Skaidrs, ka teātris pasauli neizmainīs, tāpēc jaunās sezonas repertuārs veidots tāds, lai dzīve būtu interesanta, – jaunās sezonas sākumā atzīst Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers.
95. jubilejas sezonu teātris atklāja 11. septembrī ar Rēzijas Kalniņas monoizrādi Oskars un Rozā dāma. Iestudējums, kura pamatā ir franču rakstnieka Ērika Emanuela Šmita stāsts, tapis Kamerzālē sadarbībā ar režisoru Viesturu Meikšānu un ļauj pēc pāris gadu pauzes teātrī tikties ar aktrisi Rēziju Kalniņu. Lai arī stāstā ir spēcīga nāves klātbūtne, izrāde būs par prieku, sola aktrise.
Lielajā zālē sezona tiks atklāta šo piektdien, 18. septembrī, ar Lauras GrozasĶiberes iestudēto Nika Dīra drāmu Frankenšteins pēc Mērijas Šellijas romāna motīviem. Laura GrozaĶibere šogad vēl veidos Vecgada koncertu, kas šoreiz aizvedīs uz 20. gadsimta 30. gadu Rīgu un tās augstāko slāņu saviesīgo dzīvi. Pēc Džilindžera lūguma iestudēt izrādi ar teātra jaunajiem aktieriem – Leldi Dreimani un Mārtiņu Upenieku –, Laura GrozaĶibere sezonas otrajā pusē Kamerzālē iestudēs angļu dramaturga Ādama Peka lugu Bonija un Klaids, kas stāsta par leģendārā noziedznieku pāra dzīves pēdējām stundām.
Pēc Frankenšteina nākamo Lielās zāles izrādi veidos Džilindžers, iestudējot Franca Kafkas pirmo romānu Amerika jeb Bez vēsts pazudušais. Tā kā romāns netika pabeigts, to izdarījis režisors pats. Viņš uzskata, ka ir tikai divi neiestudējami darbi – šis un Aleksandra Beļajeva romāns Cilvēks – amfībija. Bet, tā kā šī ir Džilindžera 50 gadu jubilejas sezona, tad šo risku viņš «var atļauties». Amerika jeb Bez vēsts pazudušais pirmizrāde notiks 27. novembrī. Tajā spēlēs jaunie štata aktieri Lelde Dreimane un Mārtiņš Upenieks, pagājušosezon Dailes teātrī strādāt sākušie Edijs Zalaks un Kaspars Zāle, debitante Samira Adgezalova, kā arī Dārta Daneviča, Gints Andžāns, Ērika Eglija, Dainis Gaidelis.
Otrs Džilindžera iestudējums arī taps Lielajā zālē, un tas būs Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga un Evitas Mamajas mūzikls Žanna d’Arka, kam pirmizrāde plānota 29. janvārī. Mūzikla radošā komanda, kas debitēja Liepājas teātrī ar Pūt, vējiņi! un sadarbību turpināja Dailes teātra Oņeginā, tagad ķērusies pie Francijas vēstures un tās leģendārās personības – Lotringas jaunavas, kurai pēc pareģojuma jāglābj Francija. Šajā lomā iejutīsies gan Ilze ĶuzuleSkrastiņa, gan Ieva Segliņa, tāpēc, lai redzētu abas versijas, mūzikls būs jāskatās atkārtoti.
Dailes teātrī šosezon nestrādās ārzemju viesrežisori, taču gaidāma kādreizējā šā teātra aktiera Andreja Žagara debija režijā dramatiskajā teātrī. Iesildīsies viņš Mazajā zālē ar kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona (dz. 1978. g.) pirmās lugas Ziloņa dziesma iestudējumu, kam pirmizrāde notiks 16. oktobrī. Ziloņa dziesmas sižets virpināts ap pazudušu psihiatru – mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs iztaujā pacientu, kurš pazudušo redzējis pēdējais. Kinokritiķis Deniss Hārvijs Ziloņa dziesmu nosaucis par smalku lugu, kurā skatītāju aizrauj psiholoģiskās spriedzes, cilvēciskās gudrības un dabas aicinājuma daudzbalsība – pērn kanādiešu režisors Šarls Binamē uzņēmis tās kinoversiju.
