TŪRISMS: Zelta sirds Braga – lūgšanai, sapņiem un mīlestībai

Ja gribas apvienot svētceļojumu un estētisku baudu, vēstures apbrīnu un mūsdienīgu izsmalcinātību, nav peļama doma doties uz Portugāles galveno reliģisko centru – Bragu. Šī kalnu un Atlantijas okeāna ieskautā pilsēta atrodas Miņu provincē, pašā zaļākajā Portugāles reģionā. Lai arī formāli skaitās, ka tur ir četri gadalaiki, Bragā gandrīz nekad ziemā nav sniega un latvieša izpratnē turienes ziema tāda latviska vasara vien ir.

Braga ir visas pasaules katoļiem nozīmīga vieta. Tautā to dēvē arī par jaunatnes pilsētu. 2012. gadā Braga pat tika atzīta par Eiropas jaunatnes galvaspilsētu. Protams, visvairāk šī vieta Eiropas kartē saista katoļticīgos. Tā ir pilsēta, kurā lūgties, stiprināties paļāvībā uz Dieva vārdu un justies jaunam. Portugāļu sirsnība, atvērtība un viesmīlība jūs apburs. Nekur citur nebūsiet tik patīkami pārsteigti, redzot, kā reliģiskie svētki saplūst ar laicīgajām tradīcijām, savstarpēji papildinoties. Un tas neliksies banāli, jo palikt vienaldzīgam nebūs iespējams.

Reliģija, vēsture, kultūra, izklaide - viss vienā kokteilī

Bragu apciemo tūkstošiem tūristu, kuri apmeklē baznīcas, muzejus, mākslas galerijas, vienkārši pastaigājas, pēta arhitektūru, uzkavējas skvēros, laukumos, kafejnīcās, piedalās kultūras pasākumos. Šajā pilsētā domā par tūristiem. To jūt ik uz soļa. Vai šī ir pilsēta, kura uzrunā praktizējošos kristiešus? Ne tikai. Protams, šajā pilsētā īpaši krāšņi norit katoļu reliģiskie svētki. Piemēram, 22. janvārī - Svētā Vincenta diena. Bet kā tiek svinēti šie svētki? Arī ārpus baznīcas! Tad tiek degta lielā uguns, ap kuru pulcējas cilvēki. Ir dejas, mūzika, baltvīna un saldumu baudīšana. Protams, Svētā nedēļa jeb Lieldienas izceļas ar sevišķi iespaidīgu procesiju, šajā laikā pilsētā visi altāri ir vienos ziedos. Pilsētā tad pulcējas ticīgie no tuvienes un tālienes. 2017. gadā šis reliģiskais notikums risināsies no 8. līdz 16. aprīlim. Koši ir Vasarsvētki, kas nākamgad būs 11. jūnijā. Savukārt Svētā Jāņa diena sakrīt ar Pilsētas svētkiem, kad notiek tirgus, dejas un uguņošana un kad tiek pieminēts pilsētas tapšanas vēsturiskais pirmsākums saistībā ar romiešiem. Ir visas iespējas izbaudīt Bragā šos svētkus nākamgad 23. un 24. jūnijā. Bet akadēmiskā stilā Pilsētas svētki norit citā datumā - 5. decembrī.

29. jūnijā Bragā ir Svētās Martas diena, kad tiek atsauktas atmiņā senās leģendas. Tradicionāli tauta pulcējas gan baznīcās, gan ārpus tām, lai mielotos ar ceptu jēru un baltvīnu. Tomēr arī jebkurā citā gadalaikā šī pilsēta savus apmeklētājus apbur, iespaido un vienlaikus izklaidē. Jūs nepievilsieties, ja gadatirgu Bragā apmeklēsiet augusta pēdējā svētdienā. Augusts turklāt ir tradicionālais folkloras festivāla norises laiks pilsētā, savukārt marts - džeza mūzikas un starptautiskās lauksaimniecības izstādes mēnesis. Aprīlī un maijā Bragu iekaro komedianti, jo norit teātru festivāls.

