Latvijas valsts simtgades svinībām gatavojas arī tūrisma industrija, aicinot ikvienu vairāk apceļot savu zemi.
Gaidot valsts simtgadi, Lauku ceļotājs ir izstrādājis Latvijas valstiskuma veidošanās ceļus tūrisma maršrutos, tādējādi aicinot iepazīt Latvijas valstiskuma veidošanos. «Katrs no šiem ceļiem - Brīvības, Baltijas, Daugavas, Līvu, Jēkaba, Gaismas un Māras - ļauj iepazīt Latvijas vēstures pagriezienus, personības, vietas un notikumus, kas sekmējuši valsts dibināšanu un nacionālās identitātes veidošanos. Šajos maršrutos var doties vēl šoruden, izbaudot Latvijas krāšņās, rudens lapu zelta un purpura krāsotās ainavas un iepazīstot visdažādākās liecības par to, kā veidojusies un attīstījusies mūsu valsts,» Neatkarīgo informē Lauku ceļotāja prezidente Asnāte Ziemele. Maršruti veidoti pēc Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas idejas par Latvijas kultūras mantojumu koridoriem.
Publicitātes foto
Brīvības ceļš (Rīga-Jelgava-Dobele-Saldus-Skrunda-Durbe-Grobiņa-Liepāja) ir vēsturiski saistīts ar Latvijas Brīvības cīņām 1918.-19. gadā. Tomēr arī senākā pagātnē ceļu var izsekot jau kopš sestā gadsimta, kad atsevišķi tā posmi (Grobiņas apkārtne) bijuši nozīmīgas kuršu un skandināvu kultūru saskarsmes teritorijas. Projekta veidotāji lēš, ka šī maršruta izbraukšanai vajadzētu veltīt piecas dienas.
Savukārt astoņas dienas būtu optimālais laiks, kurā izbraukt Daugavas ceļu (Rīga-Jēkabpils-Daugavpils-Krāslava-Piedruja). Tas zināms gan ar Daugavas ūdensceļu, pa kuru Latvijā ienāca pirmie iedzīvotāji, gan Daugavu kā galveno tranzītceļu, kas uzplauka jau vikingu laikā un arī vēlāk bija galvenais ūdensceļš, par kuru piegādāja Rietumeiropā vispieprasītākās preces, piemēram, vasku un zvērādas. Šajā maršrutā ir arī Kokneses pilsdrupas, Krustpils, pilskalns Aizkrauklē un Daugmalē, kā arī labi saglabājušies Daugavgrīvas un Daugavpils cietokšņi. Protams, arī unikālie Daugavas loki, Sv. Meinarda Ikšķiles baznīcas drupas, kas tiek uzskatīta par pirmo mūra celtni Baltijā.
Ar piecām dienām būtu gana, lai izbrauktu Baltijas ceļu (Grenctāle-Rundāle-Bauska-Rīga-Sigulda-Cēsis-Valmiera-Rūjiena-Unguriņi). Šis ceļš jaunāko laiku vēsturē ievērojams ar 1989. gada 23. augustā, Molotova - Ribentropa pakta noslēgšanas 50. gadadienā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā organizēto protesta akciju pret padomju okupāciju.
Nepilnu nedēļu vajadzētu veltīt Līvu ceļam (Ventspils-Dundaga-Roja-Bērzciems-Engure-Ragaciems-Kauguri-Rīga-Carnikava-Skulte-Liepupe-Salacgrīva), kas saistīts ar Latvijas pamatiedzīvotājiem līviem (lībiešiem), kas senatnē dzīvoja gan Ziemeļkurzemē, gan Vidzemē (Daugavas lejtecē, Gaujas baseinā un Rīgas jūras līča piekrastē). Vēsturnieki teic, ka līvi jeb lībieši senajā Latvijas teritorijā top samanāmi un atpazīstami laikā no 10. gadsimta. Viņi apdzīvo Ziemeļkurzemi, Daugavas un Gaujas lejteces. Teritoriju gar jūru no Ģipkas līdz Ovišiem tagad zinām kā Lībiešu krastu, tur joprojām atrodami ne tikai romantisma apdvesti piejūras zvejniekciemi ar lībisku izcelsmi, tur atrodas arī senākās Latvijas bākas. Lībiešu mantojums saskatāms arī nēģu zvejas tradīcijās, kas joprojām dzīvas Carnikavā, Svētciemā un Salacgrīvā. Salacgrīvā apskatāmi nēģu tači un uzpariktes, kādu citur sen vairs nav. Latvieši radās, kad līvi saplūda ar latgaļiem, joko paši līvi, un iespējams, ka viņu jokā ir daļa patiesības - norāda projekta veidotāji.