Bet sezonas otrajā pusē Andrejs Žagars Lielajā zālē iestudēs krievu klasiku – Antona Čehova drāmu Trīs māsas, kam pirmizrāde plānota 25. martā. «Šausmīgi grūti bija rakstīt Trīs māsas. Katrai no trīs varonēm jābūt atšķirīgai, bet visas trīs ir ģenerāļa meitiņas,» sūdzējies Antons Čehovs vēstulē Maksimam Gorkijam, radot Olgu, Mašu un Irinu, katru ar savām ilgām. Skolotāju Olgu, kurai darbs nesagādā prieku, spēlēs Kristīne Nevarauska, laulības dzīvē nelaimīgo Mašu – Ieva Segliņa, bet Irinu, kas nevar atrast cilvēku, kuru spētu iemīlēt, – Dārta Daneviča. Citās lomās: Artūrs Skrastiņš (Andrejs Prozorovs), Elīna Dzelme (Nataļja Ivanovna), Aldis Siliņš (Kuligins), Juris Žagars (Veršiņins), Lauris Dzelzītis (Tuzenbahs).
Dailes teātra Lielajā zālē pirmo izrādi iestudēs režisors Regnārs Vaivars, kurš vairākas veiksmīgas izrādes iestudējis mazajos spēles laukumos. Viņš sezonas izskaņā veidos Ingmara Bergmana Laulības dzīves ainu skatuves versiju. Pēc sava scenārija par advokātes Mariannas un profesora Jūhana ģimenes dzīvi un mīlestību zviedru teātra un kino režisors, scenārists un rakstnieks Ingmars Bergmans uzņēmis filmu ar Līvu Ulmani un Erlandu Juzefsonu galvenajās lomās (1973). Dailes teātra izrādē šajās lomās iejutīsies Ilze ĶuzuleSkrastiņa un Juris Žagars.
Pirmā pirmizrāde Mazajā zālē notiks 30. septembrī, un to veidos pagājušajā Spēlmaņu naktī balvu par debiju režijā saņēmušais Intars Rešetins. Savam otrajam iestudējumam Ja tevis vairs nebūtu viņš izvēlējies franču rakstnieka un dramaturga Floriana Zellera (dz. 1979. g.) lugu Ja tu nomirtu un, kā pats atzīst, šajā dramaturģijā ir iemīlējies. Šā paša dramaturga lugu Tēvs Intars Rešetins šosezon iestudēs Nacionālajā teātrī. Ja tevis vairs nebūtu režisors kopā ar Vitu Vārpiņu, Arti Robežnieku, Ivaru Auziņu, Dārtu Daneviču meklēs atbildes uz jautājumu, vai patiešām pazīstam cilvēku, kuru zinām daudzus jo daudzus gadus.
Dailes teātrī turpināsies Ērika Hānberga Pirmā grēka līča personāžu skatuves gaitas Kārļa Auškāpa iestudējumā Ērtas dzīvošanas mirklīši. Tā būs tikšanās ar teātra vecākās paaudzes aktieriem – Olgu Dreģi, Ilzi Vazdiku, Lidiju Pupuri, Leonu Krivānu, Pēteri Liepiņu, Aivaru Siliņu, Juri Strengu, Gunāru Placēnu, Ventu Vecumnieci. Triloģijas (Pirmā grēka līcis, Plikie un pusplikie) beidzamo daļu teātra mākslinieciskais vadītājs raksturo kā visdrastiskāko, un to novērtēt varēs no 10. decembra.
