Augusta sākumā pēc vasaras atpūtas kopā pulcējās Latvijas Leļļu teātra kolektīvs, lai sāktu jauno sezonu. Un šoreiz tā sākusies visai karsti, jo jau pēc nedēļas valdība, spriežot par Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību peļņu, lēma, ka Leļļu teātris būs starp tām četrām valsts kapitālsabiedrībām, kas savu nopelnīto naudu paturēt nevarēs.
Jāatgādina, ka paturēt valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu – 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas, valdība ļāva Rīgas cirkam, Liepājas simfoniskajam orķestrim, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Valmieras drāmas teātrim un Daugavpils teātrim. Savukārt nopelnīto naudu valsts budžetā nāksies iemaksāt gan Latvijas Leļļu teātrim, gan valsts SIA Latvijas koncerti, Latvijas Nacionālajai operai un baletam un Jaunajam Rīgas teātrim. Šāds valdības lēmums pieņemts, pamatojoties uz Pārresoru koordinācijas centra atzinumu. Peļņu ļauts atstāt kapitālsabiedrībām, kurām tā ir būtiska, lai pastāvētu, jo pretējā gadījumā varētu negatīvi ietekmēt šo kapitālsabiedrību darbību.
Šis valdības lēmums izsauca plašu rezonansi, un jo īpaši saistībā ar Leļļu teātri, jo summa ir salīdzinoši neliela – 10 369 eiro. Šī teātra nopelnītā nauda neaizlāpīs valsts budžeta caurumus, taču ir ļoti nepieciešama teātrim. Leļļu teātra valdes priekšsēdētājs Vilnis Beķeris atzīst, ka nopelnīto naudu vēlējās izlietot pakāpeniskai lielās zāles krēslu nomaiņai. Visi, kas kaut reizi bijuši Latvijā vienīgajā valsts profesionālajā Leļļu teātrī Krišjāņa Barona ielā Rīgā, zina, ka trīsdesmit gadus vecie lielās zāles koka krēsli savu mūžu ir nokalpojuši, un bērni būtu pelnījuši jaunas un ērtas sēdvietas. Par absurdo valdības lēmumu, tā sekām un citām Leļļu teātra aktualitātēm jautāju direktoram Vilnim Beķerim. Viņš uzsver – ne pirmo gadu teātris strādājis ar peļņu.
– No uzņēmēja viedokļa 10 369 eiro nav liela peļņa. Piemēram, 2007. gadā teātris nopelnīja 128 502, 2009. – 22 288, 2010. – 10 679, 2012. – 2318 eiro. Valdība kā atbalstu teātrim visus šos gadus, ieskaitot krīzes gadus, ir atstājusi šo peļņu teātra rīcībā.
– Kultūras ministre Dace Melbārde atzinusi, ka šis valdības lēmums būs kā signāls, ka nevajag kapitālsabiedrībām censties piesaistīt ziedojumus un papildu finansējumu. Tā ir?
– Leļļu teātrim nav pastāvīgu sponsoru un ziedotāju. Biļešu cenas nevaram palielināt, nerēķinoties ar teātra mērķauditoriju un ģimeņu maksātspēju. Ar biļešu cenu palielinājumu mēs varam pakļaut bērnus un jauniešus sociālās atstumtības riskam. Peļņu teātrī rada ekonomiska saimniekošana, intensīvs darbs ar skatītāju un izrāžu mākslinieciskā kvalitāte.
– Kāds ir bijis pagājušais teātra gads?
– Pagājusī sezona bija mūsu teātra septiņdesmit gadu darba sezona. Tas bija veiksmīgs gads. Divi teātra jauniestudējumi izvirzīti Spēlmaņu nakts 2015 balvai kategorijā Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem – Emīls un Berlīnes zēni Ģirta Šoļa režijā un Dmitrija Petrenko izrāde Neglītais pīlēns. Dmitrijs Petrenko arī izvirzīts Spēlmaņu nakts balvai gada režisoru kategorijā.
Pagājušajā gadā nospēlētas 635 izrādes, kuras apmeklējuši 81 725 skatītāji. Biļešu ieņēmumi ir 522 256,7 eiro. Teātris nodok ļos valsts budžetā samaksājis 350 471 eiro, kas ir 49 procenti no budžeta dotācijas. Tas ir visa kolektīva padarītā darba rezultāts.
