Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt P.S.Kultūra \ Izstādes

VĒRTS REDZĒT: Pasaules modernisti Doma laukumā

MULTIMEDIJU projekta Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim galvenais akcents ir Gustava Klimta daiļrade, jo ne tikai Austrijā šogad atzīmē leģendārā mākslinieka 101. nāves dienu. Izstādes programmā plaši pārstāvēti tieši Klimta darbi, kopumā ap simts © Publicitātes foto

Piektdien, 10. maijā, Doma laukumā atklās multimediālu izstādi Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim. Tajā tiks izrādīti vairāk nekā 5000 modernisma laikmeta pārstāvju mākslas darbu no 20 pasaules muzejiem.

Multimediālā izstāde Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim jau pārsteigusi Berlīnes, Parīzes un Maskavas mākslas cienītājus. Izstāde sniedz iespēju izbaudīt 16 nozīmīgāko modernisma laikmeta mākslinieku darbus un, pateicoties multimediālajai videi, HD un Dolby Surround tehnoloģijām, ienirt tā laika mākslas atmosfērā. Projekts apvieno XX gadsimta modernisma mākslas galvenos virzienus - impresionismu, ekspresionismu, abstrakcionismu, sirreālismu un supremātismu -, kā arī demonstrēs to, kā mākslinieki, kuri strādājuši dažādos stilos, reaģēja uz pagājušā gadsimta pirmās puses satricinājumiem. «Tā ir patiesi unikāla mūsdienu tehnoloģiju un XX gadsimta mākslas simbioze no divdesmit labākajiem pasaules muzejiem,» komentē izstādes organizētājs Romans Morozovs. Modernās Digital Art House tehnoloģijas ļaus pilnībā iegremdēties izstādes atmosfērā un koncentrēties uz mākslas darbiem, kurus radījuši tādi ievērojami mākslinieki kā Klods Monē, Edgars Degā, Pols Gogēns, Anrī Ruso, Anrī de Tulūzs-Lotreks, Pols Sinjaks, Pīts Mondriāns, Amedeo Modiljāni, Vinsents van Gogs, Pjērs Ogists Renuārs, Huans Griss, Pauls Klē, Francis Marks, Vasilijs Kandinskis un Kazimirs Maļevičs. Šā multimediju projekta galvenais akcents ir Gustava Klimta daiļrade, jo ne tikai Austrijā šogad atzīmē leģendārā mākslinieka 101. nāves dienu. Izstādes programmā plaši pārstāvēti tieši Klimta darbi, kopumā ap simts, to skaitā slavenākie - Skūpsts, Jaunava, Danaja un Cerība II (1908). Šos un 5000 citus mākslas darbus no pasaules muzeju krātuvēm apmeklētāji varēs izbaudīt instrumentālās mūzikas pavadījumā.

«Šīs mākslas un tehnoloģiju savienības mērķis ir atklāt mūsdienu skatītājam cilvēka ģēnija dziļumu un ļaut pārvarēt nedrošību, skepsi, bet reizēm arī bailes no XX gadsimta mākslas pasaules,» skaidro kulturologs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs. «Izstāde būtībā ir gandrīz aizmirstā Apgaismības gadsimta seja - saprast un pieņemt mūsdienu mākslu ir daudz vieglāk ar plašu mākslas darbu panorāmu un patīkamā mūzikas pavadījumā. Modernisma enerģija, ideju eksplozija, ģēniju radošās savienības mums atklājas ar audiovizuālo imersīvo tehnoloģiju palīdzību, tā būtiski atvieglojot uztveri.» Pateicoties augstajām tehnoloģijām, izstāde ir arī unikāla izglītības platforma.

Izstāde ir multimediāls projekts, kas atklāj skatītājiem labāko mākslinieku gleznas un iesaista viņus ceļojumā cauri XIX gs. beigu un XX gs. sākuma mākslas vēsturei, kad kultūru un sabiedrību satrieca vēl nepieredzēti pasaules mēroga notikumi. Tolaik šie izcilie mākslinieki paveica mākslā īstu revolūciju, atklājot neizsīkstošu ideju avotu tur, kur «tradīcija» redzēja tikai haosu un pārgudrību.

Izstāde apskatāma līdz 10. augustam.