Daugavpils teātris pieceļ kājās Vitebsku

Daugavpils teātris pēc starptautiskā mākslu festivāla Slāvu tirgus rīkotāju aicinājuma Vitebskā (Baltkrievija) pagājušonedēļ rādīja dejas izrādi Kazanova. Henrieta. Venēcija. Interese par to bija liela, Jakuba Kolasa nacionālā akadēmiskā drāmas teātra lielā zāle – pilna.

Jau izrādes laikā publika vairākkārt aplaudēja Daugavpils teātra aktieriem un mūsdienu baleta trupas dejotājiem, taču pēc priekškara aizvēršanas tā, bravo saucieniem skanot, izpeldināja ansambli stāvaplausos.

Izrādes Kazanova. Henrieta. Venēcija libreta autore un horeogrāfe ir Irina Saveļjeva, mākslinieciskais vadītājs – Oļegs Šapošņikovs, scenogrāfijas un kostīmu mākslinieces – Inga Bermaka un Agnese Stabiņa, gaismu mākslinieks – Sergejs Vasiļjevs. Izrādes veidotāji skatītājus aizved uz Venēciju, kur karnevāla atmosfērā Kazanova – Miroslavs Blakunovs – skaisti izteiksmīgās horeogrāfiskās ainās ļaujas mīlestības neprātam. Izrādes libretu horeogrāfe veidojusi, izmantojot Džakomo Kazanovas dienasgrāmatas. Viņa slaveno avantūristu redz kā jūtīgu cilvēku, kurš ļaujas emocijām un ir patiess pret katru savu sievieti, kura, zibens spērienam līdzīgi, saistījusi viņa uzmanību. Stāsts par leģendāro mīlētāju tiek izdejots jutekliski un emocionāli, ko arī apliecināja daudzi aptaujātie dažādu vecumu skatītāji.

Mana blakussēdētāja izrādi skatījās tik uzmanīgi, ka aicināju viņu dalīties iespaidos: «Godīgi sakot, izvēloties bakstījām ar pirkstu debesīs, bet neesam nākuši veltīgi. Esmu skatījusies dejas izrādes, regulāri apmeklēju šo festivālu, bet nu šī izrāde man ļoti patika. Pat nezinu, cik fiziski sagatavotiem jābūt aktieriem, lai pusotru stundu noturētu sasprindzinājumā visu zāli. Saka, viss ģeniālais ir vienkāršs, un šovakar es par to vēlreiz pārliecinājos. Viss, ko aktieri gribēja savās kustībās ielikt, izdevās simtprocentīgi.» Cita izrādes apmeklētāja atzinās, ka daugavpiliešu izrāde viņu ir ļoti aizkustinājusi: «Satriecoša izrāde! Īpaši man patika mūzika. Pat ja horeogrāfija vietām mazliet atpalika, tad mūzika visu pārklāja. Man galvenais kritērijs ir – ja līst asaras, tātad izrāde ir izdevusies. Tā šovakar notika, es joprojām esmu emociju pārpilna un asaras ir acīs. Paldies!» Arī vecāka gadagājuma uzrunātās skatītājas vienprātīgi atzina, ka izrāde bijusi brīnišķīga.

Tikmēr manis uzrunātie vīrieši par emocijām vis nerunāja, taču pievērsa uzmanību lieliskajai dejotāju atdevei, plastikai, jūsmoja par kostīmiem, scenogrāfiju, videoprojekcijām, atzīstot, ka šajā izrādē gūtie iespaidi ir ļoti spilgti. Jau ejot prom no teātra, ārpusē redzēju skatītājus, kuri pētīja programmiņu, meklējot, kas ir izrādes horeogrāfs, un sajūsminājās par kustībām un kostīmiem.

Daugavpils teātris Slāvu tirgū viesojās otro reizi. 2012. gadā teātris Vitebskā rādīja Mihaila Mamedova iestudēto izrādi Sieviešu laime.