Botāniskā dārza augi svelmē tiek intensīvi laistīti; karstuma sekas būs redzamas ziedēšanas laikā

Pašlaik botāniskā dārza augi tiek intensīvi laistīti un aprūpēti, lai karstums neatstātu paliekošas sekas uz to augšanu, informē Nacionālā botāniskā dārza dārzkopības speciāliste Ilma Nereta.

Botāniskā dārza darbinieki strādā maiņās, lai nodrošinātu augiem pēc iespējas labākus apstākļus. Augi tiek intensīvi laistīti, ūdeni ņemot no speciāliem dīķiem.

"Viegli nav, tomēr augi vēl necieš," karstuma radīto situāciju komentēja Nereta. "Pagaidām ūdens krājumi ir pietiekami, bet, ja šāds laiks turpināsies, tie var izsīkt. Šādos gadījumos atliek cerēt uz lietu."

Siltumnīcas tiek maksimāli vēdinātas, dažkārt pat izņemti stikli, augi tiek apsmidzināti ar speciālu šķīdumu, kas rada ēnojumu. Turpretim āra augiem tiek nogrieztas sausās lapas un zari, lai atvieglotu piekļuvi skābeklim.

Karstuma apdegumus var novērot uz augu lapām, arī augu sīpoli un saknes pārkarst, tomēr lielākas sekas varētu būt redzamas pavasarī – ziedēšanas laikā.

"Ceram, ka karstuma periods neiestāsies ilgstoši, jo katru dienu jāaplaista apmēram 129 hektāri zemes, kas nebūt nav viegli," sacīja Nereta.

Viņa arī piebilda, ka liela loma ir finansiālajam atbalstam – ja augam zūd kvalitāte, tas jāglābj, bet dažkārt tam trūkst līdzekļu.

Izklaide

Ar bagātīgu un daudzveidīgu programmu no 1. līdz 23. augustam Latvijas novadu baznīcās norisināsies Vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”. Koncerti izskanēs Āraišos, Viļakā, Nautrēnos, Skultē, Kalupē un Valmierā. Šī gada svētku centrā – ērģeles trīs katoļu dievnamos, kam līdz šim sabiedrībā pievērsta mazāka uzmanība. Devītajos Vēsturisko ērģeļu svētkos ir gaidāmi seši koncerti izcilu mūziķu sniegumā, kuros izvēlēti Latvijas vērtīgākie, skanīgākie, tembrāli krāšņākie un vēsturiski nozīmīgie instrumenti. Apceļot Latvijas novadu dievnamus, uzzināt daudz vērtīga par kultūrvēsturi, baudīt ērģeļu tik dažādo un bagātīgo skanējumu – tāda ir svētku ideja, informē Ilona Birģele.

Svarīgākais