«Lielais notikums bija Opolais kundze, kura izpelnījās milzīgas ovācijas. Krītošs ziedu pušķis trāpīja viņai pa galvu, par laimi, bez sekām. Viņa tikai smaidīja un klanījās.»
Tā savu recenziju par Kristīnes Opolais debiju, kas notika pagājušās nedēļas nogalē Ņujorkas Metropoles operā (MET) Magdas lomā Pučīni operā La Rondine, noslēdz viens no vadošajiem laikraksta The New York Times mūzikas kritiķiem Entonijs Tomazīni. Viņš savā rakstā izplūst tādos komplimentos, kādus par debijas reizi MET solisti izpelnās tikai retumis.
Jau raksta ievadā prominentais apskatnieks norāda, ka mākslinieku debija MET parasti esot lielā iespēja sevi parādīt, kas tomēr neuzliekot nekādas tālejošas saistības, taču Kristīnes Opolais gadījumā viss esot citādi. Jau tagad opernama vadība nemaz neslēpjot, ka attiecībā uz mūsu operzvaizgni MET esot lieli plāni nākotnē.
Recenzija ieturēta ļoti cildinošās toņkārtās, par ko labi liecina šādi autora izteikumi: «Mis Opolais balss bija krēmīga, veikliem akcentiem un plūstošām augstajām notīm, tomēr viņas dziedājums [sākumā] bija mazliet piesardzīgs un nedaudz par klusu. Bet, izrādei turpinoties, viņa atvērās, dziedot ar aizvien lielāku izteiksmīgumu un skaudrāku sulīgumu.»
«Skaista sieviete, aizraujoša, dabiska aktrise, viņai ir grezna saviļņojoši bagāta balss, kas plūst ar asaru rūgtuma pieskārienu katrā frāzē, pat tajos brīžos, kad viņas varone ir koķeta. Ir vajadzīga drosme, lai debitētu MET lomā, kas nekad iepriekš nav dziedāta. Viņa eksperimentē jau sākumā, kaut gan Pučīni stingri dotā tēla raksturojumā tas nav viegli.»
Kristīnes Opolais fantastiskā debija MET ir pamanīta ne tikai Ņujorkā. «Opolais pirmā cēliena ārijā Chi il bel sogno di Doretta sāk nedaudz nedroši, kas, iespējams, norāda uz uztraukumu, bet viņa iekaro publiku ar savu sirsnību un lirismu.» Tā raksta Ronalds Blūms (The Republic, «Kristīne Opolais iekaro MET savā debijā atjaunotajā Pučīni operā La Rondine»), kurš jau sava apskata sākumā plaši izstāsta izrādes noslēguma atgadījumu ar sajūsmināto fanu mestajiem ziedu pušķiem un apgalvo, ka MET kaut ko tādu šajā izrādē nav pieredzējis kopš 1936. gada, kad La Rondine tur iestudēta pirmoreiz. Blūms arī uzsver, Kristīne Opolais ir «Latvian soprano».
Latvietības tēmu aizskar arī Filips Brīlers, intervējot Kristīni Opolais MET mājaslapai. (Tās virsraksts – «Jauna meitene pilsētā».)
Intervētājs:– Jūs esat daļa no latviešu mākslinieku viļņa, kurš citu vidū ietver Elīnu Garanču, Maiju Kovaļevsku, Marinu Rebeku, jūsu vīru, diriģentu Andri Nelsonu. Vai šis ir zelta laikmets operai Latvijā?
Kristīne Opolais: – Mums Latvijā vienmēr ir bijuši fantastiski solisti, bet padomju laikos viņiem nebija iespēju izkļūt ārpusē. Viņi visi strādāja mājās vai vēl kaut kur Krievijā. Tagad mums ir pat vairāk izcilu cilvēku, solistu, diriģentu, un tā ir liela lieta, ka pasaule mums tagad ir atvērta. Tāpēc katram ir iespēja izbaudīt Latvijas talantus.
Nākamā uzstāšanās Magdas lomā Kristīnei Opolais paredzama jau šo piektdien, 18. janvārī.