«Neticami!» - šādi izsaukties Bragā jums gribēsies ik uz soļa. Apgūt klātienē šo skaisto pilsētu, kas aizņem 183,40 kvadrātkilometrus un kurā ir apmēram 137 000 iedzīvotāju, visprātīgāk ir, sākot ar tūrisma informācijas centra apmeklējumu. Tur jūs saņemsiet Bragas karti arī latviešu valodā! Jā, tieši tā, lai cik negaidīti tas izklausās! Šī pilsēta ir kā radīta nesteidzīgām pastaigām. Arhitektūra vēstī, ka Braga ir ne tikai bagāta ar dievnamiem (kā jau bīskapa rezidences pilsēta, sākot no IV gadsimta un līdz mūsu dienām). Šī ir aristokrātiska pilsēta (no 1093. līdz 1147. gadam Bragā atradās Portugāles galms). Lai arī skaitās, ka jau 20. gadā pirms mūsu ēras pirmais senās Romas imperators Oktaviāns šeit nodibināja pilsētu, kuru sauca par Brakaru Augustu, tieši 18. gadsimtā bija Bragas ziedu laiki, kad tika uzceltas daudzas pasakaini skaistās ēkas baroka stilā. Tās ir gan reliģiskā kulta ēkas, gan krāšņas savrupmājas.

Ieteicams doties apskatīt pilsētas domes mājvietu, Republikas laukumu, Miņu universitāti, Katoļu universitāti, Tirdzniecības un rūpniecības kameras ēku. Nav obligāti centrā jāiet kājām, var pārvietoties, piemēram, arī ar tūristu vilcieniņu. Pa ceļam der iegriezties kafejnīcā, lai uzmundrinājumam iemalkotu spēcinošu kafiju, kādu var baudīt tikai Portugālē, un nogaršotu kādu izteikti nacionālu ēdienu. Piemēram, izcilu pīrāgu, kas pildīts ar gaļu.

Bragai ir izcilas svētvietas, tikpat nozīmīgas kā Fatimā!

Bragas apkārtni trīsstūrveida formā aptver Falperra, Sameiro un Bom Jesus vietas, no kuru skatu laukumiem paveras latvieša acīm vēl neredzēta, plaša panorāma. Falperras kalnos uz Bragu var palūkoties no Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas. Šogad šī kultūrvēsturiskā vieta atzīta par nacionālo monumentu un valsts kultūras pieminekli ar lielu vēsturisko, reliģisko un estētisko vērtību. Ne mazāk valdzinoša arhitektūras pērle ir Sameiro Dievmātes svētnīca neoklasicisma stilā. Katru gadu no pirmās jūnija svētdienas līdz pēdējai augusta svētdienai ticīgie dodas turp svētceļojumā.

Un, protams, pavisam noteikti Bragas ārpilsētā ir jāapmeklē katoļu īpašā kulta vieta, kura, kā runā, spēj piepildīt pat vēlēšanās, ja vien cilvēks lūdzas no visas sirds. Tā ir slavenā Bom Jesus do Monte baznīca (burtiski tulkojot, Labā Jēzus baznīca). Pretstatā Bragai, kas atrodas kalnu pakājē, šis dievnams nu gan ir kalnā. Tur nokļūt var, kāpjot pa iespaidīgām kāpnēm (tā ir iespēja pa ceļam piestāt 14 pieturvietās, pabūt lūgšanā, klusumā, ieklausīties sevī un sadzirdēt atbildi), bet var arī uzbraukt kalnā ar tūristu iecienīto gaisa vagoniņu (eksotika, vagoniņu darbina ūdens spēks). Jāteic, ka ne katram ir pa kaulam uzkāpt līdz baznīcai 400 metru augstumā pa 252 pakāpieniem.

Baznīca un kāpnes uzbūvētas 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā. Kāpnes papildina strūklakas: Piecu sajūtu strūklaka, Kristus brūču strūklaka, bet pašā kāpņu augšgalā atrodas Pelikāna, ticības simbola, strūklaka. Pati baznīca ir iecienīta laulību noslēgšanas vieta. Dievnamu ieskauj skaists dārzs. Skats, kas paveras no baznīcas kalna, ir brīnumains. Mākslinieciskā kopiespaida dēļ kāpnes uz šo dievnamu Bragā tiek vērtētas kā izcilākās Eiropā. Īsteni ticīgie šo ceļu kalnā veic lēnām uz ceļgaliem...

Braga ar saviem senajiem dievnamiem un garīgo spēku līdzinās Romai. Ja no visām reliģiskā kulta vietām jums jāizvēlas dažas, jāielūkojas Bragas katedrālē, kuras pagrabi ietver bīskapu kapenes. Nebaidieties, pārāk tuvu tām nepieiesiet. Varēsiet tikai no balkona palūkoties uz šo vietu, padrebināties, izjust godbijību un varbūt pārstāsiet baidīties no nāves.

