Visi, kuriem paguvu pastāstīt, ka februāra beigās dodos uz Jordāniju, mani tūdaļ sveica par drosmi doties uz Tuvo Austrumu reģionu, vietu, kura vēl nesen ļoti karsti, bet tagad ik pa brīdim parādās ziņu lentēs kā tūristiem bīstama vieta.
Latvijas Ārlietu ministrijas brīdinājums, nedoties tālāk par Jordānijas galvaspilsētu Ammānu Sīrijas virzienā, tikai pastiprināja nervus kutinošās izjūtas. Taču Jordānijā, norādot uz šiem Latvijas aizspriedumiem un bažām, atbild ar pretjautājumu: vai, ja problēmas būtu jūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā, jūs teiktu: tūristi, bīstieties no Latvijas? Nē, protams, skanēja atbilde. Tātad arī uz Jordāniju var doties, neraugoties uz to, ka kaimiņvalstī Sīrijā notiek bruņots konflikts.
Tūristiem labvēlīgi
Par to, ka pret tūristiem Jordānijā ir labvēlīga attieksme un nav draudu viņu veselībai, brauciena laikā var pārliecināties ik uz soļa: pirmkārt, pie viesnīcām vai pludmales klubiem nestāv ar automātiem bruņota apsardze, kā tas ir Ēģiptes kūrortos, otrkārt, pa pilsētu, piemēram, dienvidkūrorta Akabas centru, var staigāt, ne tikai nebīstoties par iespēju tikt aizskartam, bet arī nebīstoties no veikalu tirgotāju uzmācības: neviens ar savu preci pakaļ neskrien, neuzrunā un neuzbāžas, kā tas nereti gadās austrumu zemēs. Latvijas tūristi reizumis pat parastu austrumniecisku viesmīlību uztver kā uzbāzību un pārskaišas par pārliecīgu pievēršanos savai personai. Jordānijā šīs labvēlīgās, bet neuzmācīgās attieksmes iemeslus izskaidro vienkārši: mēs neesam tūristu izlutināti un samaitāti, tāpēc katrs no tiem pie mums ir augstā vērtē. Latvijas tūristu grupai pat nākas piedzīvot tik neparastu notikumu kā cienāšanos ar tomātiem Nāves jūras krastos: vīri, kas ved tomātus no lauka, izrāda savu labvēlību Rietumu ciemiņiem, iedāvinot sava darba augļus – vienkārši tāpat, jo prieks par to, kā latvieši pilnām mutēm uzreiz apgūst sulīgos dārzeņus.
Jordānijas publiskie vaibsti
Tūristus labvēlīgi pret Jordāniju palīdz noskaņot ne vien parasto iedzīvotāju attieksme, bet arī valsts oficiālā seja: Jordānijas Hašimītu Karalisti, kā oficiāli sauc šo valsti, publiski reprezentē, protams, karaliskā ģimene. Karaliskās ģimenes portretus jūs redzēsiet visu viesnīcu recepcijās: vai nu visu trīs – aizsaulē aizgājušā karaļa Huseina, tagad valdošā karaļa Abdullas II un kroņprinča Huseina – portretus, vai arī visu tagadējo karalisko ģimeni – karali Abdullu, karalieni Ranju kopā ar abu četriem bērniem. Tagadējais karalis izglītību guvis Anglijā un ASV, kur tagad mācās arī kroņprincis. Savukārt skaistule karaliene Ranja reprezentē «jauno austrumu sievietes likteni» – neviļus nāk prātā šī padomju filmā Kaukāza gūstekne dzirdētā frāze. Viņa nāk no gluži parastas kuveitiešu ģimenes – skaisto meiteni topošais karalis Abdulla ieraudzīja bankā, kur viņa strādāja. Pasaka par Pelnrušķīti, kas apprec princi, taču spēj notikt arī mūsdienās, un Jordānijā tā ir notikusi. Un turpinās laimīgi joprojām. Eiropeiskais ģimenes modelis – viena sieva, kura demonstrē savu daili bez musulmaņu sieviešu galvassegas – ir paraugs jordāņiem, kuri arī pieturas pie viensievības, lai gan ne likumi, ne reliģiskā tradīcija neaizliedz ņemt vairākas sievas. Paraugs tā ir arī jaunajām jordānietēm, kuras, pat ja topošais vīrs var samaksāt visus augstos ar laulību saistītos maksājumus, bieži atsakās iet par otro (vai trešo, ceturto) sievu.
