«Iebraucēji nemaz nenojauš, kāda ir vietējo ikdiena, tās izaicinājumi, kādi ieradumi. Lielākā daļa brauc uz tūristu vietām, kur viss ir pielāgots viņu vajadzībām,» saka kanādiete Nikola Gerarda, kas Taizemē nodzīvojusi deviņus gadus. Ceļojumu aģentūrās katru gadu tiek piedāvāti elpu aizraujoši braucieni uz tālo Āzijas zemi, bet tie parasti ved uz valsts vidieni vai dienvidiem. Bet arī ziemeļos ir skaista daba, ievērojami apskates objekti un, pats galvenais, cilvēki, kas atšķiras no vidienē un dienvidos dzīvojošajiem.
Dodoties ceļojumā, ne vienmēr esam gatavi veikt papildu izpēti par galamērķi. Steiga, vēlme pēc miera un atpūtas ietekmē to, ka atvaļinājumu pavadām kādā valstī, kuru bieži nemaz neiepazīstam. Cik no mums spēj distancēties no populārākie apskates objekti un labākās vietas, kur garšīgi paēst? Pat cilvēki, kas devušies prom no Latvijas uz vairākiem mēnešiem, ne vienmēr atbraucot var pastāstīt, kā dzīvo vietējie un kas ir viņu vērtības. «Pēc meitiņas piedzimšanas nolēmām aizbraukt uz Taizemi un pavadījām tur divus mēnešus pagājušajā gadā. Šogad tur nodzīvojām pusotru mēnesi, jo uz vietas viss ir lēti,» stāsta rīdziniece Aiga. Bet vai, nodzīvojot valstī nedēļu, divas vai pat vairāk, tā tiek patiesi iepazīta? «Par vietējo ikdienu neko daudz nezinu, un to, ka valstī ir militārā pārvalde, arī īsti nezināju.» Taizemē kontrasti vērojami ne tikai dabā, bet arī cilvēkos. Doties uz valsti, iepazīt vietējos un saprast viņu kultūru – tā ir brīnišķīgi bagātinoša pieredze, kas ļauj nebūt parastajam tūristam.
Aizmirsuši savu kultūru
Cilvēki ir ļoti dažādi – valsts vidienē un Bangkokā dzīvo taizemieši, dienvidos ir daudz malajiešu, bet ziemeļu un austrumu iezemieši ir isanieši, kuru kultūra būtiski atšķiras no vidienē dzīvojošajiem. Valsts gan to oficiāli noliedz un uzspiež, ka visi ir ar vienu izcelsmi, valodu un kultūru. Vislielākā ietekme ir tiem, kas dzīvo Taizemes vidienē un ap Bangkoku. «Cilvēki ziemeļos tiek uzskatīti par lauciniekiem, neizglītotiem un aprobežotiem, tāpēc viņus nevēlas ņemt vērā. Ar dienvidiem ir līdzīgi – tur ir daudz malajiešu, kas nemaz neprot taizemiešu valodu, līdz ar to nespēj iegūt pietiekamu izglītību un atpaliek no citiem,» stāsta Khon Kaen universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Džons Drapers. Tā kā valsts oficiāli neatzīst valsts ziemeļu un ziemeļaustrumu iedzīvotāju kultūru, tā netiek aizstāvēta, to necenšas saglabāt un kopt. «Man ir sieva no Taizemes un bērni. Uzskatu par nozīmīgu iestāties par šiem cilvēkiem. Esmu izveidojis speciālu alfabētu, kas atbilst viņu dzimtajai valodai. Agrāk rakstība jau ir bijusi, bet iezemieši to aizmirsuši, jo daudzus gadus viņiem ir teikts, ka viņu kultūra neeksistē,» stāsta profesors
Dž. Drapers. Viņš organizē isaniešu kultūras dienas, kur vietējiem pārmāca pašu kultūru: «Tas ir tik amizanti. Es viņiem saku: «Lūk, tā ir jūsu rakstība.» Bet viņi nesaprot un brīnās par to.» Ziemeļos dzīvojošie saprot taizemiešu valodu, bet centrālās Taizemes iedzīvotāji nesaprot viņus. «Etniskās atšķirības iedzīvotāju vidū ir viens no galvenajiem iemesliem interešu dažādībai un politiska rakstura konfliktiem Taizemē. Ziemeļu un austrumu reģiona iedzīvotāji ir lielākoties zemnieki, un Bangkokā un tās apkaimē dzīvojošie viņus uztver snobiski,» stāsta profesors.