Dailes teātrī turpinās strādāt režisors Dmitrijs Petrenko. Sadarbībā ar Artūru Skrastiņu, pianistu un aranžētāju Kārli Lāci, dramaturģi Justīni Kļavu taps Koncerts, kura nebija jeb Aleksandra Vertinska dzīve romancēs, kas pirmo reizi Mazajā zālē izskanēs 16. decembrī. Aleksandrs Vertinskis ir viens no izcilākajiem krievu Sudraba laikmeta dzejniekiem, aktieriem un dziedātājiem. 25 gadus viņš pavadīja emigrācijā bez iespējas atgriezties mājās, un visu šo laiku viņš gaidīja iespēju nospēlēt savu galveno koncertu – koncertu savā dzimtenē. Bet Kamerzālē Dmitrijs Petrenko veidos izrādi Iespējamā tikšanās, ar autora Paula Barca starpniecību savedot kopā sava laika izcilākos mūzikas ģēnijus – Johanu Sebastianu Bahu, kurš apskauda Georgu Frīdrihu Hendeli par viņa plašo slavu un statusu kā vislabāk apmaksātajam mūziķim pasaulē, un Hendeli, kurš apskauda Bahu par viņa milzīgo apdāvinātību. Interesanti, ka Hendeli spēlēs Olga Dreģe, Bahu – Lidija Pupure. Pirmizrāde iecerēta 16. februārī.
Pēc ilgākas pauzes Dailes teātrī izrādi iestudēs Pēteris Krilovs. Viņš strādās ar ungāru izcelsmes rakstnieces Agotas Kristofas (dz. 1935. g.) romānu Lielā burtnīca (1987), kur autorei izdevies «gandrīz vai bibliski būvētā romāna sižetā skarbi aprakstīt līdz sīkumiem precīzu cilvēku dzīvi, kaisli un alkas totalitāra režīma valstī». Komentējot šo darbu, Džilindžers atzīst, ka pats pirms desmit gadiem gribējis to iestudēt, bet nezinājis, kā, tāpēc «gribu paskatīties, kā to var izdarīt».
Mihails Gruzdovs iestudēs Aleksandra Kuprina Granātu aproci, meklējot atbildi uz jautājumu, vai pasaulē ir sastopama īsta, nesavtīga, pašaizliedzīga mīla. Pauls Timrots veidos izrādi Svēta lieta, iestudējot baškīru dramaturga, traģikomēdijas meistara lugu par Večuka un Nāves tikšanos un viņas piedāvājumu.
Šajā sezonā Dailes teātris rīkos lekciju ciklu Dailes teātra zinību stundas. Pieredze un pārdomas, kur savā pieredzē dalīsies dažādu ar teātra mākslu saistītu profesiju pārstāvji. Domājot par nākotnes skatītāju, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un E. Smiļģa Teātra muzeju notiks radošo darbnīcu cikls. Dailes teātris turpinās pagājušajā sezonā aizsākto izrāžu skati. Turpināsies aktivitātes Dailes teātra Mākslas telpā Brīvības 75, un pirmā izstāde atklāta 11. septembrī. Tā saistīta ar Frankenšteina jauniestudējumu, vedinot domāt par radītāja – mākslinieka lomu un atbildību šodienas sabiedrībā. Izstādē piedalās Leonards Laganovskis, Miķelis Fišers, Ivars Grāvlejs, Krišs Salmanis, Kristians Brekte.
Lai teātris varētu ieceres realizēt pilnībā un celt kvalitātes latiņu, tam jubilejas sezonai ir rasts atbalstītājs – ģenerālsponsors a/s Olainfarm.
Bet, atskatoties uz pagājušo sezonu, teātra direktors Andris Vītols atklāj, ka nospēlētās 476 izrādes, kas pulcējušas 192 888 skatītājus, «ir mūsu kapacitāte». Skatītāju apmeklētākā izrāde ir Lauras GrozasĶiberes Pīters Pens (31 izrāde, 28 058 skatītāji), bet visvairāk spēlētā izrāde – Kamerzālē tapušais Dmitrija Petrenko iestudējums Visas viņas grāmatas (35 izrādes).