Politiski Jordānija tiek uzskatīta par vienu no ASV sabiedrotajām reģionā, un Jordānijas karalis ir vairākkārt publiski apliecinājis valsts demokrātisko dabu. Protams, tiktāl, ciktāl to neliedz reliģiskās un tikumiskās tradīcijas.
Kad mērogi saplūst
No tradīcijām un leģendām atgriežoties pie tūrisma, jāteic, ka Sarkanās jūras ostas pilsēta Akaba atrodas ģeogrāfiski izcili pievilcīgā vietā. Akaba ir četru valstu saskares punktā Sarkanās jūras ziemeļu galā. 35 kilometrus no Akabas, braucot gar jūras krastu, ir Saūda Arābija, turpat blakus – Izraēlas pilsēta Eilāta, bet neliels līkums (20 minūšu) ar kuģīti pa līci ļauj nokļūt Ēģiptes pilsētā Tabā. Lai arī kartē izskatās, ka, piemēram, Eilātu no Akabas šķir ievērojams attālums, patiesībā skatīties no Akabas uz Eilātu ir tas pats, kas Rīgā no Daugavas labā krasta uz kreiso. Kartes mērogi ir mānīgi, jo dabā tās izskatās kā viena, nevis vairākas pilsētas.
Tāda pati šaurības sajūta pārņem, kad skaties no viena Nāves jūras krasta uz otru – tepat, pāri šaurajai jūras strēlei, ir Izraēla un Palestīna, tepat spīd Jeruzalemes namu ugunis. Bibliskie notikumi, ko atstāstīs tūristiem (kad brauciet uz Jordāniju, pārlasiet katram gadījumam Veco Derību, citādi būs kauns no gida, kurš, stāstot par Mozus ceļiem, kas veduši caur tagadējo Jordāniju, par Jāni Kristītāju, kurš galvu zaudējis Maheronā, Hēroda pilī, brīnās par Latvijas tūristu Bībeles nezināšanu), būs fons krāšņajai, tuksnesīgajai un klinšainajai dabai, kas ir viena no Jordānijas pievilcības avotiem. Vēsture, leģendas, reliģijas Jordānijā pastāv tik tuvu cita citai, ka latviskā viensētnieka daba un ar šo reģionu salīdzinoši vienkāršā eksistence apmulst šādas daudzslāņainības priekšā.
Tūrisms – uz attīstības viļņa
Klimats Sarkanās jūras ziemeļu piekrastē un Nāves jūras krastos Jordānijas vidienē ir Latvijas tūristiem pievilcīgs tieši tajos mēnešos, kad Ēģiptē kļūst par karstu, bet Turcijā vēl par vēsu. Martā, aprīlī, maijā šeit ir 28–32 grādu temperatūra un ūdens temperatūra arī ap 25–26 grādiem – nav tik karsti, lai mocītos, bet arī ne vēsi, lai saltu. Patīkamais klimats, pievilcīgās vēsturiskās ekskursijas, eksotiskās tuksneša ainavas – tas viss ir lielisks pamats tūrisma attīstībai, un to aizvien vairāk izprot arī Jordānijā: Akabā, piemēram, lielie investīciju projekti saistās ar ostas akvatorijas pārnešanu tālāk no pilsētas centra un jaunu viesnīcu celtniecību Sarkanās jūras līča piekrastē. Jau šobrīd Akabā ir populāro pasaules zīmolu viesnīcas: Kempinski, Intercontinental, DoubleTree by Hilton, Radisson, kas piedāvā, kā parasti raksta tūrisma bukletos, – «augsta līmeņa servisu prasīgiem klientiem». Visas augsta līmeņa viesnīcas atrodas pirmajā līnijā pie jūras un lepojas pat ar uzbērtu vai dabisku balto smilšu pludmalēm, iepretim parastajām, kur ir smalkas grants smiltis. Pagaidām gan atšķirībā no Turcijas un Ēģiptes kūrortviesnīcām Jordānijas kūrortviesnīcas nepiedāvā all inclusive servisu, bet jādomā, ka tās sekos tūristu pieprasījumam pēc šāda pakalpojuma, kas padara atpūtu siltas jūras krastos pavisam bezrūpīgu.
Zemākas klases viesnīcas, piemēram, tādas kā Days Inn, kas neatrodas tieši pie jūras, nodrošina servisu ar nogādāšanu pludmales klubos, kur sevi var lutināt ar laiskošanos jūras krastos vai baseinos, mielošanos improvizētās beduīnu teltīs, snorkelēšanu koraļļu rifos vai kuģīšu ekskursijām uz Tabu Ēģiptē.
