Apgāds "Jumava"
Garie ziemas vakari ir kā radīti rokdarbiem, kas pēdējā laikā kļūst arvien populārāki. Ar cimdiem rokās latvieši strādāja (darba cimdi) un īpaši greznojās (goda cimdi). Cimdu forma, valkāšanas ieražas, darināšanas tehnikas un rotāšanas veidi gadsimtu gaitā piedzīvojuši arī būtiskas izmaiņas. Grāmatā aprakstīta cimdu adīšanas vēsture Latvijā. Jau sešu astoņu gadu vecumā meitenes mācījās adīt, lai pūrā būtu vairāki desmiti, pat simti cimdu vairākos rakstos un krāsās, ko dāvināt savas dzīves nozīmīgākajos brīžos. Cimdus adīja no aitas vilnas dzijas, kuru krāsoja un tad šķetināja ar ratiņu. Katram Latvijas novadam senatnē bija savas raksturīgākās krāsas. Kurzemē tā bija balta, pelēka, sarkana un mēļi zila, Latgalē - sarkana, dzeltena, zaļa un balta, Vidzemē - balta, pelēka, gaiši brūna vai zaļa krāsa un Zemgalē - zaļā un brūnā toņa variācijas. Grāmatā sniegti arī praktiski padomi cimdu adīšanā, kā arī rakstu paraugi, dažādi praktiski padomi.
