Latviešu padomju māksla Tallinā

SAULAINĀ PADOMJU DZĪVE. Viena no socreālisma romantiskajām izpausmēm Latvijas glezniecībā – Vladimira Andrijenko glezna Jaunais pāris kolhozu tirgū (1952) – tagad apskatāma Igaunijas mākslas muzejā KUMU © Publicitātes foto: Normunds Brasliņš

Pirms desmit gadiem, 2006. gada februārī, Tallinā tika atklāts viens no lielākajiem mākslas muzejiem Ziemeļeiropā – jaunuzceltā Igaunijas mākslas muzeja filiāle KUMU, kas 2008. gadā atzīta par labāko muzeju Eiropā.

Muzeja desmitā dzimšanas diena 17. februārī tiks svinēta ar īpašu pasākumu programmu, un šajā dienā uzmanība tiks pievērsta jau tagad apskatāmajai izstādei Romantisms un avangards. Virzība uz Staļina impresionismu Baltijas ainavu glezniecībā 20. gadsimta 40. un 50. gados. Tajā eksponēti darbi arī no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma, piemēram, Ģederta Eliasa, Arija Skrides, Teņa Graša, Džemmas Skulmes, Vladimira Andrijenko, Herberta Līkuma gleznas. Šī izstāde iepazīstina ar galveno padomju laika mākslas konceptu – sociālistisko reālismu, pēta šīs mākslas formas popularitātes iemeslus un parāda tematiskās glezniecības attīstību Baltijas valstīs noteiktā laika periodā.

«Pēc būtības 20. gadsimta 40. un 50. gadu socreālisma tematika ir tipiska 19. gadsimta mākslas adaptācija, kaut arī saulainās nākotnes ainas reālajā dzīvē neeksistēja. Vēlāk tā tika attīstīta ar jaunas mākslas hiperbolas palīdzību – realitāti attēloja caur falsificētiem notikumiem, kas rezultējās optimistiskos, nomierinošos un vienādojošos tēlojumos. Tematiskās glezniecības esības prieku apliecinošais patoss parasti ietvēra sevī impresionistisku krāsu paleti, to visu pielāgojot valdošās ideoloģijas prasībām. Šādu pozitīvu pasaules skatījumu Rietumu mākslas pētnieki dēvē par Staļina impresionismu. Socreālisma izplatību Baltijas valstīs 40. un 50. gados pavadīja Staļina impresionisma pārdefinēšana: tā sākotnējās idejas mainījās līdz ar izmaiņām realizācijas gaitā. Padomju dzīve sarūpēja virkni tēmu, kas deva impulsu oficiālo vēstījumu interpretācijām no dažādiem skatpunktiem. Baltijas valstu pirmskara mākslas tradīcijas atrada iespēju izpausties arī šajās sociālistiskās sabiedrības ikdienu godinošajās praksēs,» ar pagājušonedēļ atklāto izstādi, kas būs skatāma līdz 1. maijam, iepazīstina LNMM muzeja pārstāvji.



Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais