Malta – Eiropas priekšpostenis Vidusjūrā

SKATS NO GOZO CITADELLAS. No restaurētās pils Gozo salas centrā paveras lielisks skats uz pilsētu © Anita DAUKŠTE

4.lapa

Gozo - zaļa, vēstures piesātināta

Ne mazāk pievilcīga tūristiem, bet varbūt pat vairāk ir Maltas jaunākā «māsa» Gozo sala. Salā var nokļūt tikai ar ūdens transportu - ar prāmi, jahtu no Maltas ostām un laivu piestātnēm. Gozo sala ir ne tik blīvi apdzīvota kā Malta, un pavasaros tās laukus klāj tīkami zaļa zāle. Dabisko ūdens avotu, izņemot retos nokrišņus ziemā, uz salas nav, toties ir vairāki senā Sv. Jāņa bruņinieku ordeņa veidoti nocietinājumi. Piemēram, lielākajā pilsētiņā (galvaspilsētā, kā to lepni sauc paši salas iedzīvotāji) Viktorijā ir restaurēts milzīgs viduslaiku cietoksnis Citadella - faktiski neliela pilsētiņa salas augstākajā punktā, no kuras šo Eiropas priekšposteni sargāja ordeņa bruņinieki. No bruņinieku laika šeit arī palikušas dažādas tradīcijas - piemēram - uguņošanas festivāli vasarā, kuru krāšņie ugunsziedi debesīs piesaista tūristu masas.

Vēl nesen Gozo sala bija viens no tūristu iemīļotākajiem objektiem tāpēc, ka šeit bija iespējams ieraudzīt dabas brīnumu Dvejras pludmalē - slaveno Azūra logu jeb klinti, kurā bija dabiski izveidojusies arka. Diemžēl šī gada 8. martā Azūra logs sabruka dabiskas klints erozijas dēļ. Tūristus vēl pēc inerces atvizina uz Dvejras pludmali, kas ir nenoliedzami skaists dabas skats ar zilo jūru un klinšu krāvumiem, bet īpašais starojums šai vietai ir zudis. Grūti pat iedomāties, kā šīs vietas liktenis var izveidoties nākotnē un ko tas nozīmēs salas tūrisma industrijai. 28 metrus augstā klints pie jūras savulaik bija Maltas vizītkarte, fotografēta un filmēta, iespējams, miljoniem reižu, īpaši no 1980. līdz 2000. gadam. Pasaules kinoindustrija šo vietu - Azūra logu - apmīļoja, filmējot gan seriālā Odiseja, gan Monte Kristo dārgumos, gan seriālā Troņu spēles. Nopietns klints erozijas process sākās jau 2013. gadā, kad parādījās pirmie brīdinājuma «zvani», ka klints erozija ar īpatnējo efektu, kas veidojies 500 gadu laikā, var arī sabrukt. Un, jā - klaukt - vienā jaukā dienā daba, kas brīnumu radīja, nolēma to arī likvidēt. Vai tagad kādā citā klintī Gozo salā var rasties līdzīgs «loga» efekts - nu, laikam jāpagaida vēl 500 gadi.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Izklaide

Festivāla organizatori ar prieku paziņo, ka biļešu tirdzniecība uz nākamā gada festivālu Laima Rendezvous Jūrmala 2025, kas norisināsies no 25. līdz 27. jūlijam gleznainajā Dzintaru koncertzālē Jūrmalā, ir sākusies. Festivāls jau ir kļuvis par vasaras mūzikas tradīciju, kas vieno izcilākos māksliniekus no Latvijas un visas pasaules, dāvājot skatītājiem neaizmirstamus dzīvas mūzikas svētkus orķestra pavadībā, informē organizatori.

Svarīgākais