UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā no 12 iesniegtajām nominācijām tiks iekļautas četras, informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) konsultante Liene Krīvena.
To vidū ir AS "Latvenergo" Enerģētikas muzeja nominētā ievērojamā fotogrāfa un kinooperatora Eduarda Krauca kolekcija ar fotonegatīviem uz stikla pamatnes, kas kalendārā precizitātē ataino Ķeguma spēkstacijas būves gaitu laika posmā no 1936.gada 8.septembra līdz 1940.gada 20.jūlijam. Šo fotonegatīvu kolekcija ir līdz šim Eiropā vienīgā zināmā kāda būvobjekta tik vērienīga fotodokumentācija.
Kā otrā nominācijā tiks iekļauta Rakstniecības muzeja un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves nominētā Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste no 1894. līdz 1929.gadam, ko veido gandrīz 2499 vēstules latviešu, krievu un vācu valodā. Tas ir unikāls materiālu kopums par norisēm divu radošu, savstarpēji bagātinošu personību dzīvē, par viņu attieksmi pret laikmeta sabiedriskajiem un politiskajiem notikumiem, kultūras procesu attīstību Latvijā, Eiropā un pasaulē, par abu dzejnieku lomu nacionālās kultūras eiropeizēšanā, valsts idejas izlološanā un neatkarīgas valsts tapšanā.
Reģistrā iekļautas arī Tukuma muzeja nominētās 19 Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss, kuras 20.gadsimta 40.gados un 50.gadu sākumā rakstījuši padomju varas iestāžu represēti, ieslodzījumā vai nometinājuma vietās Sibīrijā nonākuši Latvijas iedzīvotāji un sūtījuši saviem tuviniekiem un draugiem uz Latviju vai citām nometinājuma vietām Sibīrijā.
Vēstules ir materiālu kopums, kurā kā mozaīkā apvienojas un atspoguļojas 20.gadsimta vidū notikusī latviešu tautas traģēdija, nojaušama masveida represiju ietekme, bet tai pašā laikā tās ir arī katra konkrēta cilvēka personīgās traģēdijas liecība. Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss ir simboliska laikmeta liecība. Vēstules glabājas septiņos Latvijas muzejos: Tukuma muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Daugavas muzejā, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā un Talsu novada muzejā.
Kā ceturtais tiks iekļauts Latvijas Kara muzeja nominētais Latvijas Centrālās Padomes Memorands, ko 1944.gada martā izstrādāja Konstantīns Čakste un Fēlikss Cielēns, lai deklarētu nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko neatkarību un saskaņā ar spēkā esošo 1922.gada Latvijas Satversmi izveidot Latvijas valdību.
Neskatoties uz iespējamām vācu okupācijas iestāžu represijām, memorandu parakstīja 189 Latvijas politiskie un sabiedriskie darbinieki. Latvijas Kara muzeja īpašumā esošais memoranda oriģināls bija paslēpts Rīgā, Peldu ielas 19.nama piektajā dzīvoklī, zem grīdas dēļiem, kur to 2001.gadā atrada, veicot remontdarbus.
Trim citām nominācijām tika sniegts ieteikums papildināt pieteikumus un iesniegt tos nākamajā programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra pieteikšanās reizē 2011. gadā.
Starp tām ir Kuldīgas novada muzeja nominācija "Kuldīgas vecpilsētas namu detaļas vēsturnieka Valfrīda Fromholda – Treija zīmējumos", Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nominācija "Pieminekļu valdes arheoloģisko pieminekļu apzināšanas un izpētes dokumentāciju, etnogrāfisko ekspedīciju dokumentāciju un fotonegatīvu kolekcija", Daugavpils universitātes Latgales Pētniecības institūta nominācija "Albums "Terra Mariana" (1888.gads)".
Lēmumu par nomināciju iekļaušanu Latvijas nacionālajā reģistrā pieņem UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas Nacionālā komiteja, balstoties uz ekspertu iesniegtajiem nomināciju izvērtējumiem. Katru no 12 nominācijām vērtēja trīs neatkarīgi attiecīgās nozares eksperti. Svarīgākie kritēriji iekļaušanai nacionālajā reģistrā ir nominētā dokumentārā mantojuma nozīme Latvijas vēsturē, autentiskums, unikālums, retums, pieejamība, nominācijas integritāte, kā arī iesniedzēja sagatavotais nominētā dokumentārā mantojuma popularizēšanas, saglabāšanas un pieejamības veicināšanas rīcības plāns.
UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra galvenais mērķis ir apzināt Latvijas vēsturei nozīmīgus dokumentārā mantojuma meistardarbus, kā arī turpmāk ne tikai saglabāt tos, bet plašāk veicināt to atpazīstamību.
2010.gada sākumā UNESCO LNK rīkos programmas "Pasaules atmiņa" svinīgu atklāšanas pasākumu, suminot Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauto nomināciju iesniedzējus, kā arī programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā iekļautās divas Latvijas nominācijas "Dainu skapis" un "Baltijas Ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības".
UNESCO LNK sadarbībā ar Latvijas atmiņas institūcijām izveidoja programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālo reģistru ar mērķi veicināt Latvijas nozīmīgākā dokumentārā mantojuma saglabāšanu, pieejamību un atpazīstamību Latvijā un starptautiski. Sadarbībā ar nomināciju iesniedzējiem un Latvijas Nacionālo bibliotēku tiks īstenota programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautā dokumentārā mantojuma vēl nedigitalizēto dokumentu digitalizācija un iekļaušana Pasaules digitālajā bibliotēkā.