2014./2015. gada teātra sezonas sasniegumi
Pirms Līgo svētkiem Dailes teātra kafejnīcā Epikūra dārzs tika atklāti Spēlmaņu nakts 2015 balvu pretendenti 17 kategorijās. Aptuveni 130 sezonas jauniestudējumu noskatījās, izvērtēja un nominantus izvirzīja žūrijas komisija: teātra kritiķes Undīne Adamaite, Mārīte Gulbe, Ieva Rodiņa, Maija Svarinska un Zane Radzobe (žūrijas komisijas priekšsēdētāja).
Pēc nomināciju skaita līderi ir Nacionālais teātris (21), Dailes teātris (17), Liepājas teātris (16), tiem seko Jaunais Rīgas teātris (11), Daugavpils teātris (6), Valmieras Drāmas teātris (4), Latvijas Leļļu teātris (3), M. Čehova Rīgas Krievu teātris (3), Ģertrūdes ielas teātris (2).
Gada lielās un mazās formas izrāžu kategorijās ir trīs Nacionālā teātra, pa divām Dailes, Liepājas un Jaunā Rīgas teātra izrādēm, kā arī vienam Rīgas Krievu teātra un Daugavpils teātra uzvedumam.
Visvairāk nomināciju saņēmušas izrādes: Dailes teātra Equus (8), Liepājas teātra 1984 un Zelta pods, Nacionālā teātra Raiņa sapņi un Antigone (7), Jaunā Rīgas teātra Aspazija. Personīgi (5). Tām seko Jaunā Rīgas teātra Cerību ezers, Tumsas vara, Divpadsmit krēsli (4), Liepājas teātra Indulis un Ārija, Daugavpils teātra Pie mums viss kārtībā, Dailes teātra Visas viņas grāmatas, Ugunsgrēki, Saules bērni, Nacionālās operas Vīlas (3), Nacionālā teātra Prāts, Šis bērns, Vīnes meža stāsti, Krievu teātra Fro, Daugavpils teātra Leo – mazais lauva, Leļļu teātra Neglītais pīlēns, Dailes teātra Bovarī kundze un Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, Goda teātra Dērbijas vergi, Valmieras teātra Nāves deja (2). Kopumā nomināciju sarakstā minēti mazliet vairāk nekā 50 jauniestudējumi.
Labākie kolektīvie un individuālie sasniegumi tiks apbalvoti 23. novembrī Dailes teātrī, ceremonijas režisore būs Ināra Slucka.
Spēlmaņu nakts 2014./2015. gada sezonas nominanti
Gada lielās formas izrāde:
1984 Liepājas teātrī, režisore – Laura GrozaĶibere;
Cerību ezers Jaunajā Rīgas teātrī, režisors – Vladislavs Nastavševs;
Fro Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, režisors – Ruslans Kudašovs;
Indulis un Ārija Liepājas teātrī, režisors – Sergejs Zemļanskis;
Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Kirils Serebreņņikovs.
Gada mazās formas izrāde:
Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Elmārs Seņkovs;
Equus Dailes teātrī, režisore – Laura GrozaĶibere;
Māceklis Jaunajā Rīgas teātrī, režisors – Viesturs Meikšāns;
Pie mums viss kārtībā Daugavpils teātrī, režisore – Lucina Sosnovska;
Prāts Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Valters Sīlis;
Visas viņas grāmatas Dailes teātrī, režisors – Dmitrijs Petrenko.
Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem:
Bezgalīgo stāstu stāsts Liepājas teātrī, režisore – Lelde Kaupuža;
Emīls un Berlīnes zēni Latvijas Leļļu teātrī, režisors – Ģirts Šolis;
Jokdara Bustera pasaule Zirgu pastā, režisore – Zane Kreicberga;
Leo – mazais lauva Daugavpils teātrī, režisors – Oļegs Šapošņikovs;
Neglītais pīlēns Latvijas Leļļu teātrī, režisors – Dmitrijs Petrenko.
Gada sasniegums laikmetīgajā dejā:*
Atgriešanās, izrādes autore Elīna Gaitjukeviča, apvienība Dejas anatomija un muzikālā apvienība Kaktiņš Stūrītis;
Es jums saku: dziediet! Liepājā, izrādes autore Olga Žitluhina;
Korpuss, izrādes autores Elīna Lutce un Krista Dzudzilo;
Mežonīgā triloģija, apvienība Dejas anatomija;
Noķer mani, izrādes autore Kristīne Vismane;
Eiropas kultūras galvaspilsētas notikums Deja iziet pilsētā, Latvijas Jaunā teātra institūts.
