Tūrisma kompānijām vajadzēs papildu licences
Lai stingrāk uzraudzītu tūrisma nozari Latvijā, valdība apstiprinājusi grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz papildu izmaksas oficiāli reģistrētajiem pakalpojumu sniedzējiem, rūpīgāku kontroli un licencēšanu, ko uzņemsies Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
PTAC uzraudzīs
Likumprojektā iekļautā norma paredz, ka tūrisma aģentiem un operatoriem būs jāsaņem speciāla atļauja, kas ļaus komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem organizēt un pārdot kompleksos ceļojumus. Nozares uzraudzību veiks PTAC, un tā kompetencē būs arī licences izsniegšana, uzņēmējdarbības apturēšana tiem komersantiem, kuri neievēros noteiktās prasības vai darbosies bez licences, kā arī centrs pārņems no Ekonomikas ministrijas (EM) un uzturēs Tūrisma aģentu un operatoru datu bāzi, kā arī veiks centrālā kontaktpunkta funkciju, nodrošinot efektīvu informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par komplekso un saistīto pakalpojumu sniedzējiem.
«Tūrisma likuma grozījumu rezultātā tiks nodrošināta efektīvāka patērētāju interešu aizsardzība. Ar likumprojektu tiek uzlabota patērētāju aizsardzība, nodrošinot, ka ceļotājs tiks atgriezts atpakaļ Latvijā operatora maksātnespējas gadījumā. Tāpat tiek stiprināta PTAC kapacitāte, kas ļaus stingrāk uzraudzīt nozari un izskaust negodīgos komersantus,» Neatkarīgajai teic EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Būs jāmaksā arī par licenci
Izmaiņas likumdošanā nozīmē, ka tūrisma operatoriem (komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem), kuriem ir jābūt drošības garantijai vismaz 28 457,44 eiro apmērā, lai nodrošinātu klientu iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu, papildus ik gadu būs jāpērk licence. Atbildīgās institūcijas gan vēl nav sarēķinājušas, cik tieši šāda licence varētu maksāt, taču ir aplēses, ka tie varētu būt 40 eiro gadā.
«Licence būs kā papildu garants klientu iemaksātās naudas drošības garantijai, lai nodrošinātu klientu atgriešanu valstī, ja iestājas operatora maksātnespēja,» par mērķi tūrisma operatorus divkārši aplikt ar drošības garantijām norāda E. Urpena.
Mērķis gan šādai licencēšanas sistēmai ir cēls - iespējamo pārkāpumu efektīvāka novēršana.
«Viens no licencēšanas mērķiem ir arī godīgas konkurences veicināšana, ņemot vērā, ka tiks samazināts to uzņēmumu skaits, kas darbojas prettiesiski,» stāsta PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
«Licencēšana samazinās ēnu ekonomiku, nodrošinās efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību un godīgu konkurenci tūrisma komersantu vidū,» atbalstu izmaiņām un licencēšanas sistēmai apliecina arī Latvijas Tūrisma operatoru un aģentu asociācijas (ALTA) ģenerālsekretāre Irēna Riekstiņa.
Apturēs komercdarbību
Skaidrs, ka izmaiņas likumdošanā veicinās tūrisma nozares legālo komersantu kontroli, bet - kas notiks ar tiem, kas savus pakalpojumus sniedz nelegāli, atbildīgās institūcijas skaidru atbildi nevar sniegt. Proti, runa ir par biedrībām, privātpersonām un citiem darboņiem, kas pieplūdina sociālos tīklus ar sludinājumiem, ka «meklē līdzbraucējus», «organizē braucienus» un pat piedāvā sevi nekautrējoties par gidiem.
«Šie noteikumi attiecas uz visiem. Vienīgie izņēmuma gadījumi, kad nav jānodrošina aizsardzība maksātnespējas gadījumā, būs tad, ja tiek piedāvāti pakalpojumi, kas īsāki par 24 stundām vai neietver naktsmītni, ja kompleksais pakalpojums tiek veidots tikai atsevišķos gadījumos, bez peļņas gūšanas nolūka un tikai ierobežotai ceļotāju grupai, kā arī biznesa ceļojumu pakalpojumu organizēšanā, kas notiek saistībā ar līgumu starp operatoru un konkrētu uzņēmumu,» paskaidro E. Urpena.
Savukārt PTAC norāda, ka institūcija reaģēs uz patērētāju sūdzībām, veiks kontrolpirkumus, taču nesaka, kā cīnīsies ar nozares ēnas pusi. Bet atklāj, kā tiks kontrolēti jau reģistrētie uzņēmumi. «PTAC plāno veikt vairāk darbību, lai panāktu, ka nelicencētie uzņēmumi pārtrauc piedāvāt kompleksos tūrisma pakalpojumus,» norādīja S. Gertmane. PTAC būs tiesīgs apturēt negodīgā uzņēmuma komercdarbību.
VID atgādinās
Uz nelegāliem indivīdiem, kas, nereģistrējoties kā tūrisma pakalpojuma sniedzēji, nemaksājot nodokļus un, protams, nepakļaujoties arī licencēšanas sistēmai, turpinās sniegt savus pakalpojumus, acis gan negrasās pievērt VID.
Dienesta Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja Neatkarīgajai norāda, ka šādam «uzņēmējam» ir jāreģistrējas kā saimnieciskā darba veicējam: «VID inspektori, konstatējot risku, kad fiziskā persona, iespējams, veic nereģistrētu saimniecisko darbību, nosūta paziņojumu ar atgādinājumu par saimnieciskās darbības reģistrēšanu, pamatojot to ar VID rīcībā esošo informāciju un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.» Ja fiziskā persona nesadarbojas ar VID, var tikt piemērots administratīvais sods par nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošanu.