Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) izplatījusi paziņojumu, kurā teikts, ka nozare pārdzīvo katastrofālu apgrozījuma un jaunu grāmatu skaita kritumu.
Tajā teikts: «Kopš Latvijā Covid-19 dēļ ir noteikts ārkārtas stāvoklis, Latvijas izdevēji ir centušies pielāgoties ierobežojumiem. Grāmatizdevēji ir aktualizējuši grāmatu un e-grāmatu tirgošanu internetā, nodrošina grāmatu pieejamību 3td e-bibliotēkā, kā arī sniedz atbalstu skolēniem un pedagogiem attālinātajā mācību procesā. Tomēr, apkopojot datus par martu, jāsecina, ka ir strauji samazinājies gan apgrozījums, gan jauno nosaukumu skaits. Salīdzinot 2019. un 2020. gada marta mēnešus, apgrozījums mazākajiem grāmatizdevējiem ir nokrities pat par 70%, bet jauno izdevumu skaits samazinājies trīs reizes. Nozarē vidēji vērojams apgrozījuma kritums par 30%. Aprīlī situācija turpina pasliktināties. Pašreizējos apstākļos, kad nav zināms, cik ilgi turpināsies noteiktie ierobežojumi un cik būtiskas sekas tie atstās uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju, izdevējiem nākas apturēt arī plānotos projektus, un tas ietekmē arī autoru, tulkotāju, redaktoru, korektoru, maketētāju un tipogrāfiju ienākumus. Šajā situācijā gan izdevēji, gan grāmatu tirgotāji ļoti asi izjūt tirdzniecības ierobežojumus brīvdienās, jau ir jūtama arī iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Īsti nav izprotams, piemēram, kāpēc tirdzniecības vietās, kur līdzās pārtikas lielveikalam atrodas nedaudzas citu preču tirgotavas, nereti tieši grāmatnīca ir vienīgā, kurai nedēļas nogalē jāpaliek slēgtai, kamēr kosmētikas preču un vietējo mājražotāju preču tirdzniecība turpinās.»
Šāda situācija ilgākā laika posmā smagi ietekmēs Latvijas rakstniekus, dzejniekus un tulkotājus, kuri zaudēs savu ienākumu avotu. Jaunu grāmatu izdošanas apstāšanās un tirdzniecības apgrozījuma kritums vienkāršā valodā nozīmē to, ka cietīs tie autori, kuri savus darbus ir pabeiguši un iesnieguši izdevniecībās, tāpat arī tie, kam plānots to izdarīt tuvākajā laikā. Turklāt jāpiebilst, vissmagāk cietīs latviešu autori. Var pieņemt, ka izdevēji šobrīd, apsverot visus par un pret, priekšroku dos tiem darbiem, kurus neizdodot būtu lielāki ekonomiskie zaudējumi, un tie šajā gadījumā ir ārzemju autoru darbi, par kuru laikā limitētajām autortiesību licencēm ir samaksāti ievērojami līdzekļi, kā arī ieguldīts darbs tulkojumu sagatavošanā. Savukārt vairāki tulkotāji ir snieguši informāciju, ka viņu honorārs krīzes periodā jau ticis samazināts par 25%. Ļoti bīstama ir LGA norādītā tendence - katastrofālais apgrozījuma kritums mazajiem izdevējiem. Tas nozīmē, ka latviešu lasītājs nesaņems oriģināldzejas un citus specifisku nišu augstvērtīgas literatūras darbus.
LGA norāda arī uz darbībām, kādas, pēc izdevēju domām, būtu jāveic valdībai, lai palīdzētu nozarei, kas kopumā atbilst pēdējā laika Eiropas Savienības nostādnēm: «07.04.2020. Eiropas Grāmatizdevēju federācija ir izplatījusi aicinājumu ES dalībvalstu kultūras ministriem sniegt nepieciešamo atbalstu senākajai Eiropas kultūras industrijai - grāmatizdevējiem. Iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā izdevējdarbībai Latvijā nopietnu triecienu sagādāja nodokļu izmaiņas, situācija pēc krasā krituma stabilizējusies salīdzinoši nesen, tāpēc ir svarīgi šobrīd atbalstīt arī šo nozari. Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, kas apvieno lielāko daļu Latvijas profesionālo izdevēju, ir aicinājusi Ministru kabinetu papildus jau ieviestajai programmai visu uzņēmējdarbības nozaru atbalstam nodrošināt grāmatizdevējus ar nepieciešamo atbalstu nozares pastāvēšanai:
Turpināt izskatīt jautājumu par 5% PVN likmes piemērošanu grāmatām, lai noturētu cenu līmeni un izdevējiem būtu vairāk līdzekļu gan izdevniecību pamatvajadzību nodrošināšanai, gan jaunu grāmatu veidošanai;
Palielināt sabiedriskā sektora investīcijas nozarē, iepērkot grāmatas dažādu institūciju, jo sevišķi bibliotēku, vajadzībām, lai nodrošinātu nozares ilgtspēju. Iespējams, lietderīgi apsvērt šos iepirkumus veikt caur grāmatnīcām, kā tas tiek darīts vairākās Eiropas valstīs, šādi stiprinot visu grāmatu izplatīšanas ķēdi;
Raudzīties, lai daļa līdzekļu, ko ES novirzījusi tieši pandēmijas krīzes un tās seku novēršanai, tiktu novirzīta kultūras nozarēm, tostarp grāmatniecībai.
Tāpat izdevēji rosina ņemt vērā krīzes visvairāk skarto valstu lēmumus, kur grāmatnīcām kā nacionālas nozīmes kultūras produktu tirgotavām, kas nepulcē pārāk lielu skaitu apmeklētāju, ir ļauts strādāt pilnu darba laiku, kur vien tas iespējams.