* Nominantus izvirza Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija.
Gada režisors:
Dmitrijs Petrenko – Visas viņas grāmatas Dailes teātrī un Neglītais pīlēns Latvijas Leļļu teātrī;
Elmārs Seņkovs – Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī;
Kirils Serebreņņikovs – Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī;
Laura GrozaĶibere – Equus Dailes teātrī un 1984 Liepājas teātrī;
Vladislavs Nastavševs – Cerību ezers Jaunajā Rīgas teātrī.
Gada aktrise:
Baiba Broka – Aspazija izrādē Aspazija. Personīgi, Matrjona izrādē Tumsas vara un loma izrādē Divpadsmit krēsli Jaunajā Rīgas teātrī;
Daiga Kažociņa – Vivjena Bēringa izrādē Prāts Latvijas Nacionālajā teātrī;
Guna Zariņa – Aņisja izrādē Tumsas vara, Naģežda izrādē Cerību ezers un loma izrādē Divpadsmit krēsli Jaunajā Rīgas teātrī;
Ilze ĶuzuleSkrastiņa – Navāla izrādē Ugunsgrēki un Felicita izrādē Bovarī kundze Dailes teātrī;
Jekaterina Frolova – Fro izrādē Fro Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī;
Maija Doveika – Antigone izrādē Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī.
Gada aktieris:
Andris Keišs – Ostaps Benders izrādē Divpadsmit krēsli, Kalošins, Homutovs izrādē Provinces anekdotes un Viktors izrādē Cerību ezers Jaunajā Rīgas teātrī;
Artūrs Skrastiņš – Šarls Bovarī izrādē Bovarī kundze Dailes teātrī;
Dainis Grūbe – Alans Strengs izrādē Equus un Mihaels izrādē Visas viņas grāmatas Dailes teātrī;
Gundars Grasbergs – Kreons izrādē Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī;
Juris Žagars – Pāvels Fjodorovičs Protasovs izrādē Saules bērni un Frenks Strengs izrādē Equus Dailes teātrī;
Lauris Subatnieks – Mārtins Daiserts izrādē Equus Dailes teātrī.
Gada aktrise otrā plāna lomā:
Anete Berķe – Vizbulīte izrādē Indulis un Ārija, Anna izrādē Dērbijas vergi un Veronika izrādē Zelta pods Liepājas teātrī;
Dace Everss – Dore Kalniņa izrādē Balle būs Valmieras Drāmas teātrī;
Ieva Segliņa – Žanna izrādē Ugunsgrēki Dailes teātrī;
Indra Briķe – Dora Strenga izrādē Equus un Mamma izrādē Pusslepkava Dailes teātrī;
Lolita Cauka – lomas izrādē Šis bērns, loma izrādē Raiņa sapņi un loma izrādē Šengenas zonas spožums un posts Latvijas Nacionālajā teātrī;
Marija Bērziņa – Koris izrādē Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī.
Gada aktieris otrā plāna lomā:
Artis Robežnieks – Boriss Nikolajevičs Čepurnojs izrādē Saules bērni Dailes teātrī;
Gatis Maliks – O’Braiens izrādē 1984 un loma izrādē Mans Blasters ir izlādējies Liepājas teātrī;
Gints Andžāns – Simons izrādē Ugunsgrēki, Tīrradnis/ Jauns jātnieks izrādē Equus Dailes teātrī un Cēzars izrādē Vakariņas ar Elvisu;
Ģirts Krūmiņš – Rainis izrādē Aspazija. Personīgi un Akims izrādē Tumsas vara Jaunajā Rīgas teātrī;
Jānis Āmanis – loma izrādē Šis bērns Latvijas Nacionālajā teātrī;
Juris Bartkevičs – Čezviks izrādē Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu Dailes teātrī.
Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks:
Agnese Cīrule – Marianne izrādē Vīnes meža stāsti Latvijas Nacionālajā teātrī;
Alise Danovska – Aņutka izrādē Tumsas vara Jaunajā Rīgas teātrī;
Jeļena Ņetjosina – Meitene izrādē Pie mums viss kārtībā un Aņutka izrādē Tumšās alejas Daugavpils teātrī;
Māris Kalve – debija scenogrāfijā izrādē Zelta pods Liepājas teātrī;
Velta Emīlija Platupe – par marionešu lellēm izrādē Pasaka par Veco Nāvi Ģertrūdes ielas teātrī.