Jēkaba ceļš (Pāvilosta-Alsunga-Kuldīga-Kandava-Tukums-Lestene-Džūkste-Dobele-Jelgava) veltīts pazīstamākajam no Kurzemes hercogiem - Jēkabam (1610-1681), kura 40 gadus ilgais valdīšanas laiks izcēlās ar rosīgu saimniecisko politiku, veidojot manufaktūras, izveidojot nozīmīgu floti, kas bija spējīga uzturēt regulārus tirdzniecības sakarus ne tikai ar Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm, bet doties arī uz kolonijām Gambijā un Tobāgo. Ne visu Jēkabam izdevās realizēt - Ventas rumbas apejas kanāls palika nepabeigts, neīstenojās arī citi grandiozi plāni un ieceres - pat Austrālijas kolonizācija! Taču hercoga Jēkaba laiks ir lielu pārmaiņu laiks Latvijas zemēs, un tas nav palicis nepamanīts, tāpat kā lielais hercoga Jēkaba veikums pavisam nelielā Eiropas zemes gabaliņā. Tas pierāda, ka, gudri saimniekojot, var tālu tikt.
Gaismas ceļš (Alūksne-Gulbene-Cesvaine (arī Jaunpiebalga, Vecpiebalga)-Madona) simbolizē vietu, kur kultūra, zinātne un politika ieguvušas jaunu, būtisku nozīmi - Bībeles tulkojums, skolu izveidošana, brāļu draudzes un hernhūtieši, industriālie objekti, latviešu kultūras, zinātnes un sabiedrisko darbinieku dzīves vietas, kopīgās Brīvības cīņas ar igauņiem.
Māras ceļa (Ludza-Rēzekne-Daugavpils-Latvijas/Lietuvas robeža) nosaukums veltīts vienai no populārākajām latviešu dievībām - Mārai, kuras tēls veidojies, saplūstot kristietības priekšstatiem par Jēzus māti Jaunavu Mariju ar latviešu mitoloģiskajām dievībām. Īpaši populāra Māra (Svētā Jaunava Marija) ir katolicisma centrā - Latgalē, kura kopš 19. gs. nereti tika dēvēta arī par Māras zemi (Terra Mariana).
Publicitātes foto
Lai labāk saplānotu ceļojumu, ar maršrutu aprakstiem var iepazīties Lauku ceļotāja mājaslapā. Katram maršrutam redzams sadalījums pa dienām, veicamie attālumi, katras dienas apskates vietas, foto galerija, kā arī vietējo stāsti un atmiņas par vēsturiskajiem notikumiem. Sniegta arī praktiska informācija par to, kur paēst, pārnakšņot, kā sazināties ar apskates vietu un naktsmītņu saimniekiem. Maršrutu apraksti latviešu, angļu, vācu un krievu valodā un kartes lejupielādējami izdrukai un līdzņemšanai ceļā. Maršrutos apskatāmi ne tikai muzeji un vēsturiskas ekspozīcijas, bet arī viesiem atvērtas lauku saimniecības, kas saņēmušas kultūras zīmi Latviskais mantojums. Daudzas no šīm saimniecībām pauž mūsu valsts vēsturi caur saimnieku dzīvesveidu, kur cieņā ir paaudzēs pārmantotās zināšanas un prasmes, tiek glabāti dzimtas stāsti par vietējiem notikumiem, tajā skaitā Latvijas vēsturē svarīgiem pagrieziena punktiem. Šāds ceļojums ir unikāla iespēja iepazīt vēsturi caur personiskiem cilvēku stāstiem.
Lai ceļotāji varētu dalīties savos iespaidos ar mājās palicējiem, ir izdotas Latvijas valstiskuma ceļu pastkartes.