Nauda sekos teātra kvalitātei

Kultūras ministrs Ints Dālderis bijis šokēts un aizvainots par to, ka darba informācija par 2010. gada valsts budžetā paredzēto finansējumu kultūras nozarei, tajā skaitā teātriem, nonākusi sabiedrības uzmanības lokā, raisot daugavpiliešu sašutumu par teātru vidū vismazāko, Daugavpils teātrim plānoto valsts finansējuma daļu, - Neatkarīgajai norādīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs, Saeimas deputāts, daugavpilietis Jānis Dukšinskis.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirmdien, pārrunājot 2010. gada valsts budžetā paredzēto finansējumu kultūras nozarei, noskaidroja, ka, neraugoties uz krasu finansējuma samazinājumu, neviena mūzikas vai mākslas skola, teātris, muzejs, koncertinstitūcija vai mākslas augstskola nākamgad netiks slēgta, - Neatkarīgo informē Saeimas Preses dienests. Kā tika skaidrots, nozares budžets atgriežas 2005. gada līmenī, un atsevišķās pozīcijās finansējums ir vēl mazāks, secināja komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš. Tomēr kultūras ministrs Ints Dālderis deputātiem apliecināja - Kultūras ministrija neatteiksies no nevienas funkcijas īstenošanas. Komentējot finansējuma pārdali teātriem, ministrs pauda uzskatu, ka visiem teātriem, tostarp Daugavpils teātrim, finansējuma piešķiršanā noteicošais kritērijs būs to kvalitāte. Turklāt nākamgad no Kultūras ministrijas budžeta plānots vairāk nekā miljonu latu novirzīt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra rekonstrukcijas pabeigšanai un skatuves aprīkojumam, lai teātris varētu pilnvērtīgi atsākt darbu.

Kā bilda J. Dukšinskis, darba informācija par plānoto kultūras budžetu atklātībā nonākusi caur komisiju, kas nevarēja neizraisīt daugavpiliešu protestu, jo ar Daugavpils teātrim ministrijas plānotajiem četriem procentiem tas nespēs turpināt pastāvēt, jo, lai izdzīvotu, vajadzīga vismaz 2,5 reizes lielāka summa. Tāpat budžeta paketē bez Daugavpils teātra piekrišanas un informēšanas iestrādāts, ka Daugavpils teātris ir pašvaldības teātris, lai Daugavpilij ļautu to uzzināt tikai pēc kultūras budžeta apstiprināšanas. J. Dukšinskis uzskata, ka tādējādi Kultūras ministrija pret Daugavpili un visu Latgali rīkojusies negodīgi. Cita situācija ir, piemēram, Liepājā, kur Liepājas simfonisko orķestri pilnībā uztur valsts, teātri atstājot pašvaldībai, tajā pat laikā Daugavpils NBS orķestris tika likvidēts jau iepriekš. Komisijas sēdes laikā no daudziem deputātiem izskanēja argumenti Daugavpils teātra aizstāvībai, vēlreiz uzsverot, ka Latgalē jābūt valsts finansētam profesionālam teātrim, un vienīgi kvalitāti kā kritēriju noteikt nedrīkstētu, jo tā specifika ir gluži atšķirīga. J. Dukšinskis arī piebilda, ka noteiktās kultūras budžeta proporcijas diezin vai mainīsies, jo tā ciparus jau zina arī citi teātri un kultūras iestādes. Deputāts iesaka Daugavpils teātrim meklēt papildlīdzekļus no citiem avotiem, citādi aktieri aizbrauks, teātris pazudīs, nekādu viesizrāžu nebūs un rezultātā cietīs visa Latgale.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.