2001. gadā valdība ar savu lēmumu, kompensējot teātra ēkas vērtību tās īpašniekiem, atstāja ēku valsts īpašumā. Brīvvalsts laikā tajā nebija veikti lieli ieguldījumi. Mēs saņēmām neremontētu ēku ar arhaiskām iekārtām. Tikai ekonomiski dzīvojot un plānojot ieguldījumus, ar Kultūras ministrijas atbalstu mēs esam nonākuši tur, kur esam.
– Tomēr saimniecība prasa savu, un jauni krēsli Leļļu teātrim ir ļoti vajadzīgi.
– Nelaimīgais krēslu jautājums netiktu pacelts, ja tie nebūtu pagājušā gadsimta 80. gadu beigās skatītāju zālē montētie krēsli. To kalpošanas ilgums ir sen pārsniedzis normatīvos noteikto ekspluatācijas termiņu. Veco krēslu nepārtrauktie remonti ir neproduktīvi un dārgi. Gribas pieminēt, ka līdzīgi ir arī Jaunajam Rīgas teātrim, kuri savā īpašumā bija iegādājušies 1996. gada izlaiduma busu. Vai būtu apstrīdams, ka ar šo iepriekšējā gada peļņu mūsu mērķis bija šos pamatlīdzekļus nomainīt?
– JRT valdes priekšsēdētāja Gundega Palma ir skaidrojusi nepieciešamību ieguldīt peļņas daļu – gandrīz 25 tūkstošus eiro – jauna auto iegādei, ar ko pārvietot dekorācijas. Jo vecais minivens ir bieži jāremontē, un, kad tas salūzīs pavisam, tāpat nāksies pirkt jaunu, bet tad iespējams, vajadzēs atteikties no kāda jauniestudējuma. Jums tagad jāatsakās no jauniem krēsliem. Vai ir cerība, ka lēmums varētu tikt mainīts?
– Es neticu, ka valdība mainīs savu lēmumu. Esmu samulsis no attieksmes pret kultūru, jo man vienmēr licies, ka kultūra ir Latvijas identitātes pamatā.
Ja, pēc finanšu ministra Jāņa Reira kunga teiktā, visas valsts kapitālsabiedrības dzīvo pēc viena likuma un pret visām ir vienāda attieksme, tad, protams, man rodas jautājums, kāda ir Pārresoru koordinācijas centra izstrādātā vienotā metodika un pēc kādiem kritērijiem tā rosināja atstāt vai neatstāt peļņu kapitālsabiedrībās?
– Finanšu ministrs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma izteicies, ja kultūras iestādes, tostarp Latvijas Leļļu teātris, nevēlas atdot valstij savu peļņu, lai tās reģistrējas kā bezpeļņas organizācijas. Vai būtu jāmaina teātra saimniekošanas modelis?
– Manuprāt, teātra saimniekošanas modelis nav jāmaina. Tas ļoti rūpīgi analizēts un izstrādāts 2006. gadā, kad teātris tika reorganizēts par kapitālsabiedrību. Ja Kultūras ministrijai izdotos īsā periodā panākt grozījumus likumdošanā, kas skar Kultūras ministrijas kapitālsabiedrības, tas būtu daudzu problēmu risinājums.
Vērojot notiekošo, saprotu, ka teātriem ir jābūt gataviem pārsteigumiem, kurus varētu sagādāt jaunais budžeta gads, tāpēc arī, sākot budžeta plānošanu nākamajam gadam teātrī, domājam pārskatīt savu finanšu pārvaldību un plānošanu.
– Kāda iecerēta jaunā Leļļu teātra sezona?
– Šajā sezonā repertuārā paredzēti vienpadsmit jaunuzvedumi dažāda vecuma bērniem un jauniešiem divu valodu grupās. Interesants būs režisoru sastāvs, kuri strādās dažādās leļļu vadības tehnikās un bagātinās radošo meklējumu rokrakstu teātrī. Teātrī strādās septiņi viesrežisori, tas nodrošinās aktieriem dažādību, lai viņiem un skatītājiem būtu interesanti. Izrādi Kentervilas spoks iestudēs Krievijas režisore Nadežda Aleksejeva, izrādi Pinokio – Jans Villems van den Boss, režisors no Londonas. Jauni pieteikumi teātrī ir viesrežisoriem Ģirtam Šolim, Dmitrijam Petrenko, Valdim Pavlovskim un Lailai Kirmuškai. Izrādes iestudēs arī režijas veterāni Māris Koristins un Vija Blūzma.