Savukārt romantiskais Tala Bay jeb Talas līcis, kas veidots kā atsevišķa kūrorta zona netālu no Akabas, piedāvā vairākas viesnīcas un apartamentus, kurus var iegādāties, sākot no 100 tūkstošiem eiro līdz pat pusmiljonam eiro. Lielākās viesnīcas Radisson un Marina Plaza, iepirkšanās iela un jahtu piestātne – Talas līča kūrorts – ir kā sava pasaulīte, kur iegrimt bezrūpīgā laiskumā un aizmirst par laiku un ikdienas rūpēm. Tādu kūrortzonu meti jau būvbedru izskatā ir iezīmēti arī blakus, liecinot, ka nupat, nupat, būs vēl idilles salas Sarkanās jūras krastos.
Savukārt Nāves jūras kūrorti Jordānijas pusē, netālu no galvaspilsētas Ammānas, arī ir uz attīstības viļņa: Crowne Plaza, Holiday Inn, Kempinski ir jaunas viesnīcas, kas nav paspējušas apaugt ar pārslogota noguruma sūnu. Turklāt Nāves jūras tuvums nozīmē lielisku spa centru esamību pie šīm viesnīcām. Zināmā sacensība par tūristu pievilināšanu Nāves jūras kūrortos savā pusē starp Izraēlu un Jordāniju svārstās ap neizšķirtu rezultātu. Izraēļi apgalvo, ka viņiem ir labāka Nāves jūras kosmētika, labāks spa un labāki Nāves jūras minerāli. Cik nu patiesība, nemāku teikt. Bet savukārt Jordānijas pusē ir jaunākas viesnīcas, savukārt sāls un minerāli jau laikam būs tie paši, kas otrpus krastam.
Nāves jūras minerālu kosmētika Jordānijā ir pieejama arī ārpus viesnīcām, un katrā tūristu ceļmalas bodē to piedāvās. Jāatzīmē gan, ka tā nebūs lēta. Sejas krēms maksās aptuveni 15 dināru (ap EUR 20). Bet, ja jau esi tik tālu atbraucis, tad proties un pērc, citur jau būs tikai vēl dārgāk.
Būtiska nianse, kas skar visus Jordānijas kūrortus – vai tā ir Sarkanā jūra, vai Nāves jūra –, šeit gandrīz nav tūristu no Krievijas, ar kuriem mudž Turcijā un Ēģiptē. Pārsvarā šeit ir viesi no Skandināvijas valstīm, Beļģijas, Francijas, kas uzreiz rada mierīgas un cienījamas atpūtas auru šajos kūrortos. Viens no iemesliem, protams, tam ir ne tikai fakts, ka kaimiņvalsts Izraēlas vēsturiskā saikne ar Krieviju teju visus šīs valsts tūristus piesaista sev. Otrs iemesls – jau pieminētā Jordānijas kūrortos teju nepieejamā all inclusive sistēma, kas paredz arī alkoholu klientam vēlamā daudzumā. Jordānijā kā islāma valstī, kur alkohola lietošana nav vietējo iedzīvotāju tradīcija, alkohols viesnīcās ir dārgs, bet ārpus tām – pieejams tikai retos veikalos.
Latvijas tūristam diez vai iespēja piedzerties būs galvenais iemesls, kāpēc doties vai nedoties uz kādu valsti. Būtiskāks noteikti šķitīs tas, ka Jordānijā ir nepārspīlēti fantastiskas iespējas savienot atpūtu pie divām dažādām – Sarkanās un Nāves – jūrām ar cilvēces vēstures pieminekļu 2000 gadu senās, noslēpumainās nabatīniešu (seno arābu) smilšakmens pilsētas Petras Vecajā Derībā aprakstīto vietu apskati, kā arī beduīnu dzīves eksotikas izbaudīšanu Vādī Rama tuksnesī.
KĀ NOKĻŪT:
Rīga–Stambula–Akaba–Stambula–Rīga (Turkish Airlines)
VALŪTA
Jordānijas dinārs 1 JOD = 1,026 EUR
POPULĀRĀKĀS EKSKURSIJAS:
Tuksneša rezervāts Vādī Rama
Seno arābu pilsēta Petra
Nāves jūras kūrorti pie Ammānas
Autore pateicas par iespēju apmeklēt Jordāniju aviokompānijai Turkish Airlines