TŪRISMS: Turcijas sirds Stambula atgūstas

MILZĪGA UN MODERNA. Stambulas senā apbūve ir tikai nelielā pilsētas daļā – 17 miljonu pilsēta ir allaž dzīvi elpojoša mūsdienīga metropole ar debesskrāpjiem un modernās arhitektūras meistardarbiem © Anita DAUKŠTE

Septembra rītā Turcijas lielākās pilsētas Stambulas lielākā gājēju iela – Istiklala bulvāris – ir pārsteidzoši tukša.

Vēl pirms diviem gadiem gidi lepni stāstīja, ka pa šo ielu Stambulas Bejoglu rajonā vienas dienas laikā iziet miljons cilvēku. Lai ieskatītos veikalos, ieklīstu mazo sānieliņu tirdzniecības vietu un restorānu jūklī, aizietu līdz slavenajam Galatas tornim un vispār - iekļautos kūsājošajā megapoles ritmā, kur diendienā dzīvo, tirgojas, strādā 17 miljoni cilvēku. Pēdējā gada laikā Turciju un arī Stambulu ir satricinājuši virkne satraucošu un traģisku notikumu, kuru atskaņas ir redzamas arī parasta tūrista acīm: ļaužu uz ielām mazāk, policijas - vairāk, noskaņojums ļaužu sejās - bez īpaša optimisma.

Pēcpuča noskaņās

Pavasarī tūrisma eksperti iedziedāja nozares pagrimumu Turcijas dienvidu pilsētās - tādās kā Antalja, Bodruma, Marmarisa, saistot to ar krievu tūristu neesamību Turcijas - Krievijas attiecību pārrāvuma rezultātā, bet tagad - pēc abu valstu līderu izlīgšanas - dienvidos pamazām atjaunojas tūristu plūsmas. Stambulu un viesmīlības industriju tajā vissmagāk skāruši gan jau pieminētajā Istiklala bulvārī, gan Stambulas lidostā notikušie terora akti, bet visnozīmīgāk - 15. jūlija militārais pučs, kurā armijas ģenerāļi - sazvērnieki mēģināja gāzt Turcijas prezidenta Redžipa Tajipa Erdogana varu. Pučs un sekojošā tā apspiešana, ar to saistītās represijas no valdības puses, arestējot tūkstošus valsts amatpersonu, militārpersonu un mācībspēku, kuri esot saistīti ar Turcijas likumīgajai varai un Erdoganam naidīgo ASV dzīvojošā sludinātāja Fetullaha Gilena kustību, atstājis lielu iespaidu uz noskaņojumu Turcijā, ekonomisko stāvokli valstī un ar to saistīto tūrisma industriju. Protams, Stambulā joprojām ir augstāks dzīves līmenis nekā Latvijā - megapoli nevar izsist no ierastās turīgās dzīves ritma vienā dienā. Taču ekonomisko un politisko cēloņsakarību kamols veļas tālāk - nesenā attiecību pasliktināšanās un preču plūsmas pārtraukšana ar Krieviju, Sīrijas bēgļu plūsmas noturēšana, lielākā tirdzniecības partnera Eiropas ekonomiskā stagnācija, saspringtā situācija Tuvo Austrumu reģionā - tas viss neiekrāso Turcijas ikdienu priecīgās krāsās.

Sultanahmeta - cik pievilcīga, tik patukša

Visacīmredzamāk tas ir ietekmējis tūrismu - Istiklala bulvāris un Taksima laukuma apkārtne nav bijuši tradicionālie tūrsima maršruti, bet vēsturiskais rajons Sultanahmeta ar tādiem Turcijas un pasaules kultūrai nozīmīgiem objektiem kā 1400 gadu vecā Svētās Sofijas katedrāle, Zilā mošeja, Osmaņu impērijas valdnieku Topkapi pils, Bazilikas cisterna tāds ir gan. Agrāk šeit mudžēt mudžēja no tūristiem - lai iekļūtu Sv. Sofijas katedrālē vai Topkapi pilī, nācās stāvēt garā rindā un apskaust tūristu grupas, kas devās iekšā gidu pavadībā. Tagad tūristu apskates objektu apmeklējums Sultanahmetas rajonā izskatās gandrīz kā Rīgas vecpilsētā - jā, cilvēki ir, bet ne jau nu tik daudz, cik agrāk un cik patiesībā šie pasaules kultūras pieminekļi būtu pelnījuši.

