Šodien ar Valentīnas Freimanes franču kino programmu sāksies lielākais profesionālās mākslas festivāls Latvijā - Cēsu mākslas festivāls, informē pasākuma organizatori.
Franču kino programma būs skatāma plkst.22 Cēsu Jaunās pils dārzā, kur varēs noskatīties režisora Renē Klēra 1930.gada filmu "Zem Parīzes jumtiem" - vienu no agrīnākajiem franču muzikālās komēdijas piemēriem, kas ir arī pirmā franču skaņu filma, kas guva lielus starptautiskus panākumus.
Festivāla atklāšanas koncerts gan notiks tikai sestdien, 23.jūlijā, kad plkst.21 Cēsu Sporta kompleksā tiks atskaņots Sofijas Gubaiduļinas darbs "Septiņi vārdi", Erika Satī "Ģimnopēdijas", kā arī demonstrētas Renē Klēra un Ralfa Steinera filmas ar Satī mūziku. Koncerta solistes būs jaunā čelliste Guna Āboliņa un akordeoniste Ksenija Sidorova, pie klavierēm - Aldis Liepiņš, bet orķestri "Sinfonietta Rīga" diriģēs Normunds Šnē.
Cēsu mākslas festivāls līdz pat 13.augustam apmeklētājiem piedāvās piecas izstādes, sešus koncertus, trīs teātra izrādes un 16 filmas, žurnālistiem iepriekš pastāstīja festivāla rīkotājs Juris Žagars.
Viņš norādīja, ka festivāla panākumu atslēga ir piecu gadu laikā nemainīgā profesionāļu komanda, kas to organizē, iekarotā atbalstītāju un skatītāju uzticība, kā arī norises vieta – Cēsis. "Tā ir ideāla vieta šāda festivāla rīkošanai – pilsēta ir tuvu Rīgai, ļoti skaista un kļūst ar katru gadu arvien pievilcīgāka, tai ir laba kultūras infrastruktūra," festivāla mājvietas priekšrocības uzskaitīja Žagars.
Festivāla budžets šogad ir aptuveni 100 tūkstoši latu, no kā 20% veido biļešu ienākumi. "Tik ātri kā šogad skatītāji vēl nekad nav sākuši izpirkt biļetes," sacīja Žagars. Šogad pirmo reizi festivālam izdevies piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzekļus programmā "Kultūra", kas nākamgad ļaus festivālu vēl paplašināt, tā budžetu palielinot līdz 400 tūkstošiem eiro.
Cēsu mākslas festivāls šogad sarūpējis daudz jaunumu – tajā pirmo reizi piedalīsies kāds vizuālās mākslas pārstāvis no Krievijas – viens no pašlaik pazīstamākajiem Krievijas māksliniekiem Sergejs Bugajevs ar pseidonīmu Āfrika –, pirmo reizi festivālā koncertēs ārzemju simfoniskais orķestris pilnā sastāvā – Īlingas simfoniskais orķestris no Londonas, kas pats izteicis vēlmi muzicēt festivālā. Orķestris atskaņos arī latviešu mūziku – Jāņa Mediņa klavierkoncertu kopā ar pianistu Reini Zariņu. Pirms uzstāšanās Cēsīs orķestris šo programmu divreiz atskaņos Lielbritānijā.
"Manuprāt, tā ir vislabākā Latvijas mākslas reprezentācija ārzemēs," teica Žagars.
Pirmo reizi festivāla modes mākslas izstādē piedalīsies mākslinieki no Portugāles un Itālijas, pirmoreiz Vecajā alus brūzī būs skatāmas teātra izrādes "Melnais piens" un "Aija pēc Jaunsudrabiņa", bet noslēguma koncertā pirmoreiz mūzika savīsies ar gaismas un videoinstalācijām Cēsu pils parkā, ko sadarbībā ar režisoru Dāvi Sīmani veido igauņu gaismu mākslinieks Igors Kapustins. Koncerts šogad būs veltīts komponistam Imantam Kalniņam, atskaņojot viņa 1977.gadā tapušo oratoriju "Rīta cēliens". Koncertā skanēs arī amerikāņu minimālista Filipa Glāsa simfonija "Heroes", kas arī radīta 1977.gadā.
Par kino programmu šogad rūpējas Vācijā dzīvojošā latviešu kinozinātniece Valentīna Freimane, kura festivālam atlasījusi franču kino klasiku, un katru filmu papildinās arī viņas pašas ievadvārdi video formātā. "Kad es viņai teicu – jūs droši vien sāksiet ar 30.gadiem un beigsiet ar mūsdienām, viņa atbildēja: Juri, mīļais, pēc 1957.gada franču kino nekas būtisks nav noticis," sarunu ar kinozinātnieci par festivāla filmu programmu atstāstīja Žagars.
Šogad pirmo reizi festivālā būs arī topošajiem māksliniekiem veltīta sadaļa, kuras ietvaros tiks piešķirta arī stipendija kādam jaunajam censonim. To turpmāk plānots attīstīt kā ikgadēju tradīciju. Apmeklētājiem būs skatāma arī Cēsu mākslas skolas audzēkņu diplomdarbu izstāde.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte pauda gandarījumu, ka Cēsu mākslas festivāls jau no pirmā darbības gada skaidri iezīmējis savu īpašo identitāti – augstas kvalitātes profesionālu piedāvājumu gandrīz visās mākslas jomās. Turklāt reizē caur šo festivālu arī Cēsis kā pilsēta sevi apzinās un veido kā kultūras centru.
"Laikā, kad pilsētas un pat valstis konkurē par iedzīvotājiem, tā ir gudra stratēģija, jo cilvēki grib dzīvot kvalitatīvās vietās," sacīja Ēlerte.
"Mūsu prioritātes nav mainījušās – mūsu prioritāte joprojām ir kultūra," apliecināja Cēsu vicemērs Jānis Rozenbergs. Viņš informēja, ka pašlaik rekonstrukcijas stadijā ir Cēsu pils parks, kas apmeklētājus sagaidīs ar jauniem soliņiem, šogad tiks pabeigta Jaunās pils rekonstrukcija, un tapšanas stadijā beidzot ir arī akustiskā koncertzāle, kurā, cerams, jau pēc diviem gadiem varēs pilnvērtīgi muzicēt.
Gandarījumu par festivāla izaugsmi pauda arī tā finansiālie atbalstītāji. "Prieks, ka cilvēki vasarā arvien vairāk novērtē vietējo mākslas piedāvājumu, nevis brauc kaut kur projām," atzina "SEB bankas" prezidents Ainārs Ozols. Arī LMT viceprezidente Laura Keršule pauda gandarījumu, ka festivāls arvien aug plašumā un ar katru gadu aizrauj aizvien vairāk cilvēku.
Plašāka informācija par festivāla programmu atrodama Cēsu mākslas festivāla mājaslapā www.cesufestivals.lv.