Apciemojot vairākus ciematus valsts ziemeļos, gan nevarētu teikt, ka cilvēki ir neizglītoti. Viņi ir sirsnīgi, vienoti un zinoši. Lielākā daļa gan tiešām ir lauksaimnieki, bet tas nenozīmē, ka viņu zināšanas aprobežojas ar to, kādus rīsus labāk audzēt. Tā kā vairākos ciematos lielas kompānijas vēlas iznīcināt viņu zemi, lai tur celtu rūpnīcas, cilvēki ir parādījuši, uz ko ir spējīgi – vienā no ciematiem vietējie izveidojuši radio bez jebkādām priekšzināšanām, citā cilvēki raksta dažādus likumprojektus un veido sanāksmes, lai cīnītos pret zelta raktuvju darbības turpināšanu blakus savām mītnēm.
Drūmā apspiestība
Interesanti, ka ir cilvēki, kas dodas uz Taizemi ceļojumā, bet nezina, ka ir pakļauti militārās diktatūras likumiem. Pagājušajā gadā notika militārs apvērsums. Rezultātā valsti pārvalda militāristi un cilvēkiem nākas dzīvot ar dubultajām domām. Ārēji viņi liekas priecīgi un apmierināti, bet, iepazīstot tuvāk, izrādās, lielu daļu katru dienu nodarbina drūmas domas par valstī esošo situāciju un nespēju pret to iestāties. «Esmu piedalījusies vairākos protestos. Lasīju kopā ar citiem publiskā vietā grāmatu 1984, kas Taizemē ir aizliegtā literatūra, piedalījos arī citās akcijās. Vienmēr gan sekoju līdzi tam, lai nebūtu dižu sankciju manai darbībai,» stāsta taizemiete, kas nevēlas atklāt savu vārdu. Viņa saprot, ka apdraud ne tikai sevi, bet arī to, ko pārstāv un ar ko kopā darbojas: «Tagad pateikšu, ka neatbalstu militāro monarhiju un nevēlos to savā valstī, bet pēc tam cietīšu no tā. Ļoti uzmanīgi izvēlos to, ko runāju.» Runājot ar vietējiem, var saprast, ka taizemieši pārdzīvo, ka zaudējuši demokrātiju. Pat par šķietami maziem pārkāpumiem cilvēkus bez izmeklēšanas apcietina. Grūti spriest, vai vietējie iemācījušies ārēji slēpt savas patiesās domas militārās pārvaldes dēļ, vai tas saistīts ar citiem faktoriem. Kanādiete Nikola pastāsta, ka taizemieši dzīvo pēc citiem principiem, kas atšķiras no Rietumos esošajiem. «Viņi ir pieklājīgi, bet tas, ka tev uzsmaida, nenozīmē, ka tu viņiem patīc. To ārzemnieki nesaprot, kad uz šejieni atbrauc. Viņiem liekas, ka visiem viņi patīk, ka cilvēki šeit ir jauki. Jā, daudzi ir jauki, bet, tāpat kā visur citur, cilvēki ir dažādi,» novērojumos dalās Nikola Gerarda, kas jau deviņus gadus nodzīvojusi Taizemē, strādājot cilvēktiesību aizsardzības birojā. «Domāju, ka, ja citur pret nepazīstamiem cilvēkiem liela daļa atļaujas izturēties nejauki, tad taizemieši uzskata, ka viņiem, lai arī cilvēks ir nepazīstams, jāizrāda vismaz cieņa. Un tas netiek darīts tādēļ, lai otru iepriecinātu, bet gan tādēļ, lai tu pats izskatītos labi citu acīs. Esmu novērojusi, ka taizemiešiem ir ārkārtīgi svarīgs sabiedrības viedoklis,» stāsta Nikola.