Re, no kurienes Mārtiņdienas gailis un rotaslietas ar sirsniņām

No visiem Bragas bīskapiem vismaz par vienu Latvijā zina visi. Tas ir bīskaps vēl no tālajiem Brakaru Augustu laikiem. Vai gan varētu ienākt prātā, kāda saistība ar Bragu ir latviskajai Mārtiņdienai, kuru ik gadu svinam 10. novembrī? Mums tie ir ražas svētki. Katoļi šos svētkus saista ar svēto Mārtiņu. Svētki savu vārdu ieguvuši par godu romiešu karavīram Mārtiņam (Martinam), kas, zirgā sēdēdams, piedāvājis savu apmetni salstošam nabagam. Pēc tam viņš sapnī uzzinājis, ka tas esot bijis pats Jēzus. Kristiešu leģenda vēstī, ka Mārtiņš neesot vēlējies kļūt par bīskapu (bet tomēr kļuva!) un noslēpies putnu kūtī, tomēr vietējās draudzes piederīgie tikmēr staigājuši apkārt, kamēr viņu atklājuši pēc putnu trokšņošanas. Tādēļ arī latviešu Mārtiņu ticējumi un pareģojumi ir saistīti ne tikai ar zirgiem un drēbēm, bet arī ar mājputnu kaušanu (Mārtiņos gaili kāvu!) un Mārtiņbērnu gājieniem. Netālu no Bragas ir vēsturiskā bazilikas drupu un svētā Martina sarkofāga vieta, kur notiek arheoloģiskie izrakumi. Šī vieta ir valsts kultūras piemineklis.

Bragā jums noteikti katrs atgādinās, ka Ziemeļportugālei cauri ved ceļš uz pasaulslaveno svētvietu Galisijā (Spānija) Santjago de Kompostellu, ko uzskata par apustuļa un visu svētceļnieku aizgādņa svētā Jēkaba atdusas vietu. Ceļu uz Santjago de Kompostellu norāda arī gliemežvāki, kas attēloti daudzu Ziemeļportugāles dievnamu fasādēs. Portugāļiem ticība Dievam līdzinās ticībai brīnumiem. Ja vēlaties brīnumainas pārvērtības arī savā dzīvē, noteikti mājās no ciemošanās šajā valstī pārvediet Barselušas pilsētas simbolu - gaili. Sena leģenda vēstī - kāds svētceļnieks no Galisijas, kas bija nepatiesi apsūdzēts kā laupītājs un bija notiesāts doties uz karātavām, tiesnesim teica - ja ceptais gailis uz viņa šķīvja iedziedāsies, tā būs Dieva zīme, ka cilvēks ir bez vainas. Tā arī notika. Notiesāto atbrīvoja.

Starp citu, esot Bragā, noteikti iegriezieties kādā no rotaslietu bodēm, lai savam priekam vai dāvanai iegādātos kādu zelta vai apzeltīta sudraba greznumlietiņu - Vianas sirdi. Tie ir kuloni, auskari, rokassprādzes ar filigrāni veidotām mežģīņotām dārgmetāla sirsniņām. Raksturīgs elements šādās rokassprādzēs ir arī mežģīņoti piekariņi bumbiņu formā. Vīri savām sievām Bragā dāvina šādas rokassprādzes. Cik gadu laulībā nodzīvoti, tik piekariņu ir, un katru gadu vēl pa vienam nāk klāt... Šīs rotas ir roku darbs. Portugāļu nacionālā amatu prasme, kurai 2000 gadu sena vēsture. XVIII gadsimtā šīs rotas ieguva reliģisku raksturu. Vianas sirdi izmanto arī kā ziedošanās simbolu un, protams, arī kā Viana do Castelo (pašvaldība, kas ietver pilsētu) simbolu. Šīs sirds forma atgādina liesmu. Tā ir īpaša rota, kuru portugāļu ģimenēs atstāj kā mantojumu no paaudzes paaudzē. Starp, citu, arī Holivudas aktrisei Šaronai Stounai esot šāds kulons - zelta sirds no Portugāles.

Tā nu, re, lai arī latviešiem brāga ir spirta rūpniecības un kandžas starpprodukts, pilsētai Portugālē ar līdzīgu nosaukumu nav viduvējības statusa. Tā ir vienreizēja, neatkārtojama, skaista un lepna.