Gada scenogrāfs:
Andris Freibergs – Nāves deja Valmieras Drāmas teātrī;
Kirils Serebreņņikovs – Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī;
Lucina Sosnovska un Matejs Horažijs – Pie mums viss kārtībā Daugavpils teātrī;
Mārtiņš Vilkārsis – 1984 Liepājas teātrī;
Reinis Dzudzilo – Vīlas Latvijas Nacionālajā operā.
Gada kostīmu vai grima mākslinieks:
Ilze Vītoliņa – kostīmi izrādē Saules bērni Dailes teātrī, Zelta pods un 1984 Liepājas teātrī;
Inga Bermaka un Agnese Leilande – kostīmi izrādē Leo – mazais lauva Daugavpils teātrī;
Ivanda Šmite, Aiga Židova, Dita Ulmane, Ligita Puišele, Līva Drešere – grims izrādē Migla Latvijas Nacionālajā teātrī;
Krista Dzudzilo – kostīmi izrādē Vīlas Latvijas Nacionālajā operā;
Kristīne Jurjāne un Sarmīte Balode – tēlu vizuālais risinājums izrādēs Divpadsmit krēsli un Aspazija. Personīgi Jaunajā Rīgas teātrī.
Gada gaismu un video mākslinieks:
Igors Kapustins – gaismas izrādē Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī;
Mārtiņš Feldmanis – gaismas izrādē Zelta pods Liepājas teātrī;
Oskars Pauliņš – gaismas izrādē Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī un Vīlas Latvijas Nacionālajā operā;
Gints Gabrāns un Ineta Sipunova – video izrādē Aspazija. Personīgi Jaunajā Rīgas teātrī;
Katrīna Neiburga – video izrādē Maija un Paija Valmieras Drāmas teātrī;
Māris Kalve – video izrādē Zelta pods Liepājas teātrī un Bāskervilu leģenda Latvijas Nacionālajā teātrī.
Gada kustību mākslinieks:
Inga Krasovska – Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu Dailes teātrī;
Inga Raudinga – Zelta pods Liepājas teātrī un Vīnes meža stāsti Latvijas Nacionālajā teātrī;
Karls Sakss – Vaņa Ģertrūdes ielas teātrī;
Kārlis Božs – Pērs Gints un sievietes Smiļģa muzejā;
Liene Grava – Equus Dailes teātrī un 1984 Liepājas teātrī.
Gada sasniegums baleta mākslā: **
Arturs Sokolovs – Romeo izrādē Romeo un Džuljeta Latvijas Nacionālajā operā;
Raimonds Martinovs – Tibalts izrādē Romeo un Džuljeta Latvijas Nacionālajā operā;
Elza Leimane – Raimonda izrādē Raimonda Latvijas Nacionālajā operā;
Alise Prudāne – Kurtizāne un Kolumbīne izrādē Romeo un Džuljeta Latvijas Nacionālajā operā;
Evelīna Godunova – Džuljeta izrādē Romeo un Džuljeta Latvijas Nacionālajā operā.
** Nominantus izvirza Latvijas Profesionālā baleta asociācija.
Gada mūzikas autors:
Andris Vilcāns – Zelta pods Liepājas teātrī;
Edgars Mākens – Antigone Latvijas Nacionālajā teātrī un Nāves deja Valmieras Drāmas teātrī;
Jēkabs Nīmanis – Blakts un Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī;
Kārlis Auzāns – 1984 Liepājas teātrī;
Pāvels Akimkins – Indulis un Ārija Liepājas teātrī;
Xylem Trio – Hanuma Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.
Gada sasniegums oriģināldramaturģijā
(teksts, luga vai scenārijs): ***
Agnese Rutkēviča – Svešie svētki Daugavpils teātrī;
Ieva Struka – Raiņa sapņi Latvijas Nacionālajā teātrī;
Inese Zandere – Kartupeļu opera;
Inga Ābele – Aspazija. Personīgi Jaunajā Rīgas teātrī;
Ludmila Judina – Dērbijas vergi Goda teātrī.
*** Nominanti izvirzīti sadarbībā ar Latvijas Dramaturgu ģildi