TŪRISMS: Vīnes slavenākie zīmoli vienā nedēļas nogalē
Austrijas galvaspilsēta Vīne nenoliedzami ir viena no pasaules tūrisma leģendām. Austrieši ir spējuši radīt tik spēcīgus zīmolus, kas valdzina gan tos, kuri Vīnē viesojušies, gan tos, kuri vēl tikai plānojuši savām acīm redzēt un baudīt mākslas, arhitektūras, mūzikas un gastronomijas brīnumus, ko piedāvā šī pilsēta.
Tiem, kuri, izlasot šīs rindas, pārsteigumā savilks uzacis un teiks, ka neko jau tādu īpašu neatceras, tūdaļ atgādināšu vismaz dažus faktus, par ko ir runa: mākslā šie zīmoli ir Gustavs Klimts, mūzikā - Volfgangs Amadejs Mocarts, Johans Štrauss un Vīnes valsis, Vīnes opera, arhitektūrā - greznais ķeizaru mītņu kvartāls Hofburga, Šēnbrunnas un Belvedera pilis un Hundertvasera nams, gastronomijā - Vīnes šnicele un Zahera torte. Vēstures zinātāji savukārt uzreiz atcerēsies Austroungārijas impērijas Hābsburgu dinastijas ķeizarus - gan cienīgo un superkonservatīvo Mariju Terēzi, gan Franci Jozefu I, gan viņa skaistuli sievu ķeizarieni Elizabeti jeb Sisī, kuras slavu 19. gadsimtā varētu salīdzināt ar princeses Diānas popularitāti 20. gadsimtā. Nu, jā, vēstures zinātāji jau arī pieminēs, ka Vīnes Mākslas akadēmijā kādreiz mācījies viens no pasaules lielākajiem tirāniem Ādolfs Hitlers, kurš no tās atskaitīts talanta trūkuma dēļ. Taču Hitlera «piemiņas vietas» nav tās, ko var ieraudzīt Austrijas galvaspilsētā, jo šeit labāk vēlētos mūžam aizmirst fīrera realizēto «anšlusu» jeb aneksiju Trešajam reiham 1938. gada 12. martā. Lai nu paliek tas, ko Vīnē neredzēt, atgriezīsimies pie tā, ko redzēt un izbaudīt.
Vīne - tūristiem draudzīga pilsēta
Vīne sadalās 19 rajonos, no kuriem katram ir sava pievilcība un tradīcijas. Taču uz nedēļas nogali atbraukušam tūristam pietiktu arī ar pašu centru, jo apskates un kultūras objekti šeit ir tādā klāstā, ka iespaidu pietiks un visi jau manis pieminētie simboli tiks apgūti, turklāt - kājāmgājējam aizsniedzamā attālumā. Rīgas lidostā jāiesēžas nacionālās aviokompānijas airBaltic reisā uz Vīni, bet Vīnes lidostā atliek iekāpt lidostas ekspresvilcienā CAT, kas piecpadsmit minūšu laikā nogādā līdz stacijai Wien - Mitte jeb Vīnes centrs, un piedzīvojumi var sākties. Norādes uz ielām par kultūrvēsturiskiem objektiem ir, taču kā orientieris pāri pilsētas centram paceļas varenās Svētā Stefana katedrāles torņi.
No simbola pie simbola pastaigas garumā
Stefana doms, ko vīnieši dēvē arī par Steffl, atrodas pašā centrā un ir iespaidīga gaisīgā gotikas stilā būvēta katedrāle. No 1147. gadā būvētās baznīcas ir atlicis ļoti maz, pārsvarā pēc sabombardēšanas Otrā pasaules kara laikā atjaunotas 14. un 15. gadsimtā tapušās daļas. Stefana doma tornī var arī uzkāpt, lai palūkotos uz Vīnes centru no augšas, bet šo iespēju parasti izmanto sportiskākie tūristi.
Turpat blakus atrodas Mocarta māja - muzejs. No oriģinālā Mocarta laika gan nekas nav palicis, izņemot stāstus, ka namu Vīnes centrā jaunais ģēnijs noīrējis, lai dzīvotu kopā ar sievu Konstanci, šķiedies ar naudu greznai dzīvei, kādu šķita jau sev nopelnījis ar savu ģenialitāti, taču tā laika Austrijas varenie nesteidza apmaksāt mūziku, līdz kuras izpratnei nebija izauguši. Tagad viņi kostu pirkstos, ka ļāvuši apglabāt kopējā nabagu kapā pasaules izcilāko komponistu, bet tad ķeizars Jozefs II Mocartam pēc viņa operas Bēgšana no serāla noklausīšanās pateicis: «Pārāk daudz nošu, mīļais Mocart!» - un ar to aizvēris durvis uz jaunā censoņa bagātību un atzīšanu dzīves laikā. Apjēgsme nāca vēlāk, un pat ne gluži imperatoriem, ka uz Mocarta ģēnija pamata var pelnīt - ja ne ar mūziku, tad, piemēram, ar konfektēm - marcipānu šokolādē, ko dēvē par Mozartkugel. Tās Vīnē tirgo visur, gandrīz tāpat kā Klimta Skūpstu.
