5.lapa
Ceļš pie pirātiem
Pēdējo rītu Meridā sākam ar skaisto Calle Monteho. Tā ir liela aleja, kas veidota pēc Parīzes Elizejas lauku principa: lieli, plati un ēnaini trotuāri un ielas malās fantastiski skaistas villas, kurās savulaik noteikti dzīvoja bagātie spāņu kolonizatori.
Tālāk mūsu gaitas ved uz Lielo Maiju muzeju, taču šoreiz liktenis nav mūsu pusē: muzejs šajā dienā ir ciet. Vilšanās sajūta ir pamatīga...
Bet, tā kā kultūras aktivitātes nenotiek, mūsu ierašanās Kampečē ir krietni agrāka, un Meridā paēstās pusdienas ļauj par ēdienu vairs nedomāt, bet uzreiz ķerties pie vakara izklaidējošās daļas. Un mums tā sākas ar malekona (promenāde gar jūru) sameklēšanu. Jūras tuvums tomēr savaldzina. Pilsētas, kas atrodas jūras krastā, mūs vienmēr uzrunā vairāk. Šis malekons nebija tik romantisks, kā gribētos, toties tas bija ļoti sportisks: lieliska vieta vakara pastaigai vai skrējienam.
Kad karstā saule ir norietējusi, daudzas kafejnīcas arī izvācas ārā no savām kondicionētajām telpām, un vesela pilsētas iela pārvēršas par vienu lielu un čalojošu kafejnīcu, jo saprast, pie kuras kafejnīcas galdiņiem tu sēdi, šķiet, var tikai oficianti, kas izslāpušajiem tūristiem ik pa laiciņam pienes jaunas margaritu porcijas...
Savukārt dienasgaismā Kampečes vēsturiskais centrs izskatās vēl jaukāks. Zemās krāsainās mājiņas uz spilgti zilo debesu fona ir burvīgas. Kampečes vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Pilsēta ir spāņu iekarotāju dibināta 16. gadsimtā un bijusi nozīmīga osta Karību jūras reģionā. No šejienes acīmredzot arī pilsētas pirātu tēma: tik nozīmīgu ostu nepārtraukti esot mēģinājuši iekarot pirāti un citi uzmācīgi tipi, kas tajā laikā klejoja pa Karību jūru.
Pēc ilgas apspriešanas un Tripadvisor atsauksmju lasīšanas mēs izvēlējāmies brokastu vietu - Luan. Visiem iesaku! Ļoti garšīgi, un arī kafija ekselenta, kas, ņemot vērā meksikāņu kafijas dzeršanas neprasmi un amerikāņu tūristu gaumes graujošo ietekmi, bija visai svarīgi.
Pēc brokastīm apskatījās gan Pirātu muzeju, kur vesela istaba bija veltīta filmai Karību jūras pirāti un Džonijam Depam, gan maiju vēstures muzeju.