Aktrisei Ievai Puķei patīk zāles pļaušana ar izkapti
«Galva nav dators... Es nevaru nospiest podziņu, lai beigtu domāt par izrādi vai lomu. Vienīgi grāmatas un filmas reizēm palīdz atslēgties no teātra,» atzīst aktrise Ieva Puķe, kurai uzticēta galvenā loma Valmieras Drāmas teātra šīs sezonas pēdējā pirmizrādē – režisora Oļģerta Krodera iestudētajā krievu dramaturga Aleksandra Ostrovska darbā Līgava bez pūra.
Aktrise atklāj, ka no domām par darbu ir ļoti grūti atslēgties – dažkārt to palīdz izdarīt tikai grāmatu lasīšana vai filmu skatīšanās. «Ar aktiera algu nevar aizbraukt, piemēram, uz Dienvidameriku, tāpēc nākas palikt Latvijā. Varu atļauties tikai lasīt grāmatas par ceļojumiem. Nupat aizrautīgi lasīju, kā Dienvidamerikas valstīs sievietes taisa uz ielas ziedu paklājus, mozaīkas ar tēliem un sižetiem, bet pēc tam šiem ielu mākslas darbiem pāri iet cilvēku pūlis. Tāpat ir ar aktiera darbu – nospēlē izrādi, bet pāri paliek tikai kāda sajūta, smarža... Pāri paliek tikai netveramais...» viņa spriež.
Tas, ka aktrisēm arī ikdienā ir jāizskatās nevainojami, esot stereotips. «Aktiera darbs nav tikai labi izskatīties kosmētikas reklāmā kādā no žurnāliem. Viņam ir citi instrumenti, kas nosaka profesionalitāti. Labi izskatīties mums palīdz grima un kostīmu mākslinieki, frizieri,» saka Ieva Puķe. Tāpēc aktrise atļaujas ēst, ko un cik daudz vēlas: «Man patīk, ka sevi nav jāierobežo. Ēdu atbilstoši garastāvoklim un savām sajūtām. Arī īpašus ēšanas projektus, piemēram, diētas neievēroju. Vienīgais ēdiens, kas man negaršo, ir maizes zupa.»
Ievas ģimenē daudz gatavo paši un reti ēd ārpus mājas. «Protams, strādājot teātrī, ir grūti ievērot visu, kā pašai gribētos un kas nāktu par labu veselībai, bet man ir būtisks veselīgs dzīvesveids. Man ir svarīgi labi paēst, un es pievēršu uzmanību pārtikas produktu kvalitātei,» viņa pastāsta
Ieva Puķe nav neviena sporta kluba biedre. Fizisko formu viņai palīdz uzturēt braucieni ar divriteni, bet vasarā laukos labākā vingrošana esot lauku darbi, piemēram, zāles pļaušana ar izkapti. «Laukos redzi sava darba rezultātu taustāmā veidā; fizisks darbs noteikti palīdz uzkrāt spēkus,» viņa paskaidro
Lai arī pirms sezonas noslēguma nogurums liek sevi manīt, Ieva atzīst, ka «ģimene palīdz izturēt viscietākās aktiera profesijas šķautnes. Ja līdzās nebūtu mājas un saprotošas ģimenes, būtu ļoti grūti, jo teātris prasa daudz no cilvēkiem, kuri tur strādā. Ja nebūtu mājas vai ģimenes, varbūt es jau būtu ielēkusi dīķī.» Attēlā kopā ar vīru Valmieras Drāmas teātra aktieri Krišjāni Salmiņu un meitu Kati (10)
Viens no izrādes Līgava bez pūra motīviem ir mūsdienu cilvēka pārliecība, ka nauda var visu. Runājot par savu attieksmi pret naudu, aktrise atzīst: «Tā man ir izdzīvošanas līdzeklis, kura vienmēr ir par maz. Protams, es mēģinu taupīt naudu, bet sanāk diezgan vāji. Mums mājās visas krājkasītes šobrīd ir atvērtas, lai var paņemt, kad tas tiešām ir nepieciešams,» viņa saka
«Žēl, ka manas profesijas pārstāvjiem nav tik daudz brīvu vakaru, lai varētu ieplānot aizbraukt uz citu teātru izrādēm. Ja sanāk izrauties, tas dod iedvesmu ilgam laikam. Šogad biju uz pirmizrādi Viestura Kairiša operai Dievu mijkrēslis – tādi brīži paceļ spārnos,» uzsver Ieva Puķe. No Valmieras Drāmas teātra šīs sezonas repertuāra viņa izceļ režisora Vlada Nastavševa iestudēto izrādi Jūlijas jaunkundze, kas aktrisi esot patīkami pārsteigusi.
Kā ierasts vecmeistara Oļģerta Krodera izrādēs, arī šoreiz Ievai Puķei iedalīta galvenā loma. «Mēģinājumu process norit saspringti, taču, iestudējot klasisku darbu, ir bauda strādāt ar labu materiālu un režisoru, kurš zina, ko grib panākt no katra aktiera,» stāsta aktrise. Viņa priecājas, ka mēģinājumos mācījusies sevi nest garajās kleitās un korsetēs. «Kungi cilindros un frakās izrādē ir daudz pievilcīgāki nekā mūsdienu vīrieši, kurus varam sastapt uz ielas. Mūsdienās vīrieši šļūkā pa ielu treniņbiksēs un novalkātos džinsos. Teātra daba ļauj aktierim saplūst ar citu laiku, kādu diktē izrāde,» ar prieku secinājusi aktrise