No Stefana doma laukuma parastais tūristu maršruts ved pa gājēju un iepirkšanās ielu Kerntnerštrāse (Kaerntner Strasse), kur vismaz daži no austriešu un Vīnes zīmoliem ir redzami un nobaudāmi nepastarpināti un uzreiz. Pirmkārt, jebkurā krodziņā ap šo ielu var nogaršot Vīnes šniceli. Vidējās cenas Vīnes šnicelei centra krogos un restorānos svārstās ap 20 eiro par porciju, kurā ir plaukstas lieluma šnicele plus piedevas. Ja izvēlēsieties, piemēram, restorānu ķēdi Plachutta, kas ir Michelin zvaigžņu līmeņa restorāni, šniceles porcija maksās 21,70 eiro. Teju kā Rīgas labākajos restorānos.
Otrkārt, uz ielām redzēsiet neskaitāmus suvenīrveikalus, kur būs reprodukcijas, šķīvīši, vāzītes un vāzes, krūzītes un tasītes ar vienu un to pašu - slavenās Gustava Klimta gleznas Skūpsts motīviem. Par Klimtu nedaudz vēlāk, jo pa Kerntnerštrāsi aizsoļosiet līdz nākamajam simbolam - Zahera viesnīcai, kur varēsiet kafejnīcā nogaršot zahertorti (Sachertorte). Šokolādes kūkas recepti ir radījis Francs Zahers 1832. gadā, un tā tiek turēta noslēpumā kā jebkura īsta zīmola radīšanas recepte. Pie zahertortes jānobauda arī Vīnes kafija, kas tiks pasniegta kopā ar ūdens glāzi.
Un pretī Zahera viesnīcai, ak, prieks, kur tu rodies, - nākamais simbols - Vīnes opera! Par Vīnes operu komentāri lieki - tas ir viens no slavenākajiem pasaules opernamiem, kurā izrādes ir vai nu labas, vai izcilas. Latvijas opermākslas gardēžu publikai Vīnes operas apmeklējumi ir iecienīta izklaide. Un īpaši Latvijas publikai to ir vērts apmeklēt, jo tieši mūsu tautieši tagad ir vieni no tām pasaules līmeņa opermākslas zvaigznēm, kas uztur Vīnes operas tēlu: solisti Elīna Garanča un Marina Rebeka, Aleksandrs Antoņenko un diriģents Andris Nelsons ir tie, ar kuriem lepojas pasaules mūzikas elite Vīnē un kuriem pateicoties Latvijas vārds izskan Eiropā šī izteiciena tiešā un vislabākajā nozīmē.
No Vīnes operas tālāk jādodas uz Hofburgas rajonu - milzīgo Austroungārijas impērijas ķeizarisko piļu kompleksu, kur tagad atrodas gan muzeji, gan Austrijas bundeskanclera rezidence. Hofburgā (jeb galma pilsētā - tulkojumā no vācu valodas) ir vērts apmeklēt Austrijas Nacionālo bibliotēku - ne jau tāpēc, lai lasītu, bet aplūkotu tās grezno slavas zāli un ieietu Papirusu muzejā.