– Kā jūs ar Janu Villemu van den Bosu, kurš līdz šim izrādes Latvijā iestudējis Dailes teātrī un vienu Liepājas teātrī, atradāt ceļu viens pie otra?
– Viņš atrada ceļu pie mums. Viņam bija iecere. Pamēģināsim! Tas ir kā kāršu spēlē – nekad nevar zināt, kas iznāks. Esmu viņa izrādes redzējis, viņš ir interesants režisors.
– Šogad mācības Latvijas Kultūras akadēmijā sāks Leļļu teātra aktieru kurss.
– Jā, pēc ilgu gadu pārtraukuma uzņemts jauno leļļinieku kurss. Uz sadarbību ar Kultūras akadēmiju teātris liek lielas cerības. Priecēja lielā interese, uzņēmām 17 jauniešus, kuriem nākotnē jābūt lielai izturībai, lai vienlaikus apgūtu aktiermākslas pamatus, teoriju un leļļu vadības mākas noslēpumus. Esam pieaicinājuši labākos leļļu vadības mākas speciālistus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Tie, kuri izturēs, būs labs papildinājums teātra aktieru kolektīvam.
Jau šogad sākam ar viņiem strādāt, teātrī notiks aktiermeistarības nodarbības leļļu mākslā. Mēģināsim viņus jau no pirmās dienas radināt pie apstākļiem, kādi šeit ir, lai iepazīst, kas ir Leļļu teātris.
– No tā Leļļu teātra kursa, kas studijas beidza 2005. gadā, daži joprojām šeit strādā, vairāki savu vietu atrada dramatiskajos teātros, galvenokārt Nacionālajā teātrī. Vai paredzat iespēju, ka tiem jaunajiem aktieriem, kas tiks uzņemti teātra štatā, būs kādi līguma nosacījumi, lai viņus uz kādu laiku piesaistītu teātrim?
– Cik no viņiem varēsim pieņemt teātrī, būs atkarīgs no budžeta. Kāda būs situācija pēc četriem gadiem, to ir grūti paredzēt. Bet vajadzīgi mums viņi ir. Jo vairāk aktieru, jo lielākas iespējas variēt ar darbiem, režisoriem, izrādēm.
– Kā ir Leļļu teātrī ar aktieru slodzi, nodarbinātību, vai nav ražošanas apstākļi, par ko sūdzas lielo dramatisko teātru vadītāji?
– Patlaban repertuārā ir 64 iestudējumi latviešu un krievu trupā. Aktieri ir nodarbināti, par slodzi nesūdzas. Runājot par jauniestudējumu skaitu – ir noteikts kontingents, kas uz teātri iet, un tas nav tikai mūsu teātrī. Tie, kas iet, negrib vienu izrādi skatīties divreiz, grib ko jaunu. Lai jauno viņiem dotu, ir daudz jāstrādā. Intensitātes otra puse ir tā, ka tā nes naudu. Izdevumu ir daudz. Lai palielinātu aktieru sastāvu, ir vairāk jāpelna.
JAUNUMI
Latvijas Leļļu teātra plānotie jauniestudējumi 2015./2016. gada sezonā
5. septembris, lielā zāle – Oskara Vailda Kentervilas spoks, režisore Nadežda Aleksejeva (latviešu trupa); mazā zālē – Kur ņemt vienu apkampienu? (pēc D. Mellinga grāmatas motīviem), režisore Laila Kirmuška (latviešu trupa)
26. septembris, lielā zāle – pasakas Kaza un septiņi kazlēni jauniestudējums Valda Pavlovska režijā (krievu trupa)
3. oktobris, mazā zāle – Neglītais pīlēns (latviešu trupa), režisors Dmitrijs Petrenko
21. novembris, lielā zāle – Kas notiek Dižmežā?, režisors Māris Koristins (krievu trupa); mazā zāle – pasaka Sarkangalvīte un vilks Vijas Blūzmas režijā (latviešu trupa)
11. marts, lielā zāle – Karlo Kollodi pasaka Pinokio, režisors Jans Villems van den Boss (iestudējums taps gan latviešu, gan krievu trupā)
Maijs, lielā zāle – Izmeklētājs Caps Ģirta Šoļa režijā (latviešu trupa); mazā zāle – Kur ņemt vienu apkampienu? Režisore Laila Kirmuška (krievu trupa); mazā zāle – jauns Vijas Blūzmas iestudējums krievu trupā