Lielā tirgus jeb Grand Bazar rajons gan izskatās tikpat dzīvs un elpojošs kā agrāk - tirdzniecība un tirgošanās turkiem ir asinīs, un nekādas krīzes to laikam izskaust nevarēs. Galu galā Grand Bazar ir vecākais un lielākais tirgus Eiropā (pastāv kopš 1453. gada), tam ir gadsimtiem ilga pieredze krīžu izturēšanā. Tūristiem, īpaši Eiropas, te jāveic tradicionālā tirgošanās procedūra - nu jā, nepierasti un ne pārāk patīkami, bet ļoti prognozējami: jums pasaka cenu, kas divreiz pārsniedz to, par kuru principā prece būtu pērkama. Jums jāprot nokaulēt preci par vismaz 30% zemākā cenā nekā nosauktā, jo citādi pārdevējs jūs necienīs un pašam būs škrobe. Ja gribat redzēt «īstās cenas», izejiet ārpus segtās senās tirgus teritorijas - tur jūs ieraudzīsiet, par kādām cenām patiesībā tirgo un kur iepērkas virkne Latvijas mazumtirgotāju, - kaut vai to pašu zīda lakatiņu un bižutērijas cenas ir smieklīgas, salīdzinot ar cenu Latvijas veikalos vai tirgos. Tā ka īstie, uz ko būtu jādusmojas par palielinātu preces cenu, ir Latvijas tirgotāji, nevis smaidīgais turks pie veikaliņa ar tradicionālo frāzi «where are you from» vai «how are you», kurš ilgojas pievērst jūsu uzmanību savai izliktajai precei.

Varbūt bažas ir pārspīlētas

Taisnība gan, ka Turcijas ekonomiskais stāvoklis un krīze nekā nav izpaudusies turku liras vērtībā - tāpat kā pirms diviem gadiem 1 eiro ir aptuveni 3,2 turku liras. Laikam Turcijas Centrālās bankas prezidents prot izpildīt tos pašus fiskālos trikus, ko savulaik prata izpildīt Ilmārs Rimšēvičs, piedāvājot teju nemainīgu lata kursu pret eiro, neraugoties uz Latvijas ekonomikas stāvokli. Vai arī - bažas par Turcijas ekonomiku ir krietni pārspīlētas. Saspringums par Turcijas ekonomisko stāvokli nerodas arī, izbraucot ar kuģīti pa Bosfora līci un vērojot dārgos īpašumus Bosfora līča krastā Stambulas Āzijas daļā. Lūk, vēl nesen kāda neliela Osmaņu imērijas pils, kas slējusies pie ūdeņiem kā padzīvojusi jaunkundze precinieka gaidās, tikusi pārdota par 150 miljoniem ASV dolāru - to kāds turīgs kungs iegādājies kā kāzu dāvanu jaunajai sievai. Futbola klubs Galatasaray savukārt joprojām Stambulas dārgākajā vietā var atļauties uzturēt restorānu un kluba vārdā nosauktu atpūtas zonu. No šiem turīgajiem neatpaliek Turcijas aviokompānija Turkish Airlines, kura ir iegādājusies un šobrīd Bosfora jūras šauruma krastā renovē ēku, kas pārtaps par ekskluzīvu viesnīcu aviokompānijas klientiem.