Tālāk kļūs aizvien interesantāk - jūs nešaubīgi saodīsiet, kur atrodaties: tuvumā ir zirgu staļļi! Vīnes centrā, Hofburgā atrodas slavenā Spāņu galma jāšanas skola (Spanische Hofreitschule) - vienīgā pasaulē, kas jau 450 gadus izkopj īpašu zirgu apmācības un dresūras tradīciju. Zirgu dresūras priekšnesumus mūzikas (Mocarta vai Štrausa, protams) pavadījumā izrāda arī tūristiem īpašās pils telpās. Izjādes ar zirgiem un medības bijušas vienas no Austroungārijas ķeizaru iemīļotajām nodarbēm. Tiesa, ne visu - piemēram, no 1848. līdz 1916. gadam valdījušajam ķeizaram Francim Jozefam I tas īpašs vaļasprieks nebija, toties viņa sievai ķeizarienei Elizabetei gan jāšanas sports un ceļojumi aizņēma gandrīz visu viņas laiku. Elizabete jeb Sisī - vācu augstdzimusī skaistule, Bavārijas princese, kas kļuva par ķeizara Franča Jozefa I sievu, bija un ir Austrijas un Austroungārijas kultūras ikona. Viņa, līdzīgi kā vēl nesen britu princese Diāna, nebija politiski nozīmīga figūra, taču, pateicoties skaistumam, gaumei un riebumam pret ārkārtīgi konservatīvo Austroungārijas karaļnama tradīciju, bija ļoti populāra. Muzejs Hofburgas kompleksā ir veltīts ne jau imperatoriem, bet gan tieši Sisī, un tajā var apbrīnot viņas karalisko rotu replikas (visvairāk viņai patika platīna desmitstaru zvaignītes ar briljantiem vai zelta kaklarotas ar granātiem), kā arī viņas tērpus un to atdarinājumus. Tērpi, kas ļauj noprast Sisī vidukļa apkārtmēru (ap 40 cm), liks skaudībā sacirsties žokļiem ikvienai par savu izskatu domājošai dāmai, un mierinājumu skaudības lēkmei var sniegt vienīgi atcerēšanās, cik kaitīgas veselībai bija (ir) korsetes. Sisī muzejs atgādina ķeizarienes dzīvesstāstu - no saderināšanās 15 gadu vecumā ar imperatoru, līdz viņas nāvei 61 gada vecumā, kad pastāvīgi ceļojošo dāmu (lai nebūtu jāuzturas galmā un vīra tuvumā) Šveicē nodur itāļu anarhists Luidži Lukeni.
Muzeji, kas atrāda Austrijas vēstures un mūsdienu varenību un simbolus, atrodas visa Hofburgā - Dabaszinātņu un Mākslas vēstures muzeji atrodas divās ķeizarienes Marijas Terēzes laika pilīs, kas organiski pāriet Muzeju mājā (Museums Qartier), kur demonstrē lieliskas mākslas kolekcijas no 19. gadsimta līdz mūsu dienām. Taču suvenīrveikaliņu sakairinātā tūrista fantāzija meklē vienu - slavenā austrieša Gustava Klimta muzeju, kur redzēt viņa šedevrus! Un neatrod! Tāpēc, ka tāda - viena - muzeja nemaz nav. Klimta šedevrs - Skūpsts -atrodas muzejā Belvedera pilī, Klimta ne mazāk slavenās gleznas Dzīve un Nāve oriģināls atrodas Leopolda muzejā (Leopolds Museum) Muzeju mājā, savukārt neskaitāmi Klimta darbi nemaz neatrodas Vīnē, bet gan muzejos Parīzē, Ņujorkā un privātkolekcijās, kas netiek izstādītas plašas publikas acīm. Mums, tūristiem, ir atliku likām ko redzēt arī bez skrupulozas visu Klimta oriģināldarbu aplūkošanas.
Ne vairs kājāmgājējam, bet cilvēkam, kas orientējas samērā vienkāršajā Vīnes metro sistēmā, ir pieejams slavenais Prātera rajons - tur vērts apmeklēt Johana Štrausa muzeju. Vēl, protams, Belvedera pilis un dārzus, ķeizaru mitekli - Šēnbrunnas pili un Hundertvasera komiski salipināto arhitektūras šedevru. Bet tur vairs ar nedēļas nogali nepietiks, tāpēc Vīne vilinās vēl un vēl. Iespējas ir - nacionālā aviokompānija airBaltic ir parūpējusies, lai reisi uz Vīni būtu no rīta un vakarā, tā kā - nepilnas divas stundas, un Austrijas leģendas ir ar jums!
Kas attiecas uz iemīļoto tūristu nodarbi - iepirkšanos, arī šai ziņā Vīnei ir sava specifika: jāiepērkas lēnām un mierīgi, izbaudot vietējo zīmolu estētiku. Īpaši labi (arī dārgi) ir apavi, vēl jau, protams, jāpievērš uzmanība austriešu zīmola Swarovski kristāla bižutērijas veikaliem: lai arī ne Vīnē radies, bet kvalitatīvās bižutērijas simbols tomēr cēlies no Austrijas.
Berlīnē, Briselē un Parīzē jums ik uz soļa būs jāatceras saspringtā situācija ar bēgļiem un terorismu, bet Vīnes centrā neko tādu nemanīsiet: apsardze un policija te staigā civilās drēbēs, nevis militārā kamuflāžā ar triecienšautenēm rokās. Arī caur metāla detektoriem publiskās vietās nav jālien - Vīne ir saglabājusi savu eiropeisko pašcieņu.