TŪRISMS. Meksika: saule, jūra un piramīdas

Kā ierasts teikt: Meksika ir kontrastu zeme. Tas attiecas arī uz Kankūnu, iecienītu Meksikas kūrortu. Bounty reklāmu pludmales, tortillas, burritos, nachos un svelmaina naktsdzīve? Jā, bet ne tikai. Ir arī pilnīgi cita, netūristiska, vide – blakus baltsmilšu pludmalēm ieraugām visus «nepieciešamos» kontrastus. Bet, par spīti redzētajam, – Meksika ir brīnišķīga. Sevišķi, ja izbaudām piramīdas, džungļus un lagūnas.

Iepazīšanās

Ielidojot Kankūnā, gaidīju, kā smaržos gaiss. Cerēju, ka būs tā kā savulaik, ielidojot Kubā, taču šoreiz lielpilsētā neko vairāk par samtainu karstumu nejutu. Piebraucot pie viesnīcas, apkārtējā ainava bija tieši tāda, ka es cerēju, ka taksometra šoferis ir kļūdījies ar adresi: apkārt miskaste un baisi būvlaukumi. Viesnīca noteikti bija jau pieredzējusi savus labākos laikus. Viss bija nedaudz apbružāts, oda pēc kanalizācijas, bija dvieļu trūkums, tomēr divu guļamistabu apartaments atradās netālu no ostas, kas mūs veda uz pirmo pieturu ceļojumā - Islamuheresu. Tā ir septiņus kilometrus gara un 650 metrus plata sala netālu no Kankūnas, no kuras prāmis aizved tieši piecu dziesmu laikā, ko izpilda apšaubāmas kvalitātes dziedonis.

Foto: Linda VEIDEMANE

Mūsu galvenā vēlme ir pēc iespējas ātrāk tikt līdz pludmalei un baudīt jūru. Taču ilgi no saules vien nepārtiksi: sākām meklēt ēstuvi. Nonācām pie tirgus, kur ceļveži mums solīja labu un nedārgu maltīti. Tieši tāda arī tur bija. Tas, ka tur pusdienoja ne tikai tūristu bari, bet arī vietējie, mūs iedrošināja. Pēc tam nonācām līdz vējainākajai salas daļai, kur lieli viļņi sitas pret krasta akmeņiem.

Mums bija palikusi tikai viena neapskatīta pludmale, kurp arī devāmies. Tā bija jauniešu pilna, kāds spēlēja ģitāru, kāds meditēja, kāds vienkārši baudīja skaisto skatu un brīdi.