hildegardes lūgšanām, izcilo renesanses polifonijas meistaru Jakoba Gallusa un Orlando di Laso motetēm, kā arī citu autoru opusiem. Savukārt ērģeļu skanējums ļaus ielūkoties tā laika cilvēku pasaules uztverē, garīgā piepildījuma meklējumos, ikdienas priekos un bēdās.

Kopā ar zaķi

Lieldienās, 21. aprīlī, kultūras un atpūtas parkā Mežaparks notiks tematisks Lieldienu pasākums Lieldienu zaķi meklējot. Svētku programmā: dažādas radošas darbnīcas bērniem, teātra izrāde, rotaļas, spēles un virkne citu tradicionālo Lieldienu aktivitāšu. Tāpat kā citus gadus, arī šogad uz Mežaparku būs atceļojusi Trušu karaliste, kas pie Rīgas zooloģiskā dārza ieejas, sākot no 19. aprīļa, četras dienas priecēs parka apmeklētājus. Svētku rītā, kā jau ierasts, būs iespēja apmeklēt Lieldienu tirdziņu, kur tiks piedāvāts plašs amatnieku un mājražotāju preču klāsts. Darbosies radošā apvienība Pasaku nams ar rotaļu programmu Oliņ, boliņ pūpolos. Zaļajā teātrī varēs noskatīties radošās apvienības Pārsteigumu karuselis teatralizēto koncertprogrammu ar apmeklētāju iesaistīšanu Saldi krāsainais Lieldienu brīnums. Tie, kuriem olu krāsošanas noslēpumi ir jau izzināti, varēs Zaļajā teātrī izmēģināt koka spēles, radošajās darbnīcās savām rokām izveidot dažādus Lieldienu dekorus. Būs arī tradicionālā atrakcija Olu ripināšana no kalna, varēs kopā ar Lieldienu zaķi uzmeistarot putnu būrīti.

Izzinoši

Sestdien, 20. aprīlī, pulksten 12 Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī Jelgavā norisināsies cikla Radītprieks nodarbība - Koša sutaša rota pavasarim, kurā varēs radīt oriģinālas rotas - auskarus, kulonu vai piespraudi sutaša tehnikā. Nodarbību vadīs meistare Zanda Kursīte, kas atklās sutaša rotu darināšanas tehnikas nianses un demonstrēs tās izmantošanas iespējas. Nodarbībā dalībnieki varēs darināt piespraudi, kulonu vai auskarus no sutaša diegiem, iestrādājot arī dažādu krāsu plakanos akmeņus, pērles, kā arī veidot rotu aizdari, praktiskai to nēsāšanai. Nodarbības ilgums līdz trīs stundām, visi nodarbībai nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti. Sutaša rotu darināšanas tehnikas pirmsākumi meklējami Francijā 14. gadsimtā, bet tās popularitāte atgriezās tikai 20. gadsimta beigās. Sutaša tehnikā darinātas rotas mūsdienās kļūst arvien populārākas, jo ir oriģinālas un unikālas. Pirms nodarbības, pulksten 11, būs iespēja doties atvērtajā ekskursijā pa Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torni kopā ar gidu, kas parasti notiek tikai reizi mēnesī.