Citas vērtības
Ziemeļu reģiona iedzīvotāji ir viesmīlīgi un labprāt uzņem ciemiņus. Jārēķinās gan, ka, visticamāk, neviens nerunās angliski, tāpēc nepieciešams tulks vai kāds vietējais, kurš brauc līdzi un var kaut primitīvā līmenī pildīt tulka funkcijas. «Šeit cilvēki ir daudz atvērtāki un draudzīgāki nekā Kanādā. Taizemieši būtībā ir vairāk apmierināti ar savu dzīvi nekā cilvēki Rietumos. Man kā budistei ir patīkami dzīvot valstī, kur lielākā daļa pieder tai pašai reliģijai. Cilvēki paļaujas, tic un domā līdzīgos parametros, kas mani saista,» savu mīlestību pret Taizemi pamato Nikola Gerarda. Viņa ir pārliecināta, ka reliģijai ir būtiska nozīme. To var just, ka cilvēki pret savu dzīvi attiecas citādāk. Piemēram, vienā no kalnu ciematiņiem netālu no pilsētas Loei, kur pirms desmit gadiem sāka zelta raktuvju izbūvi, ir saindēta vietējo zeme un ūdens. Rezultātā cilvēkiem radušās nopietnas veselības problēmas. Raktuvju darbības ietekme gan redzama tikai tagad, un cilvēki ir nelaimīgi, ka viņu dzimtā vide ir izpostīta. Bet viņi nerunā ar redzamu naidu un dusmām. Vietējos pārmākušas skumjas, bet taizemieši pozitīvi skatās uz nākotni, jo cer, ka spēs cīnīties pret raktuvju turpmāku darbību. Sieviete, kurai drīz gaidāms bērniņš, augustā apglabāja savu vīru, kurš nomira no muskuļu nespējas, kuru izraisīja smago metālu esamība viņa organismā, kas saistīta ar darbu zelta raktuvēs. «Mēs zinām, no kā šeit mirst cilvēki un kāpēc mums ir problēmas ar veselību. Bet to nevar tā vienkārši pierādīt. Ceru, ka panāksim, ka darbību zelta raktuvēs pārtrauks, un varbūt pēc kādiem gadiem atkal varēsim ēst savu audzēto un dzert vietējās upes ūdeni,» pārdomās dalās jaunā sieviete. Lai arī nesen zaudējusi mīļoto, viņa runā mierīgi un pat uzsmaida. Tas parāda cilvēku spēju uztvert dzīvi filozofiski.
Dodoties ciemos pie taizemiešiem, jārēķinās ar to, ka viņi cienās ar tradicionālajiem ēdieniem. Tie atšķiras no eiropiešiem ierastā, un ne uzreiz pie visa var pierast. «Ja ēdiens nav ass, man tas liekas negaršīgs. Jo asāk, jo labāk,» saka vietējā iedzīvotāja Keja Lekana. To var just, jo praktiski visi ēdieni, izņemot rīsus un olu pankūkas, ir asi. Ja neesat aso ēdienu cienītājs, grūti būs paēst kārtīgu maltīti.
Iepazīt kādu valsti pa īstam var, tikai komunicējot ar šīs valsts iedzīvotājiem. Viss, kas tiek izrādīts tūristiem, daļēji atbilst īstenībai. Iespējams, tie cilvēki, kas jūs apkalpo kādā Taizemes kūrortā, ir darbinieki, kas tiek apspiesti. Iespējams, tas ēdiens, ko patērējat, nācis no kāda ziemeļu ciemata, kur kārtējās ārzemju kompānijas darbības rezultātā tas saindēts.
Ceļojuma mērķis
Jaunā žurnāliste Anna Ūdre uz Taizemi devās izpētes braucienā kopā ar citiem žurnālistiem no Austrumeiropas valstīm. To nodrošināja Minority Rights Group, kas ir internacionāla organizācija un iestājas par minoritāšu tiesībām. Pēc veiksmīgas kursu beigšanas, kas tika organizēti online, Anna Ūdre bija viena no veiksmīgajiem, kam nodrošināja apmaksātu ceļojumu uz Taizemes ziemeļu reģionu, lai veiktu padziļinātu izpēti un izprastu vietējo kultūru. Organizācijas mērķis ir apmācīt praktizējošus žurnālistus, lai ieinteresētu rakstīt par tēmām, kas saistītas ar minoritātēm un cilvēku tiesībām.
FAKTI PAR TAIZEMI