Turkish Airlines nepadodas

Milzīgs koncerna - aviokompānijas Turkish Airlines - vadība uzskata, ka visu netīkamo notikumu sekas var vērst par labu, lai gan problēmas ir. To Eiropas un Krievijas žurnālistiem apstiprina lielākās Turcijas un faktiski vienas no lielākajām aviokompānijām Eiropā valdes priekšsēdētājs Mehmets Ilkers Aidži. Pēc 15. jūlija militārā puča tika atceltas 25% no lidojumu rezervācijām. Ja vēl pieņem, ka iepriekš - 28. jūnijā - notikušais terora akts Stambulas Ataturka lidostā ir mainījis daudzu pasažieru, arī tranzītpasažieru plānus, tad situāciju tas padarīja kompānijai nepatīkamu. Lai gan tās plānos nepatīkamā situācija atspoguļojas vien kā ne tik straujš pasažieru skaita kāpums kā iepriekšējos gados. Aviokompānijas iekšējās rezerves ir apbrīnas cienīgas - tā ne tikai nesamazināja krīzes laikā galamērķu skaitu, piemēram, neslēdza reisus uz Krieviju periodā, kad abu valsts starpā valdīja pilnīgs sasalums, bet arī ir noturējusi ļoti augstu servisa un drošības līmeni. Turkish Airlines lido uz 116 valstīm un uz kopumā 294 galamērķiem, šobrīd tās rīcībā ir 330 pasažieru lidmašīnu. Apkalpošanas serviss aviokompānijas lidmašīnās ir, nepārspīlēti sakot, ļoti augstā līmenī - gan ēdiena kvalitātes un daudzveidības ziņā, gan arī izklaižu iespējās -tomēr patīkamāk lidot, ja vari skatīties filmu un klausīties mūziku, nevis garlaikoties vai nervozēt, gaidot iespējamo lidojuma turbulenci. Kompānija ir viena no nu jau retajām aviosabiedrībām, kas neietaupa uz ekonomiskās klases pasažieru rēķina - tie arī dabū gan maltīti, gan dzērienus lidojuma laikā. To, ka aviokompānijas piloti tiks galā ne tikai ar turbulenci vien, bet ar krietni nepatīkamākām situācijām lidojuma laikā, var pārliecināties TK treniņu un apmācību centrā - šeit, piemēram, ir desmit lidmašīnu Boeing un Airbus simulatori, kur trenējas piloti, gūstot gan pieredzi sarežģītu situāciju simulācijās, gan nolidojot nepieciešamo stundu skaitu. Salīdzinājumam - airBaltic treniņcentrā Rīgā ir viens lidmašīnu simulators.

Lidot vai nelidot? Tāds ir jautājums

Tad lidot vai nelidot uz Turciju un tās lielāko pilsētu Stambulu? - jūs jautāsiet. Mana atbilde būtu - lidot gan. Jau pēc brauciena uz Stambulu pārlasīju joprojām aktīvo Latvijas Ārlietu ministrijas brīdinājumu ļoti rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties uz Turciju un tās pilsētām Stambulu un Ankaru. Tur norādīts, ka vēl līdz oktobra beigām valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, kā arī dots brīdinājums izvairīties no ļaužu pulcēšanās vietām pilsētas centrā. Zināms, ka brīdinājumus ignorē tikai vieglprātīgi ļautiņi, bet, no otras puses, Turcijas vēstnieks Latvijā Hairi Hairets Jalavs intervijā Neatkarīgajai jau uzreiz pēc jūlija puča par tūristu drošību teica viedus vārdus: ja jūs dodaties uz Briseli, Parīzi vai Nicu, tad dodieties arī uz Turciju - Stambulu, Ankaru, Antalju vai citiem galamērķiem. Atliek tikai piekrist. Kaut vai tāpēc, ka vilinājums pārāk liels - gan redzēt Eiropas un Austrumu civilizāciju savijumu Stambulā, gan izmantot ļoti izdevīgos Turkish Airlines lidojumu savienojumus caur Stambulas lidostu.



Izklaide

Daudzsološā latvju jaunā rokgrupa “Everet” klausītāju vērtējumam nodevusi savu jaunāko singlu “Kāpēc” un tam veltīto videoklipu, kas tapis sadarbībā ar kultūras namu “Atmoda”.

Svarīgākais